Izrādās, ka vairums zobu pastu satur nevēlamas nanodaļiņas
foto: Shutterstock
Zobu pastā var atrasties organismam nevēlamas mikroskopiskas daļiņas.
Esi vesels

Izrādās, ka vairums zobu pastu satur nevēlamas nanodaļiņas

Kas Jauns Avīze

Divās trešdaļās zobu pastu, ieskaitot smalkos ekoveikalos tirgotās, atrodams titāna dioksīds – pārtikas piedeva E171, kuru tur aizdomās par kaitējumu veselībai.

Francijas Apkārtējās vides aizsardzības asociācija "Agir pour l’Environnement" izpētījusi 408 zobu pastu sastāvu un atradusi šo vielu 271 tūbiņā, tostarp 25 biopastās un 29 pastās bērniem, vēsta laikraksts "Le Figaro". Zobu pastā titāna dioksīdu izmanto, ražojot abrazīvās daļiņas, kas vajadzīgas, lai kārtīgi notīrītu zobu virsmu. Kā pārtikas piedevu to lieto, lai, piemēram, šokolāde iegūtu līdzenu, maigu struktūru vai virtuļi vēlamo krāsu. 

To bieži ražo nanopulvera veidā, taču uz nevienas zobu pastas nav norādīts, vai šī piedeva pievienota nanodaļiņu formā. Eiropas Savienības kosmētikas regulas pieprasa norādīt marķējumu nano, ja runa ir par daļiņām, sīkākām par 100 nanometriem – tāds izmērs tām ļauj iekļūt šūnās. 

2017. gadā Francijas Nacionālais lauksaimniecības pētījumu institūts eksperimentā ar žurkām atklāja, ka E171 spēj tikt cauri zarnu sieniņām, graut imūnsistēmu un pat provocēt resnās zarnas vēzi.

Drīzumā titāna dioksīdu Francijā plānots aizliegt pārtikas ražošanā, kur to galvenokārt izmanto saldējumam, konditorejas izstrādājumiem, pīrāgiem. “Būtu nekonsekventi pieļaut titāna dioksīdu zobu pastā, kad to aizliedz pārtikā,” teic Magalija Ringuta, kas vada kampaņu pret nanomateriālu izmantošanu.

ASV Binghemtonas universitātē (Ņujorkas štats) veiktā pētījumā atklāts, ka E171 negatīvi ietekmē zarnu trakta šūnu spēju uzsūkt barības vielas. Regulāra šīs pārtikas piedevas lietošana novājina gremošanas sistēmu, apgrūtinot cinka, dzelzs un taukskābju uzsūkšanos.  “Ja gribat maksimāli izvairīties no titāna dioksīda nanodaļiņu iekļūšanas zarnu traktā, nelietojiet pārstrādātus pārtikas produktus, īpaši saldumus, kuros nanodaļiņu ir ļoti daudz,” iesaka viena no pētījuma autorēm Grēthena Mālere.

Tēmas