Probiotikas ne tikai vēderā, bet arī uz sejas - cīņā pret ādas novecošanos

Lāzeri, skalpeļi, maskas un krēmi vieni paši negarantē vienmēr veselīgu, starojošu ādu, pēc kā visi tīkojam. Tāpēc beidzamajā laikā speciālisti koncentrējušies uz mikrobiomu – ādas “iezemiešu” mikroorganismu kopienu – un tā saikni ar miegu, stresu, diētu, gremošanas sistēmas veselību un ādas stāvokli. Vesels spektrs ādas problēmu – no ietiepīgās aknes un rozācijas līdz psoriāzei, ekzēmai un priekšlaicīgām grumbām – patiesībā ir traucējumu izpausmes, kuru cēlonis meklējams zarnās.

Tomēr ādas mikrobioma izpēte ir vēl ļoti agrīnā posmā, tāpēc kosmētika ar probiotikām, neraugoties uz tās plašo piedāvājumu tirgū, ir diezgan tumšs jēdziens, un, piemēram, autoritatīvajai ASV Pārtikas un zāļu pārvaldei pašlaik nav oficiāla viedokļa šajā jomā – tā vēl izskata jautājumu par šīs kosmētikas drošību.

Mikrobioma ir vairāk nekā paša cilvēka!

Ar mikrobioma pētniecību nodarbojas arī Latvijā, un viena no zinātniecēm, kas Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā pēta šo parādību, ir LU Bioloģijas fakultātes doktorante Ilze Elbere. “Mikrobioms ir mikroorganismu (baktēriju, vīrusu, sēņu u. c.) un to ģenētiskā materiāla kopums kādā konkrētā lokalizācijā, respektīvi, zarnu mikrobioms ir visi mūsu zarnu traktā mītošie mikroorganismi, kuriem ir būtiska loma dažādu vitālu procesu nodrošināšanā,” viņa skaidro, piebilstot, ka tie nav “tikai tādi sīki “mošķīši” ar mazu nozīmi”. “Šobrīd ir zināms, ka dažādu mikroorganismu šūnu skaits, kuri apdzīvo mūsu ķermeni (zarnu traktu, muti, degunu, ādu u. c.), pārsniedz visu šūnu kopskaitu cilvēka organismā (aptuvenā attiecība mikrobioms pret cilvēku ir 1,3:1)”. 1

Zarnās mītošo mikrobiomu veido 100 triljoni mikroorganismu, un tā vidējo svaru lēš uz diviem kilogramiem. Vairāk nekā triljons dzīvo (kustas, barojas, metabolizē) ādā un uz ādas, un šie mikroorganismi pārstāv apmēram tūkstoti atšķirīgu sugu. Viņi eksistē, lai cīnītos pret infekcijām, aizsargātu pret vides kaitējumu, vairotu imunitāti, regulētu pH līmeni, kā arī lai uzturētu mūsu ādu gludu un mitrinātu. (Tāpēc ir vērts pārdomāt, vai tiešām nepieciešamas antibakteriālās mitrās salvetes un geli.)

Saskaņā ar smadzeņu-zarnu-ādas teoriju, kas atdzimusi pēc vairākiem desmitiem gadu, ādas mikrobiomam ir sarežģīta saikne ar plašajām mikrobu kolonijām, kas apdzīvo mūsu zarnas, – pat tik lielā mērā, ka zarnu paraugveselība beidzamajā laikā ir kļuvusi par sava veida skaistuma mērķi. Patiesībā tas ir tīras, starojošas ādas iekšējais noslēpums.

Kā tad šīs vēdera baktērijas ietekmē ādu? Apēdot probiotikas, piemēram, jogurta, kefīra vai uztura bagātinātāja formā, tās savienojas ar mūsu zarnu endogēnajiem jeb iekšējas izcelsmes mikroorganismiem, radot eklektisku mikrofloras sajaukumu, kas nepieciešams veselīgai zarnu barjerai, – šī dažādība ir ļoti būtiska. Kad kaut kas apdraud baktēriju harmonisko līdzsvaru, piemēram, antibiotiku lietošana vai regulāras neveselīgas uzkodas, kaitīgās baktērijas var savairoties un izspiest labās, kas neizbēgami bojā zarnu iekšējās sieniņas. Tādējādi toksīni, ko paredzēts izvadīt ar izdalījumiem, caur bojātajām sieniņām nonāk asinsritē, izraisot iekaisuma uzliesmojumu, kas skar visus orgānus, bet jo īpaši ādu (piņņu, izsitumu, rozācijas, ekzēmas u.tml. veidā).

