Viss par galvassāpēm: kāpēc svarīgi uzreiz neķerties pie tabletes, ja sākusi sāpēt galva

Sāpes ir kā brīdinājuma signāls, tās aizsargā, tātad savā ziņā ir labas, jo brīdina par to, ka organismā kaut kas nav kārtībā, skaidro daktere Linda Zvaune – neiroloģe, algoloģe jeb sāpju ārste. Taču visbiežāk, sevišķi, ja sāpju signalizācija auro pieklusinātā režīmā, daudz vieglāk ir to manuāli izslēgt, izvēloties vienkāršāko variantu – bezrecepšu pretsāpju medikamentus. Ja tas notiek regulāri, vismaz trīs mēnešus pēc kārtas, un sāpju iemesls netiek noskaidrots, sāpes pamazām kļūst jau par sāpju slimību – veidojas noturīgi sāpju ceļi, kas ilgtermiņā cilvēkam var kaitēt.

Galvassāpes – simptoms vai slimība?

Galvassāpes var iedalīt divās lielās grupās – primārās un sekundārās. Ja galvassāpes ir kā simptoms kādai citai saslimšanai, piemēram, gripai, fiziskai traumai, asinsspiediena svārstībām, dažādām infekcijām, insultam, asinsizplūdumam galvā, meningītam, tās tiek sauktas par sekundārām galvassāpēm, kam noteikti jāpievērš pastiprināta uzmanība.

Daktere Zvaune gan uzsver, ka galvassāpes kā simptoms nav nemaz tik ierastas: “Daudz biežāk, vairāk nekā 90 procentos gadījumu, galvassāpes pašas par sevi ir slimība, un tās tiek dēvētas par primārajām galvassāpēm, pie kurām pieder arī mūsdienās tik ļoti aktuālās saspringuma tipa galvassāpes, migrēna, arī retāk sastopamās kūlīšu (grupālās jeb klastera) galvassāpes.” Primārās galvassāpes nav nāvējošas, tās pašas par sevi ir slimība, kad nav vērojami citi blakus simptomi un arī izmeklējumos neparādās nekas nopietns.

Neiroloģe uzsver, ka dažreiz pēkšņas galvassāpes var brīdināt par kādu nopietnu cēloni vai akūtu saslimšanu. Šādos gadījumos jāapmeklē ārsts vai arī jāsauc ātrā palīdzība, jādodas uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu, lai veiktu nepieciešamos izmeklējumus.

Saistībā ar galvassāpēm izšķir vairākus sarkanos karogus (šie karogi ir ārstiem zināmas pazīmes, kad pacients noteikti sūtāms izmeklēties: jāveic analīzes un jānosūta pie atbilstoša speciālista). Tādi karogi ir jaunas, ļoti stipras galvassāpes, spēcīgākās, kādas jebkad bijušas; neizturami stipras galvassāpes, kas progresē ļoti ātri, piemēram, piecu minūšu laikā (tā saucamās zibensveida galvassāpes); galvassāpes, kas attīstās pie intensīvas fiziskas slodzes; orgasmiskās galvassāpes seksuālās aktivitātes laikā;  spēcīgas galvassāpes klepojot; jauna veida galvassāpes, sevišķi vecumā virs 50 gadiem; ja galvassāpes sākušās pēc nesenas galvas vai kakla daļas traumas; ja galvassāpes pavada paaugstināta temperatūra, arī stīvs skausts.

Tāpat jāmeklē iemesls, ja galvassāpes pavada citi neiroloģiski simptomi, piemēram, redzes, samaņas traucējumi, krampji utt. Vēl ir trīs atsevišķas cilvēku grupas, kurām jābūt ļoti uzmanīgām, ja parādās pēkšņas galvassāpes. Tie ir HIV/AIDS pacienti, onkoloģijas pacienti un grūtnieces (īpaši trešajā trimestrī). Kāpēc tieši šīs trīs grupas? HIV/AIDS pacientiem imūnsistēmas nomākuma dēļ tomēr ir lielāks risks, ka var pievienoties kādas blakus infekcijas, un līdzīgi arī onkoloģijas pacientiem. Ja spēcīgas galvassāpes parādās grūtniecei, vēlams par to informēt savu ārstu, jo izmaiņas asins analīzēs un paaugstināts asinsspiediens reizēm var norādīt par kādu nopietnu stāvokli, ko, laikus ārstējot, var veiksmīgi novērst.

