Krūšu implanti sabojā dzīvi: latviete Dita 15 gadus meklēja diagnozi, līdz pavedienu atrada žurnālā

Patiesībā Ditu daudzi pazīst. Piemēram, ārsti, jo viņa ir apstaigājusi neskaitāmus kabinetus, lai noskaidrotu, kas viņai kaiš. Arī daudzi dziednieki un garīgo prakšu pārzinātāji, jo, meklējot sliktās pašsajūtas iemeslus un nespējot tos atrast, tātad nespējot arī uzlabot veselību, Dita meklēja vismaz spēka avotu, kas ļautu funkcionēt, pacelties pāri slimībai.

Viņu pazīst arī uzņēmēji, jo savulaik Dita vadīja jaudīgu pārtikas ražošanas uzņēmumu, (cepumu fabriku), daļu saražotā eksportējot uz ārzemēm. Kad parādījās “mīklainie simptomi”, to nācās pārdot.

Daži uzņēmēji Ditu pazīst arī tāpēc, ka tad, kad viņa bija apguvusi vibroterapiju pie Alekseja Ņemčenko (zinātņu doktora, fizioterapeita, unikālas vibromasāžas ierīces izgudrotāja, kurš 60. gadu vidū no Ukrainas pārcēlās uz Rīgu), palīdzēja viņiem sakārtot veselību. Kādam pat atklāja sen aizmirstu talantu un iedrošināja to atjaunot. Šie cilvēki Ditai ir pateicīgi.

Dažādu sieviešu žurnālu lasītājas varētu Ditu atcerēties no rakstiem, kuros izcelta viņas prasme glīti ģērbties un iekārtot māju. Un vēl vairāk cilvēku viņu varētu atcerēties pēc veselībai veltītām lekcijām, nometnēm un izglītojošiem semināriem, ko Dita kopā ar savu māsu, nodibinājušas biedrību “Es un Tu”, gadiem organizēja, lai stāstītu, kā būt veseliem bez ķīmiskām zālēm. Viņa arī intervēta televīzijā šajā sakarībā, raidījumā “Dzīvīte”.

Ironiski, bet Ditai pašai neizdevās ar alternatīvām metodēm atjaunot veselību. Šodienas acīm raugoties, viņa zina, kāpēc. Patiesībā daudzas no viņas apgūtajām un izmēģinātajām terapijām kopā ar garīgām praksēm ļāva nesabrukt, bet daudzas nepalīdzēja. Tāpat kā nelīdzēja tradicionālās medicīnas metodes. 

Kāds atgrieza “sāpju krānu”

Viss esot sācies 2003. gada 18. novembrī pulksten desmitos no rīta. Viņa mazgājusi brokastu traukus un pēkšņi plaukstas pārņēmušas tik spēcīgas, dedzinošas, plosošas sāpes, ka krūzīte izkritusi no rokām un sašķīdusi uz flīžu grīdas sīkās drumslās. Viņai bija 32 gadi, bizness un divi mazi bērni. 

Ditai ir vecmātes diploms, viņa savulaik beigusi Rīgas 1. medicīnas skolu (tagad – koledža), mācījusies medicīnu, bet šīs zināšanas nesniedza atbildi. Viņai pēkšņi sāka sāpēt visi muskuļi, it kā būtu pārpūlējusies treniņā vai kartupeļu talkā, sāka lauzt kaulus, kā ir tad, kad cilvēks saslimst ar gripu, svila pēdas, sāpēja acis no gaismas, vilka ādu. Viņa nevarēja izgulēties, jo viss ķermenis sāpēja arī miegā, un viņa grozījās un trinās pret palagu tā, ka tas kļuva teju caurspīdīgs. No rīta cēlās nogurusi un no sāpēm zaudēja samaņu. 

Dita stāsta, ka jau pirms 2003. gada 18. novembra viņai parādījās dīvaina, iepriekš nebijusi alerģija pret kosmētiku, apģērbu, pārtiku. 