Probiotiku krēmu receptes

Attiecībā uz ādu probiotikas iedarbojas līdzīgi kā uz gremošanas sistēmu – tās palīdz to saglabāt līdzsvarotā stāvoklī. Virsmas līmenī tas nozīmē uzturēt ādu stāvoklī, kad tā ir ne pārāk sausa, ne pārāk taukaina, kā arī tai piemīt spējas efektīvi atvairīt vides faktorus, kuri izraisa iekaisumu. Tāpēc, ja vēlaties nevainojami tīru sejas krāsu, ādas mikrobioma kopšana un barošana ir pirmais, ar ko vajadzētu sākt. Kas attiecas uz veselīga bakteriālā līdzsvara uzturēšanu dziļākos ādas slāņos, lai ārstētu visu veidu izsitumus, šajā gadījumā ādas speciālisti vēl apsver, vai sejas kopšanas līdzekļi ar probiotikām patiesībā ir efektīvi.

Jaunāko probiotisko krēmu receptes tiek izstrādātas ar mērķi veicināt šā bagātīgā un pilnīgi dažādo mikrobu kopuma uzplaukumu uz ādas. Tomēr tikai maza daļa šīs kosmētikas iekļauj probiotiku dzīvās kultūras – nepatogēnās baktērijas un citus mikroorganismus, kuriem piemīt nomācoša ietekme uz patogēniem mikroorganismiem. Citi tā sauktie probiotiku krēmi patiesībā satur prebiotikas – barības vielas, no kā ādas mikrobioms barojas, tādējādi palīdzot tam vairoties.

Un visvairāk pašlaik ir produktu, kuru recepte balstās uz postbiotikām, – tas ir probiotisko baktēriju fermentācijas blakusprodukts, ko dēvē arī par biogēnajiem metabolītiem, kam arī ir labvēlīga ietekme uz ādas mikroorganismiem. Dažas no postbiotikām darbojas kā dabīgas antibiotikas, iznīcinot baktērijas, kuras veicina akni un infekcijas, citas spēj stimulēt intensīvāku brūču sadzīšanu. Baktēriju lizāti – to izdalītā substance – arī ietilpst postbiotiku uzskaitījumā.

Svarīga ir ne tikai biotiskā daļa – vesels dzīvs mikroorganisms, daļa no baktērijas, tās blakusprodukts vai baktēriju barības vielas –, bet arī baktēriju sugas un specifiskie celmi (vienas sugas dažādas kultūras), jo katram ir savas unikālās īpašības un mērķi. Šī daudzveidība ir būtiska ādas mikrobiomam: jo dažādākas baktērijas dzīvo uz ādas, jo tās nodrošinās veselīgāku ādas aizsargslāni, kas nozīmē mazāku ādas sausumu, iekaisumu, niezi.

Kāds labums no “jogurta krēma” uz sejas?

Kā galveno ieguvumu no probiotiku krēmiem speciālisti uzskata mikrobioma līdzsvarošanu, kas optimizē ādas labvēlīgo baktēriju darbošanos. Viens no mehānismiem, kā probiotikas to panāk, ir aizsargbarjeras radīšana, kas neļauj kaitīgajiem mikroorganismiem ierosināt imūno reakciju un rada nomierinošu ādas vidi. Probiotikas arī var izdalīt dabīgas antibiotikas – pretmikrobu peptīdus, kas cīnās ar kaitīgajām baktērijām. Un, visbeidzot, probiotikas stimulē ādas pretošanās spējas ārējiem kaitīgiem faktoriem, to skaitā brīvajiem radikāļiem, saules starojumam, piesārņojumam. Kopumā visi šie ieguvumi palīdz samazināt iekaisumu un izsitumu uzliesmojumus, kā arī pasargā ādu no priekšlaicīgas novecošanas.