Biedējošā aura

Atgriežoties pie primārajām galvassāpēm – visbiežāk izplatītās ir saspringuma tipa galvassāpes, kad būtisku lomu spēlē gan fizisks saspringums, gan emocionāla spriedze. Taču, salīdzinot ar migrēnu, šīs galvassāpes ir vienmērīgākas un ar salīdzinoši mazāku intensitāti, skaidro sāpju ārste, tāpēc ar tām sadzīvot ir daudz vieglāk. Savukārt migrēnu pavada vēl citi simptomi, pēc kuriem tad nosaka migrēnas diagnozi. Jā, ja nav citu bīstamu un aizdomīgu pazīmju, pietiek, ka ārsts pilnvērtīgi iztaujā pacientu; ne vienmēr vajag nozīmēt papildu izmeklējumus.

Migrēnas galvassāpes (vidēji vai ļoti spēcīgas) parasti ir pulsējoša rakstura, vienpusējas, deniņu rajonā. Daktere Zvaune uzskaita biežāk sastopamos pavadošos migrēnas simptomus: “Slikta dūša, vemšana, jutība pret gaismu, trokšņiem, dažādām smaržām un smakām. Pat ikdienišķas fiziskas aktivitātes (iešana pa kāpnēm, staigāšana, galvas kustināšana utt.) sāpes pastiprina. Migrēna cilvēku apstādina, precīzāk sakot, piesien pie gultas, viņš kļūst darba nespējīgs.

Lēkme var ilgt līdz pat trīs dienām, no 4 līdz 72 stundām. Trešdaļai migrēnas pacientu pirms lēkmes vai arī lēkmes sākumā vērojama tā saucamā aura, piemēram, ar redzes traucējumiem – acu priekšā vizuļo aplīši, punktiņi, pieaugoša lieluma zigzaga līnijas, viss miglojas, uz mirkli var pazust kāds redzes laukums, rasties notirpuma sajūta, reizēm pat līdz tam, ka ir grūti parunāt vai pakustēties.”

Pirmajā reizē, piedzīvojot auras simptomus, cilvēks var nobīties, tāpēc labāk doties pie mediķa, jo reizēm šo simptomu cēlonis var būt arī kas cits. Pat tad, ja galvassāpes iepriekš jau ir pieredzētas, bet pēkšņi neizskaidrojamu iemeslu dēļ tās kļūst biežākas, stiprākas un grūtāk kontrolējamas, ir jāvēršas pēc palīdzības. Mēdz būt ļoti smagas migrēnas lēkmes, kuras mājas apstākļos nav iespējams apstādināt, tāds kā migrenozs statuss, kad lēkme ieilgst (reizēm pat ar visu auru, kas parasti ir tikai līdz stundai) līdz pat nedēļai. Migrēna daļēji ir asinsvadu reakcija, tāpēc migrēnas pacienti ir mazliet vairāk pakļauti arī insulta riskam, sevišķi sievietes, kuras smēķē un/vai lieto kombinēto hormonālo kontracepciju.

Migrēna nerodas no stresa

Viens no mītiem, kas joprojām klejo sabiedrībā, ir, ka migrēna rodas no stresa. Sāpju ārste vērš uzmanību uz to, ka tas tā nav: “Stress var būt tikai kā provokators, kā papildu faktors, kas ietekmē migrēnas norisi, bet ne kā pamatcēlonis. Zinātnieki vēl joprojām strīdas, cenšoties saprast, vai migrēna ir smadzeņu vai tomēr asinsvadu slimība. Pašlaik valda uzskats, ka tā ir kombinācija – neirovaskulāra slimība; tātad neiroloģiska slimība ar noteiktu smadzeņu aktivitāti un trīszaru nerva iesaisti, tajā skaitā elektriskām pārmaiņām smadzeņu garozā. Bet notiek arī dažādu aktīvu vielu izdalīšanās ap smadzeņu apvalka asinsvadiem, radot tādu kā iekaisuma reakciju, asinsvadu slimību.”

