Pētījums: negatīvāk ģimenes ārstu darbu vērtē sievietes
Sievietes vecumā no 35 gadiem ģimenes ārstu darbu vērtē visnegatīvāk, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums par 2018.gadu.
Salīdzinot vīriešu un sieviešu sniegtās atbildes, SPKC pētījumā noskaidrojās, ka sievietes vecumā no 35 līdz 44 gadiem ir vismazāk apmierinātas ar savu ģimenes ārstu. Aptuveni 11% sieviešu atzinušas, ka nav apmierinātas ar savu ģimenes ārstu. Savukārt vēl 42,6% sieviešu norādījušas, ka ir daļēji apmierinātas ar savu ģimenes ārstu.
Vīriešu vidū vismazāk apmierināto ar savu ģimenes ārstu ir vīrieši vecumā no 65 līdz 74 gadiem. Šajā vecuma grupā 7,3% aptaujāto pilnībā nav apmierināti ar savu ģimenes ārstu, bet vēl 27,9% vīriešu ir daļēji apmierināti. Visvairāk jeb 47,4% daļēji apmierināto ar ārstu darbu ir vīrieši vecumā no 35 līdz 44 gadiem.
Runājot par ārsta iejūtības līmeni, daļēji apmierināti ir 9,5% sieviešu vecumā no 35 līdz 44 gadiem, bet vēl 2,5% sieviešu norādījušas, ka pilnībā nav apmierinātas ar ārsta iejūtības līmeni. Līdzīgu rezultātu šajā kritērijā norādījuši arī vīrieši vecumā no 55 līdz 64 gadiem.
Arī jautājumā par sazināšanās ērtumu ar ģimenes ārstu, lielāko neapmierinātību paudušas sievietes vecumā no 35 līdz 44 gadiem un 45 līdz 54 gadiem. Attiecīgi 14,7% un 10,8% aptaujāto sieviešu ir atzinušas, ka ir problēmas sazināties ar ārstu pacientiem pieejamā un ērtā veidā.
Turpretim ģimenes ārstu kompetenci viszemāk vērtē sievietes vecumā no 35 gadiem līdz 44 gadiem un vīrieši vecumā no 45 līdz 54 gadiem. Ģimenes ārstu kompetenci zemu novērtējušas arī sievietes vecumā no 45 līdz 54 gadiem, no kurām teju 13% aptaujāto atzinušas, ka ārsta kompetenci nevērtē augstu.
SPKC pētījuma tapšanas laikā notika apmēram 3500 intervijas ar iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Pētījumā analizēta Latvijas pieaugušo iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu izplatība, tostarp smēķēšana, alkohola lietošana, uzturs, fiziskās aktivitātes, mutes higiēna, vakcinēšanās, satiksmes drošība, kā arī iedzīvotāju vēlme mainīt uzvedību, iesaistīties veselības veicināšanas pasākumos. Tas ietver arī datus par Latvijas pieaugušo iedzīvotāju veselības pašnovērtējumu un veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu.