Reiz viņa nopirkusi krēmu ar zelta putekļiem. Gribējusi vislabāko, bijis arī visdārgākais, uzklājusi, aizbraukusi uz darbu un jutusi, ka sāk smakt. Kolēģe, kas sēdēja pretim, šķita pārbijusies, Dita ieskaitījusies spogulī un ieraudzījusi, ka acis aiztūkušas, vaigi piepampuši, kakls – kā futbolbumba. Aizvesta ar ātro palīdzību uz slimnīcu. Kvinkes tūska. Nākamreiz līdzīga reakcija bijusi no alus un kūpinātām zivīm. Vēl pēc laika – āda svilusi no pieguļošiem džinsiem un zeķbiksēm. 

Pēkšņi viņa vairs nav spējusi izturēt karstumu. “Kad uzpūta vējš, man bija sajūta, it kā āda būtu aplieta ar karstu eļļu.” Pēc matu krāsošanas pie friziera uz pakauša sākušas veidoties sulojošas čūlas. Bet Dita to nesaistīja ar savām krūtīm. 2000. gadā viņa pie godājama ārsta labā klīnikā bija veikusi krūšu palielināšanas operāciju, kas noritēja veiksmīgi, krūtis bija skaistas, Dita bija apmierināta. 

Stāstot par sevi, viņa vairākas reizes piemin, ka esot bijusi “azbesta vecene”, sieviete ar dzelzs tvērienu, lieliem mērķiem, lielām darbspējām, milzīgu pacietību un apņēmību. Un pēkšņi – pamats zem kājām bija izsists.  “Man likās, ka esmu nonākusi citā realitātē, kur nekas nenotiek tā, kā mēs esam mācīti, kā būtu jānotiek. Ka esmu iekāpusi lamatās, bet nezinu, kāpēc, par ko? Kā tikt laukā, kur meklēt palīdzību?”

Šādā situācijā, kā viņa saka, cilvēks meklē skaidrojumu ārpus racionālā, ārpus medicīnas, sāk domāt par karmu, likteņa uzliktiem pārbaudījumiem, par dzīves jēgu un misiju. Meklējot iespējas, kā sev palīdzēt, viņa apguva dziedniecību, izgāja gaišredzības skolas, saņēma diplomus, izdodot par mācībām kaudzi naudas. “Man atvērās gaišprasmes: redzība, zinība, jušana. Es saņemu informatīvas vīzijas un vēstījumus.” 
Viņa visur saņemot informāciju. “Informācija ir visaptveroša, tā saka, ka konkrētam cilvēkam, piemēram, jāpārstāj vai jāsāk kaut ko darīt.” 

Šāda ziņa pamudināja Ditu sazināties arī ar mūsu žurnālu un izstāstīt savu stāstu. 

Gadiem ilgi meklējumi

Pirmajos gados Dita meklēja palīdzību gandrīz katru dienu. Viņai ir klade, kurā pa gadiem, mēnešiem, dienām sarakstīts, kādus speciālistus viņa apmeklējusi un kādas procedūras veikusi. 

Šajā laikā Dita ir pārbaudījusi visu: kaulus, asinsvadus, sirdi, plaušas, acis, ādu, locītavas. Veikusi blokādes, lietojusi ārstu ieteiktos medikamentus, gulējusi, pieslēgta pie sistēmas, mēģinājusi pie psihoterapeita “sakārtot galvu”, centusies atbrīvoties no “porčas” un “zglaza”, un bezlaulības vainaga, pārbaudījusi ar trim dažādiem rīkstniekiem, vai gulta novietota pareizajā vietā un nav uzlikta virs āderu krustpunkta.

Viņa ir gājusi uz masāžām, dzērusi zāļu tējas un uztura bagātinātājus, smērējusi pretsāpju ziedes un lūgusi Dievu. Trīsdesmit reizes izgājusi slinga terapiju, apmeklējusi dzīvo jogu un karsto jogu, mācījusies Roberta Lācīša “ēšanas skolā” (pie sevis mājās organizējusi nodarbību, kurā vārījuši miso zupu, gatavojuši suši un ātros sautējumus, kuskusa kūku un graudu kafiju). 

“Es histēriski meklēju diagnozi. Bet kā reaģē klasiskās medicīnas pārstāvji? Kas jums, Dita, sāp?  Plaukstas sāp. Taisām rentgenu plaukstām. Kas jums, Dita, sāp? Gūžas sāp. Izmeklējam gūžas. Krūštura vietā sāp, mugurā sāp, it kā duncis būtu iedurts, elpot nevaru. Izmeklējam muguru.” 