Kāpēc tā rodas?

Kāpēc gandrīz miljardam cilvēku uz pasaules smadzenes šādi uzvedas? Atbildes joprojām tiek meklētas, bet liela nozīme ir ģenētiskajiem faktoriem, turklāt nav tāda viena migrēnas gēna.

Liela loma ir ar gēniem pārmantotām smadzeņu īpatnībām – tam, kā sāpju uztveres sistēma reaģē uz kairinātājiem. Pašlaik tiek aktīvi pētīts, kas notiek migrēnas pacienta smadzenēs lēkmes laikā, kuri centri tiek aktivizēti un kādas vielas izdalās nervu galos jeb sinapsēs, kā arī ap asinsvadiem. Tas ir pamats jaunu medikamentu izstrādei, un daži no tiem jau ir ieviesti praksē. Migrēna gan ir ļoti multifaktoriāla, bet lielākā loma tomēr ir ģenētiskajiem faktoriem kombinācijā ar iekšējās un ārējās vides ietekmi. Migrēnas pacientiem ir ļoti jutīgas smadzenes – pietiek iedarboties kaut vai vienam šķietami niecīgam faktoram, piemēram, izlaista ēdienreize, par maz dzerts ūdens, nav pietiekami gulēts, un lēkme jau var būt klāt. No līdzsvara nereti izsit arī ārējie faktori – laika maiņa, aukstuma reakcijas, spilgta gaisma, karstums. Arī stress un spriedze var būt ļoti pateicīgs fons migrēnai.

Kā ārstēt galvassāpes?

Vispirms būtu jāsaprot, kas tās ir par galvassāpēm. Dodoties pie ģimenes ārsta, neirologa vai galvassāpju speciālista, jānonāk līdz konkrētai diagnozei. Izprotot savas galvassāpes, ir daudz vieglāk ar tām sarunāties. Neiroloģe, algoloģe, galvassāpju speciāliste Daina Jēgere ir pārliecināta – ja migrēnas pacients ievēros veselīga dzīvesveida principus, proti, paēdīs kārtīgas brokastis, pietiekamā daudzumā dzers ūdeni, nelietos alkoholu, atpūtīsies (ne par daudz, ne par maz), ja nestrādās naktīs un mācēs atslābināties, izvairoties no pārlieka stresa, arī migrēna viņu traucēs retāk. Ja lēkme tomēr uznāk, jālieto pretsāpju līdzekļi, kas palīdz. Ja lēkme ir akūta un spēcīga, labāk zāles iedzert laicīgāk. Ja nepalīdz bezrecepšu medikamenti, jālieto ārsta izrakstīti speciālie medikamenti lēkmes kupēšanai (triptāni). Tie palīdz vidēji 90 % gadījumu.

Tāpat mūsdienās var izmēģināt dažādus ārīgi lietojamus stimulus. Arī Latvijā var iegādāties neirostimulācijas ierīci migrēnas ārstēšanai. Tā ir ārīga trīzara nerva stimulācija, kas šo nervu nevis vēl vairāk aktivizē, bet gan nomierina. Galvassāpju speciāliste šo nemedikamentozo ierīci iesaka lietot arī grūtniecēm, kurām ir diagnosticēta migrēna. “Piestiprinot aparātiņu pie pieres, tas darbojas uz trīszaru nerva šķiedrām pierē un maina tā sāpju pārvades īpašības. Aparāts lietojams katru dienu (vismaz trīs mēnešus) neatkarīgi no tā, ir vai nav lēkme. Tad apmēram 70 % gadījumu ir vērojami pozitīvi rezultāti – migrēnas lēkmes vai nu mazinās, vai pazūd pavisam.

