Slimība, no kuras cieš vairāk nekā 300 miljonu cilvēku pasaulē - neparasts viedoklis par depresiju

No visām slimībām, kas mūs skar, ir viena, kas izceļas ar savu īgnumu. Depresija var ieslēgt cilvēku tumsas pasaulē, izsūkt viņa enerģiju un ambīcijas, sabojāt attiecības un ģimeni un kādus 800 tūkstošus cilvēku katru gadu traģiski aizvest pa pašnāvības ceļu.

Visā pasaulē no depresijas cieš vairāk nekā 300 miljonu cilvēku. Kādiem 16 miljoniem depresiju katru gadu diagnosticē ASV. Lielbritānijā nesenā aptaujā konstatēts, ka beidzamā gada laikā piektajai daļai bijusi depresija vai trauksme. 

Medikamentu patēriņš aug

Lielākā daļa cilvēku ar depresiju, ja dod priekšroku konvencionālai medicīnai, kādā brīdī sēdēs pretim ģimenes ārstam vai psihiatram, kas tos iztaujās par simptomiem. Viņi var jautāt par ģimenes slimību vēsturi, un daži varbūt pajautās arī par miegu un fizisko aktivitāšu biežumu. Tā kā depresijas noteikšanā nevar izmantot nekādas asins vai urīna analīzes, kuru rezultāti būtu jāgaida, visticamāk, diagnozi jūs saņemsiet jau pirmajā vizītē.

Pētnieki no Džonsa Hopkinsa Blūmberga Sabiedrības veselības skolas atklāja, ka 60 % cilvēku, kas laikā no 2005. līdz 2006. gadam apmeklēja psihiatrus privātpraksēs, saņēma vismaz divus recepšu medikamentus. Salīdzinot ar 1996.–1997. gadu, tie ir 43 procenti. Savukārt cilvēku skaits, kam tika nozīmēti trīs vai vairāk medikamentu, tajā pašā laikposmā, rupji rēķinot, dubultojās – no 17 procentiem uz 34 procentiem. 

ASV Slimību kontroles un profilakses centru aplēses liecina, ka 15 gadu laikā – no 1999. līdz 2014. gadam – antidepresantu lietojums pieaudzis par 65 procentiem. No amerikāņiem, kas ir vecāki par 12 gadiem, katrs astotais atzinis, ka beidzamā mēneša laikā ir lietojis atidepresantus. 

Taču, ja cilvēki lieto tik daudz zāļu, kāpēc joprojām ir tik daudz to, kam ir depresija un trauksme?

“Pārāk daudz psihiatru, nozīmējot zāles, neizprot traucējumu pamatiemeslus, ko tie gatavojas novērst. Savā ziņā šie speciālisti mēģina uzminēt,” stāsta Taftsa Universitātes profesors, Valdenas Uzvedības aprūpes centra galvenais ārsts, psihiatrs Džeimss Grīnblats (James Greenblatt).

Viņš aizsāka to, ko pats dēvē par integratīvo psihiatriju. Grīnblats izmanto dažādus līdzekļus, lai ārstētu savus pacientus, sākot ar uzturu un garšaugiem līdz dzīvesveida pārmaiņām, ko agrāk tradicionālajā psihiatrijā noliedza, bet tagad jau sāk pievērst uzmanību. Grīnblats par to raksta savā jaunākajā grāmatā Integrative Medicine for Depression (Sunrise River Press, 2019), kas drīzumā iznāks.

Šāvieni tumsā

“Depresijai var būt vismaz 15 dažādi cēloņi,” stāsta Grīnblats. To var ierosināt vairogdziedzera hormonu disbalanss, vitamīnu trūkums, celiakija, trauma vai kādu medikamentu radītie blakusefekti.

Tradicionālajā psihiatrijā visus šos iespējamos cēloņus paliek zem diagnozes “depresija” un ar katru atsevišķi nemaz nestrādā. Tāpēc, piemēram, 42 gadus vecai sievietei, kam ir trīs bērni, kas strādā par juristi, cieš no noguruma, bezmiega un uztura pārmērībām, tiks noteikti tādi paši depresīvie traucējumi kā 78 gadus vecam pensionētam santehniķim, kuru nomoka spēcīga vainas izjūta un kurš apsver pašnāvības iespēju.

Visbiežāk ārsts izvēlas pieeju, ko varētu saukt par šaušanu tumsā. Sākotnēji tiek nozīmētas diagnozei atbilstošas zāles, kas palīdz lielākajai daļai cilvēku, un tad seko citu zāļu nozīmēšana, lai atrastu tās, kuras strādā vislabāk. Sākas eksperimenti ar devām un blakusefektiem, un citiem simptomiem kā bezmiegs un trauksme.