Viņai veikti neskaitāmi rentgena uzņēmumi, magnētiskās rezonanses izmeklējumi, un nekas nav atrasts. Vienreiz noteikta viltus stenokardija. Pēc gadījuma, kad pēkšņi pazudusi redze, diagnosticēta migrēna ar auru, vēl ieteikts izmeklēties uz kaulu vēzi, izteiktas aizdomas par iedzimtu glaukomu un ārstēts slēpta artrīta veids. Taču ne reizi ar ultrasonogrāfu vai magnētisko rezonansi nav pārbaudīts, vai krūšu implantiem nav noplūdes. 

ASV Pārtikas un zāļu pārvalde iesaka sievietēm, kam veikta krūšu palielināšana ar silikona implantiem, jau pēc pirmajiem trim gadiem pārbaudīt krūtis ar magnētisko rezonansi, kas ir visjutīgākā un precīzākā metode, lai noteiktu, vai implanti nav plīsuši. Un pēc tam atkārtot izmeklējumu ik pēc diviem gadiem. Dita stāsta, ka Latvijā viņu neviens nav informējis, ka implantiem vispār varētu būt noplūde un ka pieredzējuši speciālisti silikona noplūdi var ieraudzīt rutīnas mamogrāfijā, nerunājot par ultrasonogrāfiju un magnētiskajā rezonansē iegūtajiem attēliem. Meklējot diagnozi, viņā, kā Dita saka, meta varbūtību šautriņas – varbūt ir tas, bet varbūt tas. It kā viņa būtu mērķis un kāds šādi trenētos. 

Runājot par treniņiem, Dita pati trenējās pie viena no pieredzes bagātākajiem treneriem, kas gatavo sportistus sacensībām. Viņš esot teicis, ka jārūdās, jāattīsta muskuļu spēks un tad sāpes atkāpsies. “Nopirku bumbas, hanteles, un katru dienu mājās taisīju “grīdiņas”– katru dienu vingroju –, bet, jo vairāk darīju, jo sliktāk kļuva. Braucu uz sporta klubu. Visiem, kas ar mani kopā trenējās, acis spīd, bet es jutos, it kā no vienas vietas būtu sasista ar rungu. Plaukstas svilst, pēdas svilst – ugunskurs iekšā! Viss nomierinājās tikai otrajā, trešajā dienā, bet tad jau atkal gāju uz treniņu.” 

Ārstējiet galvu!

Pēc Ditas pierakstiem var redzēt, ka viņa, kā daži ārsti ieteikuši, patiešām centusies “sakārtot galvu” un apmeklējusi psihoterapeitu. Iespējams, viņai bijis daudz pārdzīvojumu biznesa un attiecību dēļ, un tie vairojuši stresu, ko viņa jau juta no nepārejošajām, mokošajām sāpēm. Psihoterapeits palīdzēja paraudzīties uz situāciju no malas, taču daudzi ārsti vienkārši neticēja, ka Ditai viss sāp. Ģimenes ārsts ieteicis lietot antidepresantus. 

“Kad mācījos medicīnu un strādāju par sanitāri, es klausījos, kā ārsti ievāc anamnēzi. Viņus interesēja, kādās dzemdībās esi nācis pasaulē, kā guli, kāds ir tavs dienas režīms, vai pastaigājies, kas tevi iepriecina, kādas ir papildu sporta aktivitātes – tā bija dzīva anamnēze. Bija cieņa pret cilvēku. Tagad nav cieņas pret cilvēku. Tu aizej pie ģimenes ārsta, pasaki, ka tev viss sāp, un saņem ieteikumu iet uz Reto slimību aliansi. Ja urīna analīzes un asinsaina ir kārtībā, tātad esi vesels. Un tas jau ir paradoksālākais, ka analīzes patiešām ir labas. Silikonu neredz urīnā vai asinīs.”