Lai arī pētījumu skaits par probiotiku ietekmi uz veselību ir pieaudzis apmēram no 700 darbiem 2001. gadā līdz vairāk nekā 20 000 pētījumu patlaban, lielākā daļa ir veltīta probiotiku lietošanai orāli, no kuriem vairums, starp citu, arī apstiprina šos ieguvumus.

Attiecībā uz lokālu lietošanu labs piemērs ir izplatītā sejas problēma – akne. “Divi klīniskie pētījumi par probiotiku ārīgi lietojamiem līdzekļiem ir apliecinājuši to efektu uz akni. Pirmajā pētījumā 8 nedēļas tika lietots "Enterococcus fecalis" losjons uz sejas; tika atklāta iekaisuma vietu samazināšanās par 50 % salīdzinājumā ar placebo (2009). Aknes izsitumu daudzuma, lieluma un ar to saistītās eritēmas samazināšanās tika novērota arī klīniskajā pētījumā ar Lactobacillus plantarum 5 % ekstraktu, lai gan to neuzrādīja 1 % ekstrakts (2012), liekot domāt, ka šis efekts ir atkarīgs no devas lieluma,” savā apskatā secināja amerikāņu zinātnieki. Šos rezultātus laika gaitā apstiprinājuši arī citi pētījumi, kur lokāli lietotas citas probiotikas.

Izskaidrojums ārīgi lietoto probiotiku panākumiem saistīts ne vien ar optimālas vides radīšanu labvēlīgajām baktērijām un to pārsvara veidošanu pār piņņu galveno vaininieku Propionibacterium acnes, bet arī tieša iedarbošanās uz šo kaitīgo baktēriju. “Samazinot P. acnes daudzumu uz ādas virsmas, probiotikas trāpa vienam no faktoriem, kuru dēļ veidojas akne. Izraisot veselīgo keramīdu veidošanos, tās atjauno veselīgās taukskābes, kuras var tiešā veidā palīdzēt pret akni un darboties pret parastajiem aknes terapijas blakusefektiem.” 

Potenciāls pret grumbām un novecošanu

Iesākti pētījumi vēl vienā virzienā, kur probiotiku lietošana šķiet daudzsološa, – tie ir sejas kopšanas līdzekļi pret novecošanu un aizsardzībai pret UV starojumu, kas ir viens no ārējiem ādas novecošanas cēloņiem, patiesībā lielākais tās paātrinātājs. Saules starojuma izraisītā fotonovecošana izpaužas pāragrās grumbiņās, pieaugošā ādas trauslumā un pigmentācijā.

Vairāki pētījumi vedina domāt, ka probiotikas var palīdzēt veidot kolagēnu – galveno olbaltumvielu, kas nosaka ādas tekstūru un toni. Piemēram, pētījumi ar pelēm, kurām tika iebarotas tindalizētas (ar karstumu nogalinātas) Lactobacillus acidophilus, atklāja, ka tās spēja “efektīvi apturēt grumbu veidošanos, ko radījusi apstarošana ar UVB, samazinot matriksa metaloproteināzes (MMP)”, tas ir, kolagēnu graujošos enzīmus. Šīm probiotikām varētu būt līdzīga pozitīva ietekme, ja tās tiktu lietotas arī lokāli, tieši uz ādas virsmas.

Daudzas kosmētikas ražotājfirmas, kurām ir pašām savas laboratorijas un savi pētījumi, plaši lieto šo sarežģīto tindalizācijas tehnoloģiju, lai iegūtu postbiotikas. Tindalizācijas procesā baktēriju šūnas tiek uzkarsētas līdz ļoti augstai temperatūrai zem augsta spiediena, nogalinot dzīvās šūnas un jebkādus iespējamos piesārņotājus, un tad šie trauslie šūnas fragmenti tiek sasaldēti žāvēti kā pulveris, tā paildzinot to glabāšanas laiku. Kā atklājuši ražotāji, Lactobacillus acidophilus mirušās šūnas ir aktīva sastāvdaļa ne tikai pret grumbām, bet arī ādas mitrināšanai.