Ja tev ir 20 gadi vai vairāk, noteikti ir jāzina savs holesterīna līmenis

Ja tas ir normas robežās, tad līdz 40 gadu vecumam varētu arī reizi 10 gados, bet pēc tam gan noteikti biežāk – vismaz reizi 5 gados. Ja eksistē papildu riska faktori (smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens, liekais svars), tad biežāk.

Kad ārsts izvērtē taukvielu vielmaiņu, tiek analizēts šādu četru rādītāju līmenis asinīs (lipīdu frakcijas):

• holesterīns (reizēm tiek saukts arī par kopējo holesterīnu);
• triglicerīdi (tautas valodā – parastie tauki);
• ABLH (augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīns, labais holesterīns);
• ZBLH (zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns, sliktais holesterīns).

Holesterīns jeb holesterols ir taukiem līdzīga viela sterols, kas atrodas gandrīz visos organisma audos. Tas nepieciešams šūnu membrānu funkcionēšanai un dažādu bioloģiski svarīgu vielu veidošanai – žultsskābju un steroīdo hormonu, D vitamīna biosintēzei. Organismā normālos apstākļos dienā no etiķskābes sintezējas aptuveni 1–2 g holesterīna.  Lielākā daļa aknās, nedaudz arī zarnās, nierēs, virsnierēs un dzimumdziedzeros. 80% holesterīna organisms sintezē pats,  bet 20% tiek uzņemti ar pārtiku. No aknām holesterīns nonāk asinsritē vai izdalās ar žulti.

Tīrs holesterīns nešķīst ūdenī, un tāpēc tīrā veidā asinis to nespēj pārnēsāt. Tāpēc holesterīns tiek pārveidots šķīstošos kompleksos savienojumos kopā ar īpašām transportējošām olbaltumvielām – apolipoproteīniem. Savukārt holesterīns, kas savienots ar šīm olbaltumvielām, tiek saukts par lipoproteīniem. Šie lipoproteīni mēdz būt dažādi – atkarībā no tā, ar kādām olbaltumvielām saistījies holesterīns. Lipoproteīnus parasti iedala pēc blīvuma – zema blīvuma lipoproteīni (ZBL), augsta blīvuma lipoproteīni (ABL).

Organismā eksistē 1/3 brīvā un 2/3 ar taukskābēm saistītā formā (esterificētais holesterīns). Holesterīna transportā piedalās zema blīvuma lipoproteīni (ZBL), augsta blīvuma lipoproteīni (ABL). Tautā tos mēdz saukt par slikto (ZBLH) un labo (ABLH) holesterīnu. Labais holesterīns (ABLH) ir augsta blīvuma lipoproteīns, kas neļauj sliktajam holesterīnam izgulsnēties asinsvados.

Sliktais holesterīns ir zema blīvuma lipoproteīns (ZBLH), kas nogulsnējas asinsvados, veidojot aterosklerotiskas plātnītes, kas sašaurina asinsvadus, var veidot pangas un trombus, kas savukārt var izraisīt miokarda infarktu vai insultu.

Augsts holesterīna līmenis asinīs ir riska faktors sirds išēmiskai slimībai un perifēro asinsvadu saslimšanām. Paaugstināts holesterīns ir īpaši bīstams smēķētājiem, cukura diabēta pacientiem, kā arī vīriešiem virs 40 gadu vecuma un sievietēm virs 50 gadu vecuma.

Holesterīna līmenis ir paaugstināts, ja:

• kopējā holesterīna līmenis ir virs 5 mmol/l;
• triglicerīdu līmenis ir virs 1,7 mmol/l;
• ZBLH līmenis ir virs 3 mmol/l, tomēr nereti par paaugstinātu jāuzskata arī >1,8 mmol/l!
• Savukārt pazemināts ABLH (zem 1,0 mmol/l vīriešiem un zem 1,2 mmol/l sievietēm) kavē sliktā holesterīna neitralizēšanu.

Ja cilvēka sirds un asinsvadu slimību risks ir augsts, jau pie kopējā holesterīna rādījuma 4 mmol/l jādomā par pasākumiem tā samazināšanai. Tas pats attiecas uz cukura diabēta pacientiem, slimojošajiem ar trešās pakāpes arteriālo hipertensiju (paaugstināts asinsspiediens), tiem, kam ir hroniskas nieru kaites, ateroskleroze. Pacientiem ar zemu vai vidēju sirds asinsvadu slimību risku ZBLH līmenim iesaka ne augstāku par 3,0 mmol/l; ar augstu risku – 2,6 mmol/l.