Par labu nav nācis arī Ditas izskats – viņa pārāk labi izskatījusies, lai būtu slima. Kā cilvēks var labi izskatīties, ja ir slims? “Man bija mazi bērni. Koncentrējos uz varēšanu. Darīju tā: domās, mentāli, kad gulēju gultā, jo piecelties nevarēju, iedomājos, ka pie manis piebrauc krāns, ka tas mani paceļ aiz gurniem, aiz kājām, es piepildos ar kosmisko gaismas enerģiju, saņemu no Radītāja dievišķo mīlestību, un tas man dod spēku piecelties. Tad es nostājos un spēru soļus, un pie katra soļa skaitīju: es esmu prieks, es esmu miers, visās dzīves jomās – veiksminieks. Pašiedvesmu, pozitīvo domu spēku – to es izmantoju.”

Pagrieziena punkts – raksts žurnālā

Kad trīspadsmit gadus Dita ar dažādiem panākumiem bija mēģinājusi pieveikt sāpes, viņas rokās nonāca žurnāla “Ko Ārsti Tev Nestāsta” numurs, kurā bija publicēti pētījumi par silikona krūšu implantu iespējamajiem kaitīgajiem efektiem. Dita jau bija secinājusi, ka sirgst ar kaut ko līdzīgu fibromialģijai un hroniskam nogurumam, taču nespēja noteikt cēloni, kas var to izraisīt, un atrast vienu efektīvu terapiju. Un pēkšņi viņa saskatīja kopsakarību – implanti!

Viņa jutās kā slīcējs, kas atradis salmiņu, pie kā pieķerties, un viņa ļoti cieši turējās pie šā salmiņa – sāka pārskatīt pētījumus, atrada ārsti, kas bija pieminēta, sazinājās ar klīniku, kurā viņa strādāja. Dita iepazinās ar Sūzanu Kolbu (Suzan Kolb), amerikāņu plastikas ķirurģi, kas sarakstījusi grāmatu The Naked Truth about Breast Impants: From Harm to Healing, kurā stāsta par jaunu, modernu slimību, kas rodas no toksiskām vielām, kuras nokļūst cilvēka organismā un izraisa neparedzamu imūnsistēmas reakciju. Slimība nosaukta par silikonozi, bet Kolba izvēlējusies tiešāku apzīmējumu – silikona implantu slimība –, jo tā konkrēti norāda uz cēloni. Ditai vajadzēja iegādāties šo grāmatu, izlasīt un tikai tad viņa varēja doties uz Ameriku, lai konsultētos, veiktu izmeklējumus un operācijas.

Dita uzzināja, ka laikā no 1992. gada līdz 2006. gadam Amerikas Pārtikas un zāļu aģentūra bija noteikusi silikona implantu lietošanas daļēju aizliegumu, – tos drīkstēja izmantot retos gadījumos, kad nepieciešama krūšu rekonstrukcija, nevis sievietes gribēja palielināt krūtis. Iemesls – iepriekš izmantotie implanti bieži plīsa, silikons noplūda un radīja veselības problēmas. Viņa izlasīja, ka silikons satur 37 toksiskas vielas, kuras dažādi ietekmē organisma šūnas, un ka sievietēm ar krūšu implantiem ir palielināts vairāku audzēju risks. Viņa pazina savus  mīklainos simptomus un saprata, ka ir saindējusies ar silikonu. Iespējams, indējusies kopš 2003. gada, kad no rokām izkrita krūzīte, vai pat agrāk, kad parādījās alerģiskās reakcijas. Dita bija šokā! 

Viņa jautājusi savam ķirurgam par implantu izņemšanu. Ķirurgs pastāstījis, ka implantus tā vienkārši neizņem, operācija nepieciešama, ja implants saplīsis, bet parasti tie neplīstot un, ja tomēr saplīst, tad saturs paliek norobežots kapsulā, ko organisms izveidojis no saviem audiem. Citiem vārdiem – nekāda kontakta ar piena dziedzeriem, nekādu draudu grūtniecībai, bērna zīdīšanai, veselībai. Varot mainīt pēc 10, 15, 16 gadiem, bet, ja nav sūdzību, var staigāt visus divdesmit. Izņemšanas operācija ilgstot 30 minūtes – implantus vienkārši izvelkot ārā. Pirms tam – standarta pārbaudes. Pēc tam – nekas. Septītajā vai astotajā dienā izņem šuves. Dita izvēlējās lidot uz Ameriku.

