Kā kļūt par 40% laimīgākiem - un kāpēc tieši tik daudz
Zinātnieki uzskata, ka apmēram 40 % no mūsu laimes ir pašu rokās, atlikušo daļu nosaka iedzimtība un ārējie faktori. Tas nozīmē, ka varam darīt gana daudz, lai kontrolētu savu laimi.
Gadu desmitiem ilgi psiholoģija lielākoties koncentrējās uz negatīvo – pētīja, kas ar mums nav kārtībā, un centās atvieglot ciešanas, ko sagādā depresija, traumas, atkarības u. tml. Taču beidzamajos divdesmit gados šajā jomā vērojamas būtiskas pārmaiņas: tagad zinātnieki vairāk fokusējas uz to, kas cilvēkiem liek zelt un plaukt. Šim jaunajam virzienam, dēvētam par laimes zinātni, tiek veltīti aizvien vairāk pētījumu, publikāciju, un tā popularitāte strauji aug visā pasaulē.
Vai laime ir mums asinīs?
Kas padara mūs laimīgus – nauda, skaista māja vai mašīna? Varbūt tās ir netveramas lietas? Un kāpēc vieni ir laimīgāki nekā citi, kaut viņu apstākļi ir līdzīgi?
Viens no pamatjautājumiem laimes pētīšanā – kādā mērā laime atkarīga no mums, nevis no likteņa. Visnozīmīgāko atklājumu šajā virzienā veica Minesotas Universitātes psiholoģijas profesors Deivids Likkens (David Lykken), kurš 1996. gadā publicēja savu pētījumu par gēnu lomu cilvēka apmierinātībā ar dzīvi.
Viņš izpētīja, ka apmēram 50 % no apmierinātības ar dzīvi mums jau ir ģenētiski ieprogrammēta, – gēni var dāvāt tādas iezīmes kā gaišu un sirsnīgu raksturu; stresa vieglāku pārvarēšanu; nemiera un depresijas izjušanu mazākā mērā.
Tas nozīmē, ka cilvēkam ir lielas iespējas – aptuveni 40 % apmērā – kontrolēt savu labklājību un laimes izjūtu.
Varam sevi mainīt
Mūsu laimes līmeni nosaka gēnu, uzvedības un pašreizējās dzīves situācijas sarežģītas mijiedarbības komplekss. Un, lai arī mums katram ir ģenētiski ieprogrammēts laimes pamats, līdzīgi kā ķermeņa svars, mums ir arī spējas to kompensēt.
Pozitīvā psiholoģija uzsver: mēs nevaram mainīt savus gēnus, bet varam mainīt paši sevi. Mums ir milzīgs potenciāls, lai palielinātu laimes daudzumu savā dzīvē. Un saskaņā ar zinātniskajiem pētījumiem laimes atslēgas galvenais faktors, kuru katrs pats var ietekmēt, ir apzināts darbs ar savu emocionālo stāvokli. Šis faktors ir četrreiz svarīgāks nekā dzīves apstākļu mainīšana – darba maiņa vai pārcelšanās uz citu dzīvesvietu.