Ierīcei ir arī režīms, kas domāts akūtas migrēnas lēkmes kupēšanai, turot to uz pieres vienu stundu.”  Daktere Jēgere skaidro, ka hronisku sāpju gadījumā mūsu nervu sistēma patiesībā ir iemācījusies sāpes. Ilgstošas sāpes izmaina sāpju uztveres, pārvades, analīzes mehānismus, un tie kļūst pārāk jutīgi – pat neliels kairinājums var ierosināt sāpes. Nozīme ir arī sāpju atmiņai, piemēram, sāpju saistībai ar kādu nepatīkamu pārdzīvojumu. Lai šo nepareizo reakciju uz sāpēm mainītu, nepieciešama kompleksa pieeja – gan medikamentoza terapija, gan ieradumu maiņa, gan fizioterapija, vingrošana, psihoterapija; arī kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT) var labi līdzēt.

Grūtniecēm un jaunajām māmiņām – īpaša piesardzība

Ja sieviete jau iepriekš ir regulāri piedzīvojusi galvassāpes, gatavojoties kļūt par māmiņu, jautājums par galvassāpju ārstēšanu un iespējamo lēkmju kupēšanu kļūst vēl aktuālāks. Algoloģe, neiroloģe atzīst, ka sievietes, kurām ir migrēna, nereti ārstam jautā, kā slimība varētu uzvesties gaidību laikā.

“Visbiežāk lēkmes pazūd vai kļūst vājākas, īsākas, retākas – ja ne no pirmās dienas, tad pēc divpadsmitās nedēļas. Tas saistīts ar grūtniecības laikā palielināto estrogēna un serotonīna līmeni sievietes organismā, kas paaugstina sāpju toleranci. Pēc dzemdībām šo hormonu līmenis krītas, un tas kopā vēl ar citām pārmaiņām, kas notiek organismā, var rezultēties migrēnas lēkmēs drīz vien pēc dzemdībām. Taču ne visām sievietēm migrēnu ietekmē hormoni, tāpēc pieredzes var krasi atšķirties – vienai pacientei migrēna var atgriezties jau nākamajā dienā pēc dzemdībām, citai tikai tad, kad atsākušās mēnešreizes (pēc bērna zīdīšanas perioda), vēl citai – vairs nekad. Katrs gadījums ir individuāls.”

Runājot par galvassāpju medikamentozo terapiju grūtniecības laikā – to, kā noteiktas zāles iedarbojas uz augli, pārbaudīt nav iespējams, jo plašus pētījumus ar grūtniecēm neveic. Tas, ko varam darīt, – mediķa uzraudzībā izvēlēties visdrošākos zināmos medikamentus un vismazākajā devā, lietojot pēc iespējas retāk. Protams, nemedikamentozās metodes vienmēr būs pirmā izvēle – relaksācija, akupunktūra, osteopātija, aromterapija, aukstas kompreses pie galvas, KBT u. c. Ja lēkmi tomēr neizdodas apstādināt, vienmēr jāizvērtē, kas ir bīstamāk – ja grūtniece trīs dienas cieš nežēlīgas sāpes, nespēj sevi aprūpēt, un tāpēc bērniņš mātes miesās izjūt lielu stresu, vai arī, ja sieviete retu reizi iedzer paracetamolu.

Daktere Jēgere apstiprina, ka grūtniecības laikā sāpju remdēšanai patiešām ļauts dzert paracetamolu. “Taču pēc iespējas mazāku devu, pirmajos trīs mēnešos – tikai ārkārtas gadījumos. Kāpēc? Jo tad auglis ir vismazāk aizsargāts. No trešā grūtniecības mēneša jau ir izveidojusies placenta, kas bērniņu var daļēji pasargāt no ārējās vides kaitīgās ietekmes.”

Neiroloģe neiesaka grūtniecēm lietot medikamentus, kur paracetamols kombinēts ar kofeīnu, jo tas var ietekmēt jaundzimušā svaru. Ja paracetamols nepalīdz, noteikti jākonsultējas ar ārstu, kurš nozīmēs citus līdzekļus. Aspirīns, diklofenaks un kombinētie pretsāpju medikamenti (citramons un līdzīgi) var nodarīt ļaunumu mazulim, veicinot asiņošanu. Nav iesakāmas arī pretsāpju ziedes vai plāksteri, jo aktīvās vielas iesūcas caur ādu un nav piemērotas bērniņam. Pirmajās 12 grūtniecības nedēļās neiesaka lietot ibuprofēnu, bet otrajā trimestrī var, skaidro neiroloģe.