Kopā ar grumbām pazaudēja redzi: kas var noiet greizi sejas filleru procedūrās
Pagrīdes speciālisti, solot izlīdzināt grumbas sejā ar filleru injekcijām, apdraud mūsu veselību un pat dzīvību. Diemžēl arī Latvijā aizvien biežāk sievietes piedzīvo ļoti nepatīkamas veselības problēmas.
Kas gan var noiet greizi, skaidro estētiskās medicīnas un lāzerkosmetoloģijas klīnikas Panacea Pro vadītāja, ārste Ludmila Stavro-Freiberga.
Vairs neredz ar vienu aci
2012. gada decembrī britu laikrakstā "The Daily Mail" savu dramatisko pieredzi atklāja jauna sieviete, kādas privātas skaistumkopšanas klīnikas kliente. Viņa bija nolēmusi savā kāzu dienā izskatīties sevišķi jauna un starojoša.
Kundze arī līdz šim bija apmeklējusi šo skaistumkopšanas centru, tāpēc nebija problēmu viņu pierunāt izmēģināt grumbu izlīdzinātājus – fillerus zonā ap acīm, lai mazinātu sīkās krunciņas.
Pēc šīs procedūras 48 stundu laikā kakla un sejas āda kļuva sarkana, reiba galva, bija nelaba dūša, dedzinoša sajūta uz sejas, strauji pasliktinājās redze. Sievieti nogādāja slimnīcā ar diagnozi – sejas nerva traucējumi. Bija nepieciešama ilga ārstēšanās, lai atjaunotos redze, taču viņa joprojām neko neredz ar kreiso aci. Ārsts, kas veica procedūru un ievadīja krunciņās filleri, bija nokļūdījies, bojājot sejas nervus.
Ārsta zināšanas un atbildība
Zem ādas ir smalks nervu un asinsvadu pinums. Injicējamie filleri mēdz uzvesties dažādi, tāpēc šīs procedūras drīkst veikt tikai īpaši apmācīti ārsti un tikai medicīnas iestādē.
Ārsta atbildība, darba kvalitāte un drošība filleru injekcijas padara par visumā dārgu procedūru, tāpēc Latvijā pavēries arī plašs darba lauks pagrīdes speciālistiem, kuri pēc filleru injekciju izplatītāju īsas apmācības un sevī izjustās drosmes injicēt bez akadēmiskās medicīnas izglītības klientus pieņem gan dzīvokļos, gan skaistumkopšanas salonos un frizētavās.
“Estētiskā medicīna nav tikai skaistumkopšana, kā to daudzi uztver. Pati injekciju veikšana nav sarežģīta, bet, ja tās veicējs nesaprot, kādas varētu būt blaknes, injicējot filleri, viņš var novest klientu pat līdz nāvei! Var iestāties aklums, veidoties čūlas uz ādas. Tā var notikt, ja trāpa ar injekciju asinsvadā, aizsprostojot konkrētā ādas laukuma apasiņošanu – veidojas nekroze. Ja aizsprosto asinsvadu, kas apasiņo acu ābolu, var iestāties aklums. Ja aizsprosto vēl kādu svarīgu artēriju – var iestāties nāve. Un šādi gadījumi pasaulē ir bijuši,” brīdina Ludmila Stavro-Freiberga.
Filleru injekcijas vēlams veikt pie kompetentiem speciālistiem ar ārsta izglītību, bet, kamēr būs pieprasījums, tikmēr arī pagrīdes darboņi varēs pelnīt bieži vien uz cilvēku ciešanu rēķina.
“Iespējams, šie cilvēki ir bez medicīniskās izglītības, iespējams, daļa nav reģistrējuši nekādu uzņēmējdarbību un neuzņemas arī nekādu atbildību par klienta tālāko veselību,” situāciju raksturo Stavro-Freiberga.
Bīstamāk par botulīnu
Neprofesionālos pakalpojumus veicina filleru injekciju brīvā pieejamība. Ne reizi vien Stavro-Freiberga satikusi klientus, kuri veikuši hialuronskābes filleru injekcijas kaut kur citur, bet vēlāk meklē palīdzību, lai ārstētu blaknes.
