Pret diabētu, sirds slimībām un vēzi - pasaulē leģendārākais ārstniecības augs žeņšeņš
Parasto žeņšeņu jeb dzīvības sakni Ķīnas medicīnā uzskata par vērtīgāko augu, visu ārstniecības augu karali. To mēdz dēvēt arī par sakni – cilvēku. Tā tiešām līdzinās sprīdi garam cilvēciņam ar kājām un rokām. Ķīniešu valodā žeņ nozīmē cilvēks un šeņ – sakne. Parasto žeņšeņu mēdz dēvēt par Āzijas žeņšeņu, Ķīnas žeņšeņu vai Korejas žeņšeņu.
Kā atpazīt un kur sastopams
Šis daudzgadīgais lakstaugs pieder arāliju dzimtai. Uz tā 30 – 70 centimetrus garā stumbra ir rozetē sakārtotas lapas, virs kurām paceļas ziednesis, kura galā ir čemurveida ziedkopa ar sīkiem, zaļganbaltiem ziediem. Augļi – spilgti sarkanas, sulīgas ogas ar divām vai trijām nierveida sēklām. Zied jūlijā. Augļi nogatavojas augustā, septembrī. Vairojas tikai ar sēklām. Tās labvēlīgos apstākļos uzdīgst tikai pēc 21 mēneša, bet var nogaidīt pat 10 gadus.
Leģendas un vēsture
Medicīnas vēsturē nav bijis leģendārāka ārstniecības auga par žeņšeņu. Pirmo reizi rakstos tas minēts ķīniešu traktātā par ārstniecības augiem, Šeņ-nun-ben-cao, kas rakstīts gadsimtu pirms mūsu ēras, lai gan Austrumāzijas tautas medicīnā šis augs lietots ne mazāk par 4 – 5 gadu tūkstošiem.
Sākotnēji žeņšeņu drīkstēja lietot tikai imperators un viņam tuvu stāvošie, taču, kad atklājās, ka karavīriem pēc nogurdinošas kaujas žeņšeņs palīdz ātri atgūt spēkus un dziedēt brūces, žeņšeņu sāka arvien vairāk izmantot. Uz Eiropu pirmās žāvētās žeņšeņa saknes holandiešu tirgotāji atveda 1610. gadā.
Jau gadu tūkstošiem žeņšeņu uzskatīja par augu, kas spēj ārstēt visas slimības. Protams, tik izcils ārstniecības līdzeklis maksāja dārgi. Parasti sakne sver 15 – 20 gramu, bet jau 50 gramu smaga sakne ir retums. Dabā augs spēj augt pat 100 un pāri par 200 gadus, un tā sakne sasniedz 300 – 400 un vairāk gramu. Īpaši vērtīgas un arī retas bija 100 – 200 gramus smagās dabā izraktās saknes. 1981. gadā Ķīnā atrasta 500 gramu smaga sakne ar 65 centimetru garām sānsaknēm. Savukārt 1905. gadā, būvējot Mandžūrijā dzelzceļu, tika atrasta 200 gadus veca un 600 gramu smaga sakne, kuru Šanhajā pārdeva par 5 000 dolāru, kas patiesībā bija tikai puse no saknes patiesās vērtības.
Savvaļā un kultūrā
Parastais žeņšeņs savvaļā sastopams Tālajos Austrumos: Krievijā, Ķīnā, Korejā, Japānā.
Tas ir aizsargājams augs, un tā ievākšanai nepieciešama licence. Dabā augušais žeņšeņs nespēj nodrošināt lielo pieprasījumu pēc tā, tāpēc to audzē kā kultūraugu, radot dabiskajiem tuvus apstākļus. Kultūrā tas izaug ātrāk, un jau ceturtajā piektajā gadā tas uzzied, un var ievākt auga sakni. Arī kultūrā audzēts žeņšeņs ir farmakoloģiskā ziņā tikpat vērtīgs kā savvaļā augušais – to pierādījuši zinātniskie pētījumi. Pēdējā laikā aizvien populārākas kļūst mēģenēs audzētas žeņšeņa audu kultūras.