Cita pasaule

Dita operējās Kolbas privātklīnikā. Viņa bija pārsteigta par krasi atšķirīgo attieksmi. Latvijā viņa parakstīja dokumentu, ka piekrīt krūšu palielināšanas operācijai, un šajā dokumentā bija minēti riski, kādus var radīt operācija. Arī nāves risks. Ne vārda par implantiem jeb materiālu, ko ievieto sievietes ķermenī. Kolbas klīnikā uz katra soļa bijuši informatīvi materiāli ar brīdinājumiem par silikona implantu riskiem, iespējamām komplikācijām un pazīmēm, kā tās pazīt. 

Dita domā, ka Latvijas ārsti nav informēti par silikona ietekmi uz organismu. Kāda reimatoloģe esot tieši pajautājusi, vai viņa atnākusi glābt pasauli. “Nododiet urīna analīzes, asinsanalīzes un dariet to, kas jums jādara, – rūpējieties par savu fizisko ķermeni, viņa man teica. Es atnesu informāciju, ko esmu ieguvusi piecpadsmit gadu laikā, samaksājot vairākus simtus tūkstošu, un viņa man saka – Latvijā nav cilvēku, visi brauc projām, nav, uz kā taisīt apgrozījumu. Lūk, kā. Man bija jāsamaksā ap 40 eiro par vizīti, lai ārste paprasītu, vai esmu atnākusi glābt pasauli, un aizsūtītu kārtējo reizi nodot asins analīzes.” 

Silikonu slimības simptomi:

• Vairogdziedzera: matu izkrišana, aizcietējumi, svara pieaugums, sausa āda, zema bazālā vielmaiņas temperatūra
• ADH: sausa mute, pārmērīgas slāpes, strāvas triecieni no statiskās elektrības, bieža urinēšana.
• Virsnieru: Zems asinsspiediens, reiboņi, noģībšana īpaši pieceļoties ātri no sēdus pozīcijas, sajūta it kā jūs mirstat.
• Dzimumhormoni: Neregulāras vai menstruāciju trūkums , PMS, zema dzimumtieksme.
• Nervu sistēmas:Kognitīvā disfunkcija, atmiņas zudums, koncentrēšanās grūtības, patoloģija smadzeņu MRI, redzes traucējumi, jušanas zudums, tirpšana, dedzinošas sāpes ekstremitātēs, muskuļu vājums, līdzsvara traucējumi, dedzināšana, sāpes krūts sienās, krūtī vai padusē, galvassāpes, trīce, lēkmes.
• Imūnsistēma: Vīrusu infekcijas- Mutes čūlas, Herpes simpleksus. Sēnīšu infekcijas: hroniskas urīnceļu infekcijas, čūlas mutē, elpas trūkums, depresija, sēnīšu izsitumi. Bakteriālas infekcijas: hroniskas urīnceļu infekcijas, zemas pakāpes drudzis, svīšana naktīs, bronhīts, sinusīts, kolīts, periodonta slimība.
• Autoimūna slimība: Izsitumi, locītavu sāpes un pietūkums, Reino slimība,sausa mute, fotosensitivitāte, grūtības norīt, asinsreces traucējumi.
• Citi simptomi: Plaušu slimība, perikardīts, muskuļu sāpes, hronisks nogurums, limfmezglu palielināšanās, pārtikas alerģijas, lipomas, astma.

Problēmas nebeidzas

Pēc silikona krūšu implantu izņemšanas Dita labi jutās 50 dienas. Tagad sāpes atgriezušās. Daktere Kolba to saista ar pelējuma sēni, kas atjaunojusies organismā pēc implantu izņemšanas, un iesaka 4–7 mēnešus atkārtot detoksikācijas kursu, lai pilnībā iznīcinātu, kā viņa raksta, mikotoksīnus un biotoksīnus. Pelējuma meklējumos Dita pat izzāģēja caurumu savas skaistās mājas starpsienā, jo tā būtu vienīgā vieta, kur pelējums varētu nepamanīts slēpties. Sēnes tur nebija. 
Viņa ir mēģinājusi attīrīties ar visdažādākajiem paņēmieniem, jo ķīmiskās zāles nepanesot: ar vannām, klizmām, kompresēm, bankām, balzamiem, iekšķīgi lietojamiem augu valsts preparātiem, elektromagnētiskām ierīcēm. Pagaidām nekas nepalīdzot. 