“Interesanti, ka sarunās ar klientiem esmu konstatējusi – daudzi baidās mīmikas muskuļos ievadīt botulīna toksīnu, bet nemaz nebaidās no hialuronskābes filleru injekcijām. Taču vajadzētu būt pilnīgi pretēji! Daudzi ārsti pat vēl neapzinās hialuronskābes filleru injekciju nopietnību, kur nu vēl šie pagrīdes speciālisti,” norāda ārste.
Viņa pieļauj, ka Latvijā pagrīdē strādājošo filleru injicētāju skaits nav tikai daži desmiti, bet gan lielāks. Procedūra ir efektīva un dārga, tāpēc daudzi potenciālie gribētāji ir ieinteresēti sameklēt lētāko risinājumu, un šādi pagrīdnieki iegūst diezgan lielu skaitu klientu.
“Ja skatās no šāda veida darboņu skatupunkta, viņiem ir vienalga, kāda ir izglītība, prasmes – galvenais, lai būtu drosme durt un nopelnīt naudu. Neviens sevi cienošs filleru izplatītājs Latvijā ar šādiem speciālistiem nesadarbojas un nesadarbosies arī nākotnē, bet izejmateriālu var nopirkt internetā, ārzemēs. Tā nav tikai Latvijā pastāvoša problēma, visā pasaulē cīnās ar pagrīdes darboņiem, kuri sevi dēvē par speciālistiem, bet realitātē viņiem nav klīnisko zināšanu, lai pareizi injicētu, piemēram, fillerus, kur nu vēl vēlāk palīdzētu komplikāciju gadījumā,” stāsta Stavro-Freiberga.
Viegls bizness bez atbildības
Iespējams, ar laiku varētu ierobežot šo injekciju ampulu tirdzniecību, bet pagaidām katrs ledusskapī var turēt, ko vēlas.
“Jāapzinās, ka filleru tirdzniecība ir bizness, kurā arī iesaistās ne tikai atbildīgākie uzņēmēji,” turpina ārste. Ierodas tirgotāji, piemēram, no Ukrainas, nevienam apmācību apmeklētājam neprasa ārsta diplomu, bet īsā kursā ātri apmāca filleru injekcijām katru, kurš vien to vēlas.
“Ideja ir, ka viņi tālāk regulāri pārdos šiem cilvēkiem salīdzinoši dārgās filleru ampulas. Par kādu atbildību un kvalitāti šeit varam runāt!? Cilvēki, kuri bez ārsta izglītības apmeklē šo apmācību, pat nav spējīgi novērtēt, ka viņi saviem nākamajiem klientiem var nodarīt ļaunu, radīt kādas blaknes, jo bez medicīniskās izglītības to nezina,” sašutusi ir ārste.
Ķīmiska sadursme tieši uz sejas
Ir situācijas, kad zem sejas ādas injicē vienas firmas filleri, pēc laika – nākamo no citas firmas, bet izrādās, ka šīs vielas sasvstarpēji nesadzīvo.
“Kad cilvēki atnāk ārstēt gūtās blaknes, aizrit zināms laiks, kamēr saprotam, kādi filleru preparāti ir iepriekš lietoti, kas uzkrājies zem ādas. Jā, filleri ir viens no tiem preparātiem, kas uzkrājas organismā, un neveiksmīgi veiktu injekciju dēļ par sevi var likt manīt pat pēc laba laika. Daļa cilvēku jebkādas estētiska rakstura injekciju procedūras uzskata par tik maznozīmīgām, ka nenoskaidro, ko viņiem ievada zem ādas, ko drīkst turpmāk darīt un ko nedrīkst,” norūpējusies ir Stavro-Freiberga.
Pašlaik pārsvarā izmanto fillerus uz hialuronskābes bāzes, bet dažādiem ražotājiem ir atšķirīgi produkti ar atšķirīgiem piemaisījumiem, kas savstarpēji vēlāk ādā varētu konfliktēt.
Ir arī pildvielas, kas veidotas uz kalcija hidroksilapatīta bāzes – tām ir krietni ilgāks mūžs, bet tās pavisam slikti draudzējas ar jebkuru citu estētiskas medicīnas procedūru, piebilst ārste.
