Cīnīties vai bēgt - kas notiek cilvēka smadzenēs, kad nonākam bīstamā situācijā
Cīnīties vai bēgt – parasti šīs ir divas stratēģijas, kuras visbiežāk izmanto potenciāli bīstamā situācijā. Dabā lēmums bēgt gandrīz vienmēr ir kompromiss starp drošību un piekļuvi barības resursiem. Savvaļā pasīvās stratēģijas izvēle var draudēt ar to, ka dzīvnieks paliek bez barības un mājām. Parasti izvēle starp taktiku cīnīties vai bēgt atkarīga no iepriekšējās pieredzes un konkrētajiem apkārtējās vides apstākļiem.
Pētījums, ko veikuši Kembridžas Universitātes molekulārās bioloģijas laboratorijas līdzstrādnieki, parādīja, ka šī stratēģijas izvēle atkarīga no diviem vidussmadzeņu apgabaliem – no augšējā divkalnes paugura un akviduktālās pelēkās vielas.
Pirmais atbild par draudu līmeņa novērtēšanu, bet otrais ir galvenais sāpju jutīguma regulēšanas centrs. Šīs abas struktūras saistītas ar neironu tīklu. Lielāko daļu laika tās atpūšas un kaujas gatavībai sasparojas tikai tad, kad pelēkā viela uztver paaugstinātas bīstamības signālus.
Par to liecina eksperimentu sērija ar laboratorijas pelēm, kuras tika biedētas ar plēsīga putna ēnu, kas it kā tuvojas. Zinātnieki pieņem, ka, bloķējot sinaptisko saiti starp abiem vidussmadzeņu apgabaliem, var panākt dzīvnieka pasīvās reakcijas atcelšanu.
Šī pieeja var būt īpaši nozīmīga cilvēkiem, kuri cieš no pēctraumatiskā sindroma un kuri pēc pārdzīvotās trauksmes sajūtas nav spējīgi adekvāti novērtēt situāciju.