Tieši biežāk nozīmēto medikamentu blakusefekti ir iemesls, kāpēc daži pacienti izvēlas pārtraukt zāles lietot. Setralīnam, fluoksetīnam un citalopramam ir blakusefekti, sākot no noguruma, miglainas redzes un libido trūkuma līdz trauksmei un domām par pašnāvību. Visnotaļ ironiski, ja ņem vērā, ka tieši tas šīm zālēm būtu jānovērš. Grīnblats stāsta, ka tikai kāda trešdaļa visu depresijas slimnieku, lietojot zāles, izveseļojas pilnībā vai gandrīz pilnīgi.

Katra depresija ir citāda

Profesors Grīnblats ir pārliecināts, ka depresija ir tikpat unikāla kā paši cilvēki. Tā ir atkarīga no cilvēka bioķīmijas, ģenētikas, hormoniem, dzīves pieredzes, uztura, attiecībām un daudz kā cita.

Pretēji lielākajai daļai psihiatru, pirms sākt ārstēt cilvēku, viņš veic lērumu analīžu, lai pārbaudītu aminoskābju līmeņus, neaizstājamo taukskābju daudzumu, vitamīnus, minerālvielas un imūnsistēmas marķierus. Tas dod ieskatu par to, kas notiek pacienta organismā šūnu līmenī.

Tradicionālie psihiatri smadzenes un pārējo ķermeni uzskata par divām atsevišķām vienībām, savukārt Grīnblats integratīvajā pieejā uzlūko smadzenes, prātu un ķermeni kā vienotu veselumu. Izvērtējot analīžu rezultātus, profesors iesaka, ko vajadzētu papildus uzņemt ar uztura bagātinātājiem, kā veidot ikdienas uzturu un ko pamainīt savā dzīvesveidā.

Ir daudz uz soļu, ko depresijas gadījumā cilvēks var droši spert, pirms izlemj lietot antidepresantus. Tiem visiem ir pierādīta efektivitāte un drošums.

1. Fiziskās aktivitātes

2. Atrašanās dabā

3. Ūdens nodrošinājums pietiekamā daudzumā

4. Pareizās taukvielas

5. Sēklas un rieksti

6. B grupas vitamīni

7. Magnijs

8. Cinks

9. Selēns

10. Safrāns un ārstniecības augi

Kas izraisa depresiju?

Lai varētu labāk saprast, kas izraisījis deprsijas simptomus, Dr. Džeimss Grīnblats iesaka veikt vairākas bioķīmiskās analīzes.

Aminoskābes

Aminoskābes ir visu olbaltumvielu būvmateriāls, tostarp tās veido neirotransmiterus, kas smadzenēs sūta signālus no neirona uz neironu. Zems aminoskābes triptopāna līmenis tiek saistīts ar depresiju, savukārt tirozīna un fenilalanīna deficīts var izraisīt nogurumu un radīt grūtības koncentrēties.

Lai noteiktu aminoskābju līmeni, var izmantot gan asins, gan urīna analīzes. Lai rezultāti būtu iespējami precīzāki, vislabāk analīzes nodot pāris stundu pēc ēšanas. Šo analīzi dēvē par aminoskābju profila noteikšanu tukšā dūšā. Lai koriģētu mainītus analīžu rezultātus, var lietot uztura bagātinātājus un/vai mainīt uzturu. Atrodiet pieredzējušu speciālistu, kas jums palīdzēs izskaidrot rezultātus.

Pilna asinsaina

Pilnajā asinsainā tiek noteikts balto asinsķermenīšu daudzums un tie sadalīti apakšgrupās. Palielināts daudzums varētu būt infekcijas vai alerģiskas reakcijas dēļ, kā arī leikēmijas vai cinka trūkuma dēļ. Sarkano asins šūnu skaits (un raksturojums, hemoglobīns, hematokrīts un trombocīti) var atklāt anēmiju un norādīt uz vara, folātu, dzelzs vai B12 vitamīna deficītu.

Celiakijas skrīnings

Depresija un trauksme bieži vien vērojama tad, kad cilvēkam ir hiperiekaisīgas reakcijas uz kviešu proteīnu glutēnu, tāpēc būtu svarīgi izslēgt celiakiju. To var izdarīt, veicot asinsanalīzes un pārbaudot transglutamināzes antivielas un antigliadīna antivielas, kas ir slimības indikatori.

C-reaktīvā olbaltumviela

Šī olbaltumviela, ko saīsināti dēvē par CRO, veidojas aknās un tiek uzskatīta par iekaisuma marķieri organismā. To saista arī ar depresiju. Asins analīzēs var viegli izmērīt CRO līmeni.

DHEA un pregnenolons

Dehidroepiandrosterons (DHEA) un pregnenolons ir prekursori, kas nepieciešami dzimumhormonu – testosterona un estrogēna – veidošanai, kā arī vēl vismaz 150 citiem hormoniem. Zems abu savienojumu līmenis, ko var noteikt ar asins analīžu palīdzību, tiek saistīts arī ar depresiju.