Nesen viņa sazinājās ar nīderlandiešu plastikas un rekonstruktīvās ķirurģijas ārsti Ritu Kapelu (Rita Kappel) no Dr. Kappel Institut, kas 2008. gadā kādai 56 gadus vecai sievietei, kas bija novēlējusi savu ķermeni zinātnei, veica autopsiju un teju visos audu paraugos konstatēja silikona klātbūtni. Ārste šo gadījumu aprakstīja 2016. gadā Clinical Medical Reviews and Case Reports 3. sējuma 1. numurā. Dita īsumā raksturoja savu stāvokli un jautāja, ko Kapela viņai ieteiktu. Ārste atbildēja, ka vienīgi detoksifikāciju ar hlorellu, kas nesatur silīciju, un svīšanu pirtī. Un kopumā veselīgu dzīvesveidu. Pretsēņu terapijai viņa nesaskatīja jēgu. Kapela skaidroja, ka Dita ir saindējusies ar silikona molekulām, un tās ir visur viņas ķermenī: orgānos, muguras un galvas smadzenēs. Dažreiz attīrīšanās neuzlabo stāvokli, jo ir jau radušās autoimūnas slimības, tad jāmeklē palīdzība pie imunologa. 

Diemžēl neesot tādu testu, ar kuriem dzīvam cilvēkam varētu noteikt, vai viņa organismā ir silikons. 

Kapela ir pārliecināta, ka visi implanti rada silikona noplūdi. Tas esot laika jautājums – cik izturīgs ir implanta ārējais slānis. Parasti tas izturot 2–3 gadus. Savā praksē viņa vairs nelietojot silikona implantus. Patiesībā tas laikam ir gandrīz vienīgais, ko patlaban plastikas ķirurgs var darīt. Vēl – just līdzi sievietēm, kam bijuši silikona implanti un kam ar to radītajām sekām būs jāsadzīvo visu mūžu.

Ditas secinājumi

Mans stāsts, pieredze attiecas uz visām Latvijas, Eiropas, pasaules meitenēm, sievietēm, mātēm, vīriem, tēviem - uz visu cilvēci.

Visām jaunās paaudzes sievietēm ir jāizprot - ko viņām piedāvā. Pakalpojums kā silikona implantu ievietošana ķermenī pastāvēs, bet informācijai par blakus parādībām, seku likvidāciju iespējām - ir jābūt zināmai pirms pakalpojuma sniegšanas ,lēmuma pieņemšanas brīža -būtu jāsaņem visaptveroša informācija par silikona implantu nēsāšanas ieguvumiem un iespējamiem riskiem, implantu ekspluatācijas nosacījumiem,derīguma termiņiem, seku simptomiem, detoksikācijas pasākumiem, tālākā rīcība, palīdzības saņemšana, izmaksas.
 
Šos "mīklainos simptomus" es ,mediķi, dziednieki - nesasaistīja  ar krūtīs ievietotiem implantiem - jo vizuāli un fiziski krūtis bija labā stāvoklī. Visi konsultāciju, palīdzības, prakses sniedzēji 15 gadu garumā man nepajautāja vienu būtisku  jautājumu: "Vai Jums krūtīs ir ievietoti silikona implanti?"

Ar šo jautājumu ir jāsāk visu speciālistu un palīdzības sniedzēju vizītes, jo tā ir mūsdienīga 21. gadsimta pakalpojuma tendence, kas izraisa jaunas slimības un mutagēnas reakcijas.

Atbilde ir būtiska, svarīga seku likvidēšanas koncepta sastāvdaļa-redzēt cēloņsakarību slimībai fiziskā līmenī. Tālāk ieteikt sievietei iepazīt informāciju ārpus noliegumiem, lai ir iespēja pieņemt rīcības plānu sevis atveseļošanai. 

Es savas dzīves visproduktīvākos 15 gadus pazaudēju, meklējot atbildes par nezināmo, meklējot izeju caur nepareizu informāciju un noliegumu labirintiem.

Dita arī izsaka pateicību visiem, kas palīdz, sniedz atbalstu un savas zināšanas. Gan ārstei Sūzanai Kolbai, gan Amerikas latvietēm, kas palīdz ar tulka pakalpojumiem, kā arī žurnāla "Ko Ārsti Tev Nestāsta" kolektīvam.