Pirmie žeņšeņu sāka kultivēt korejieši, bet tagad to audzē daudzviet pasaulē. Kaut gan literatūrā atrodamas ziņas, ka Latvijas klimats ir pārāk skarbs, lai audzētu žeņšeņu, tomēr kādā Dundagas dārzā tas audzēts vairāk nekā 10 gadus ar labiem panākumiem.
Ko satur?
Žeņšeņa sakne satur daudzveidīgu bioloģiski aktīvu vielu buķeti, kas mūsdienās vēl nav pilnībā izpētīta.
Saknes satur septiņus triterpēnglikozīdus - ginsenozīdus (sinonīmi – panaksozīdus, žeņšeņozīdus) – A, B, C, D, E, F, seskviterpēnus, kas nosaka saknes smaržu, aminoskābes, mazmolekulārus peptīdus, saponīnus, fitosterīnus, ēteriskās eļļas, sveķus, dažādus cukurus, pektīnus, cieti, mikroelementus.
Ginsenozīdus, kas dabā sastopami tikai žeņšeņu ģints augos, šie augi, visticamāk, radījuši, lai aizsargātos no mikrobiem, sēnītēm un ar savu rūgto garšu atbaidītu arī kukaiņus un citus kaitēkļus.
Pēc savas uzbūves ginsenozīdi ir līdzīgi steroīdu hormoniem un var darboties kā to antagonisti. Tā kā žeņšeņs satur dažādus ginsenozīdus, to iedarbība ir samērā daudzveidīga. Šiem savienojumiem piemīt arī nervu audus aizsargājoša iedarbība.
Ginsenozīdu uzsūkšanās organismā saistīta ar zarnu mikrofloru – noteiktas baktērijas ginsenozīdus pārvērš citos, vēl vērtīgākos savienojumos ar augstu farmakoloģisko aktivitāti. Klīniski pierādīts – šīs vielas efektīvi palīdz pie demences, cukura diabēta, elpceļu infekcijām un onkoloģiskajām saslimšanām.
Tikai nesen atklāta un jau daudz pētīta žeņšeņa sastāvdaļa ir gintonīns. Pēc savas uzbūves – glikolipoproteīns. Šī viela palīdz pārvarēt depresiju, palīdz pārvarēt tieksmi uz alkoholu. Pētījumi pierāda šīs vielas efektivitāti Alcheimera slimības gadījumā un pret vēzi.
Kam lieto?
Žeņšeņu plaši izmanto gan oficiālā, gan tautas medicīnā. Žeņšeņa preparātiem ir plašs iedarbības spektrs. Tā kā tie ir maztoksiski, tos var lietot ilgstoši.
Austrumu tautu medicīnā žeņšeņa sakni lieto kā spēku atjauninātāju un dzīves pagarinātāju. Korejā augu lapas lieto brūču un čūlu ārstēšanai.
Žeņšeņu pieskaita adaptogēniem, jo tas veicina organisma adaptācijas spējas, vairo enerģiju, palīdz pret spriedzi, stimulē imūnsistēmu, atvieglo klimaksa simptomus, novērš miegainību, paaugstina darba spējas un nogurumu pie pastiprinātām fiziskām slodzēm vai stresa. Tonizē centrālo nervu sistēmu un veicina atmiņu. Pierādīta tā pozitīvā ietekme Alcheimera slimības gadījumā.
Žeņšeņs regulē asinsspiedienu, bet eksperimentos ar dzīvniekiem spēja paaugstināt seksualitāti. Dzīvības sakne uzlabo arī smadzeņu un muskuļu vielmaiņu. Uzlabo smadzeņu apasiņošanu un audu elpošanu, veicina ātrāku brūču un čūlu sadzīšanu, mazina neiropātijas izpausmes. Eksperimentos ar dzīvniekiem konstatēts, ka profilaktiski lietots žeņšeņs palīdz pretoties radiācijas kaitīgajai ietekmei.
Žeņšeņs stiprina sirdi, veicina asinsradi, normalizē paaugstinātu glikozes un holesterīna līmeni asinīs, veicina iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbību, paaugstina organisma spēju pretoties infekcijām. Paaugstina darbaspējas nakts maiņās.
Neiesaka lietot pie paaugstinātas uzbudināmības, arteriālas hipertensijas, atsevišķos gadījumos – pie bezmiega, drudža, asiņošanām. Iesaka lietot dienas pirmajā pusē.