Neaizstājamās taukskābes

Omega3 taukskābes EPS un DHS, tāpat kā Omega 6 taukskābes, ir būtiski nepieciešamas smadzeņu funkcijām. Šīs taukskābes nosaka asins analīzēs. Ja attiecība ir mainīta, taukskābes jāsakārto pareizajā proporcijā, ko var izdarīt, koriģējot uzturu un papildus lietojot uztura bagātinātājus.

Folāti un B12 vitamīns

Šie vitamīni tiek spēcīgi saistīti ar depresiju, un to līmeni var pārbaudīt, nododot asinsanalīzes.

Homocisteīns

Augsts aminoskābes homocisteīna līmenis asinīs ir bīstams un tiek saistīts ar depresiju. Tāpat tas ir biežs iemesls folātu, vitamīnu B6 vai B12 deficītam. Lai samazinātu homocisteīna līmeni, B grupas vitamīnus var uzņemt papildus.

Pārtikas alerģijas

Cilvēkiem ar pārtikas alerģijām ir daudz lielāks depresijas risks, līdzīgi kā tas ir celiakijas gadījumā. Iespējams, ka pārtika izraisa plašu iekšēju iekaisumu, kas noved pie depresijas. Alergēnus, kas izraisa nevēlamo reakciju, var noteikt ar asins analīzēm.

Hormoni (estrogēns, progesterons un testosterons)

Gan sievietēm, gan vīriešiem dzimumhormoni tiek saistīti ar garastāvokli un uzvedību. Profesors Grīnblats atzīst, ka bioķīmiskās un vielmaiņas attiecības, kas saista šos hormonus, ir neiedomājami sarežģītas un katram cilvēkam absolūti individuālas, tāpēc asins analīžu rezultātus vajadzētu pārrunāt ar savu ārstu vai nepieciešamības gadījumā arī ar endokrinologu.

Dzelzs un feritīns

Dzelzs ir nepieciešams asins šūnām, un hronisks dzelzs deficīts var izraisīt nogurumu, vājumu un depresiju. Tas ietekmē arī enzīmus, kuri regulē neirotransmiteru dopamīna un serotonīna veidošanos. Visbiežāk asins analīzēs nosaka dzelzs līmeni un feritīna līmeni, kas ir olbaltumviela, kura organismā uzglabā dzelzi. Ja feritīna līmenis ir zem normas vai pat normas robežās, bet pie apakšējās robežas (mazāk par 100 ng/ml), Dr. Grīnblats iesaka papildus uzņemt dzelzs preparātus, kam pievienots C vitamīns, lai veicinātu uzsūkšanos.

Kriptopirols

Piroli ir organiski savienojumi, kas dabīgi izdalās ar urīnu, taču, ja tie uzkrājas, kā tas notiek pirolūrijas gadījumā, tie var veicināt uzturvielu disbalansu un pastiprināt depresijas simptomus.

Pie pirolūrijas simptomiem pieder nervozitāte, trauksme, garastāvokļa svārstības, smaga iekšēja spriedze, slikta īslaicīgā atmiņa un depresija – pārmērīgā pirolu daudzuma dēļ to visu saista ar B6 vitamīna un cinka deficītu.

Ar vienkāršām urīna analīzēm var noteikt augstu pirolu līmeni (>15 mikrogramiem uz dekalitru), savukārt koriģēt stāvokli var, katru dienu lietojot 100 līdz 400 mg B6 vitamīna un 25 līdz 100 g cinka (cinka pikolināta formā).

Lipīdi

Ar depresiju un pašnāvnieciskām domām tiek saistīts zems kopējā holesterīna līmenis asinīs. 2018. gada pētījumā, ko veica zinātnieki no Meksikas, atklāja, ka cilvēkiem ar depresiju kopējais holesterīna līmenis ir daudz zemāks nekā veseliem cilvēkiem kontroles grupā. Vēl zemāks tas bija depresijas slimniekiem, kas bija mēģinājušo izdarīt pašnāvību. 1

Vairogdziedzera panelis un vairogdziedzera antivielas

Zems vairogdziedzera hormonu līmenis veicina depresiju, trauksmi un citas fizioloģiskas problēmas. Depresijas gadījumā vienmēr būtu vērts veikt asins analīzes, lai novērtētu vairogdziedzera stāvokli.

D vitamīns

Nav lielu šaubu, ka labam garastāvoklim nepieciešams optimāls D vitamīna līmenis, ko var uzņemt, atrodoties saulē vai lietojot uztura bagātinātājus. Zems D vitamīna līmenis tiek saistīts ar depresiju, paaugstinātu stresa atbildes reakciju, augstu asinsspiedienu, augstu cukura līmeni asinīs, sirds slimībām, vēzi, multiplo sklerozi un citām slimībām. Pārbaudiet D vitamīna daudzumu ik pēc trim mēnešiem, līdz 25-hidroksi D vitamīna līmenis ir vismaz 50–80 ng/mL. Ja lietojat D vitamīna preparātu, uzņemiet to kopā ar 100 mikrogramiem K2 vitamīna, kas ir MK7 formā.