Mazkustīgums palielina sirdslēkmes risku - kā ar pavisam nelielām aktivitātēm no tā izvairīties
Nav svarīgi, kādas kustības izvēlaties, – ja gribat dzīvot ilgāk, ir svarīgi celties no klubkrēsla un sākt kustēties.
Jūtat sagurumu, tikai iedomājoties vien par iešanu uz sporta klubu vai skriešanu parkā? Tad šīs jums būs labas ziņas. Protams, kaut kas ir jādara, nevar tikai sēdēt uz dīvāna, bet tās var būt pavisam ikdienišķas aktivitātes, kam pievēršaties. Jūs varat, piemēram, kaut vai 30 minūtes pastāvēt vai labāk vidēji ātrā tempā pastaigāt, vai padarīt kādus vieglus mājas darbus, un šādi var samazināt nāvējošas sirdslēkmes risku aptuveni par 22 procentiem.
Vairāk nekā par piektdaļu mazāka iespēja saslimt tikai tāpēc, ka pusstundiņu katru dienu mazliet izkustaties (pat tikai pastāvat), – tas nudien ir labi, jo vairāk tāpēc, ka līdz šim pastāvēja uzskats, ka rezultātu var panākt tikai ar lielu piepūli un svīšanu.
Šādus secinājumus izdarīja Karolinskas institūta pētnieki Zviedrijā, kuri aptuveni 15 gadus novēroja 1200 pieaugušu cilvēku aktivitātes līmeni un veselību.
Līdz šim eksperti uzskatīja, ka pozitīvu efektu var panākt tikai ar augstas intensitātes vai aerobās slodzes palīdzību, bet Karolinskas institūta pētnieki ir vieni no pirmajiem, kas demonstrē, ka labs rezultāts ir pat ikdienišķām zemas intensitātes aktivitātēm.
Protams, pozitīvais efekts būs vēl lielāks, ja slodze būs intensīvāka un ilgstošāka, – 10 minūtes vidēji augstas vai augstas intensitātes slodze ik dienu (piemēram, raitas pastaigas) pazeminās letālas sirdslēkmes risku par 22 %, bet, ja katru dienu raiti pastaigāsieties 30 minūtes, risks samazināsies par 77 procentiem.
Diemžēl ar fiziskajām aktivitātēm nav iespējams tikpat lielā mērā samazināt vēža risku. Cilvēkiem, kas katru dienu 10–30 minūtes sportoja, draudi saslimt ar vēzi nesamazinājās vai saruka ļoti maz.
Pētniekiem nav skaidrs, kā to varētu izskaidrot, bet, iespējams, vēzis ir mazāk saistīts ar fizisko aktivitāti, lai gan pētījumi liecina, ka vismaz nelielu pozitīvu rezultātu šādi var panākt. Zinātnieki piebilst, ka pētījumā bija iesaistīta neliela cilvēku grupa, tāpēc būtu nepieciešams veikt apjomīgāku pētījumu, lai izskaidrotu šo paradoksu.
Iepriekš veiktos pētījumos Karolinskas institūtā konstatēts, ka cilvēkiem, kas sēž vairāk nekā 10 stundas dienā, ir 2,5 reizes lielāks priekšlaicīgas nāves risks nekā cilvēkiem, kas sēž mazāk nekā 6,5 stundas.
