Nevari diennakts laikā aptiekā tikt pie valsts apmaksātām zālēm? Par to lūdz ziņot
Veselības ministrija (VM) aicina iedzīvotājus ziņot par gadījumiem, kad aptieka kompensējamos medikamentus nav nodrošinājusi 24 stundu laikā, sacīja ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.
VM pārstāvis uzsvēra, ka aptiekām ir noteikta atbildība sagādāt un pacientiem nodrošināt medikamentus, tāpēc būtiski, ka iedzīvotāji ziņo par gadījumiem, kad šis pienākums nav ticis pildīts, jo tas došot iespēju "piemērot mērus".
VM informācija liecina, ka 2016.gadā no 70 gadījumiem, kad tika ziņots par laikus nepiegādātiem medikamentiem, tikai 14 gadījumos medikaments patiešām nebija pieejams. Tas liek domāt par aptieku un lieltirgotavu attiecībām, piebilda Šneiders.
Šneiders apgalvoja, ka VM politika ir vērsta uz to, lai uzlabotu medikamentu pieejamību iedzīvotājiem, turklāt jau tagad veikti dažādi pasākumi, lai paplašinātu kompensējamo medikamentu sarakstu, kā arī rūpētos par to, lai iedzīvotāji saņemtu šos medikamentus lētāk.
Pēc Šneidera paustā, ministrija iepazīsies ar Konkurences padomes (KP) tirgus uzraudzībā par kompensējamo zāļu izplatīšanu ziņojumā pausto, kā arī priekšlikumiem situācijas uzlabošanai. Ministrija turpinās sākto politiku medikamentu pieejamības uzlabošanai, kā arī raudzīsies, kā to varētu darīt labāk.
Jau ziņots, ka KP tirgus uzraudzībā par kompensējamo zāļu izplatīšanu konstatējusi, ka pastāv sistēmiskas problēmas gan zāļu izplatīšanā, gan to sadales kārtībā, kas ietekmē zāļu pieejamību patērētājiem, aģentūru LETA informēja padomes pārstāve Zane Gorškova.
KP pārstāve norādīja, ka šī gada pavasarī veiktās patērētāju aptaujas dati liecina, ka 87% respondentu bijušas grūtības saņemt aptiekās kompensējamās zāles, kas kopsakarā ar citiem uzraudzībā izdarītajiem secinājumiem liecina, ka patērētājiem Latvijā pastāv problēmas zāļu fiziskajā pieejamībā.
KP izpēte liecinot, ka zāļu vairumtirdzniecībā pieaug tirgus koncentrācija, jo 83% tirgus aizņem četri lielākie vairumtirgotāji, kas rada augstus konkurences riskus.
Tāpat KP secinājusi, ka abos zāļu izplatīšanas līmeņos - ražotāju un lieltirgotavu - pastāv apstākļi, kas kavē patērētājiem kompensējamo zāļu pieejamību. Ražotāju līmenī ir grūtības plānot piegāžu apjomus, ko ietekmē informācijas nepieejamība par zāļu faktisko pieprasījumu valstī, krājumiem lieltirgotavās un eksportu, ko veic lieltirgotavas. Lieltirgotavu līmenī problēmas rada caurskatāmas sistēmas neesamība zāļu sadalē. Šī nepilnība nozares uzraugiem neļauj efektīvi kontrolēt, vai aptiekas tiek nodrošinātas ar zālēm 24 stundu laikā un vai netiek diskriminētas konkurējošās aptiekas, uzsvēra Gorškova.
