Herberta Cukura mazmazdēls tagad ir sieviete

Reti kurš tobrīd zināja, ka Kristiano jau kādu laiku uzsācis hormonu aizstājterapiju ar mērķi mainīt dzimumu. Vienlaikus Kristiano 2015. gadā stājās laulībā ar Klāru, ar kuru ir kopā joprojām. Laulību ceremonija notika Aļaskā, jo tobrīd pāris jau bija pārcēlies no Brazīlijas uz ASV. Drīz vien jaunā ģimene sagaidīja savu pirmdzimto Kristianu Valteru, sekoja vēl divi bērni – meitas Anna un Sofija Elizabete.

Kristīna, tolaik vēl Kristiano, Latvijā viesojās vairākkārt. Kā jauns un daudzsološs ērģelnieks spēlējis Rīgas Doma katedrālē un Liepājā. Reizēm viņu pavadīja arī vecmāmiņa, pretrunīgi vērtētā latviešu lidotāja Herberta Cukura vienīgā meita Antinea Doloresa Cukurs-Rizoto. Tieši Doloresa ir tā dzīvā saikne, kas jauno ērģelnieci saista ar Latviju. Gluži tāpat Doloresa ir tā saikne, kas ar Latviju saista dziedātāju Lauru Rizoto, Kristīnas māsīcu. Viņa Latvijā ir labāk pazīstama nekā Kristīna, jo 2018. gadā ar pašas sarakstīto dziesmu "Funny Girl" kļuva par "Supernovas" uzvarētāju, izcīnot iespēju pārstāvēt Latviju Eirovīzijas konkursā Portugālē.

Spēcīgākais balsts – māsa

“Pirmā reize, kad es kādam atklājos kā transpersona, bija 2000. vai 2001. gadā, tā bija mana māsa Laila Māra. Es nekad nebiju dzirdējis vārdus “transseksuāls”, “dzimuma disforija”, “dzimuma identitāte”, nevienu no tiem. Man nebija pilnīgi nekāda vārdu krājuma, lai aprakstītu to, ko piedzīvoju, un nekur nebiju redzējis vai dzirdējis par tādu cilvēku kā es,” savā "Facebook" profilā raksta Kristīna.

Brazīlijā uzaugusi konservatīvā katoļu ģimenē, kur pat nebija televizora, kur nu vēl interneta. Mācījusies arī katoļu skolā, katru dienu neskaitāmas stundas pavadītas, spēlējot klavieres. Tā kā Kristiano tolaik neko nav zinājis par transpersonām, viņam pašam bijis ļoti grūti saprast, ko īsti viņš mēģina māsai pateikt. Savukārt Lailai Mārai licies diezgan dīvaini, ka brālis domā, ka viņam būtu vajadzējis piedzimt kā meitenei. Neko tādu viņa līdz tam nebija dzirdējusi. “Gadiem ejot, māsa mūsu ģimenē kļuva par manu spēcīgāko atbalstītāju. Taču arī viņas pašas dzīve ir piedzīvojusi savas pārvērtības,” stāsta Kristīna.

Neilgi pēc vidusskolas beigšanas Laila Māra kļuvusi par Romas katoļu baznīcas institūcijas "Opus Dei" dalībnieci – kaut ko līdzīgu mūķenei, kas dzīvo daļēji atklātā klosterī un ir devusi celibāta, paklausības un nabadzības solījumu. Laila Māra pārcēlusies uz Latviju, lai veiktu misionāres darbu šajā organizācijā, un pilnībā iegrimusi misijas darbā. Pēc divpadsmit gadu kalpošanas "Opus Dei" tomēr sapratusi, ka tas īsti nav viņas aicinājums. Pēc aiziešanas no "Opus Dei "nodibinājusi organizāciju, kas palīdz sievietēm, kuras nav apmierinātas ar savu līdzšinējo dzīvi un vēlas pārmaiņas.

Amerika kā glābiņš

Viens no Kristīnas "Facebook" ierakstiem vēsta par nozīmīgu notikumu viņas dzīvē. Proti, 2024. gada februārī pēc Amerikas Savienotajās Valstīs nodzīvotiem 13 gadiem Kristīna ieguvusi ASV pilsonību. Līdz ar jauniem personas dokumentiem viņa beidzot arī oficiāli atzīta par sievieti, kuras vārds – Kristīna Rizoto!

“Šodien ir viena no svarīgākajām dienām manā dzīvē. Es kļuvu par Amerikas pilsoni un beidzot likumīgi mainīju savu vārdu un dzimumu. Un būt šeit savas mīlošās ģimenes sabiedrībā... Paldies, ka esi, Amerika! Esmu ļoti pateicīga par šo dienu,” tā Kristīna.

Pārcelšanās uz Ameriku vistiešākajā veidā saistīta ar Kristīnas pārvērtībām. Viņa atzīst, ka bija vajadzīgs 5000 jūdžu liels attālums no stingrās, katoliskās ģimenes Brazīlijā, lai uzdrošinātos medicīniski uzsākt pāreju uz pretējo dzimumu. Procesu viņa sākusi 2011. gadā, uzreiz pēc pārcelšanās uz ASV. Lai gan jau pirms 22 gadiem pašrocīgi sākusi eksperimentus ar hormoniem pēc tam, kad 13 gadu vecumā saņēmusi drosmi, lai Rio ielās aprunātos ar vecākām transsievietēm. Tomēr bailes no stingrās ģimenes, bailes zaudēt karjeru īsti nav ļāvušas to turpināt. Tikai vēl desmit gadus vēlāk, jau esot ASV, Kristīna beidzot pilnībā varēja nodoties hormonu aizstājterapijai jeb HAT.

Prom no murga

“Progress ir neticami lēns, bet, par laimi, tas turpināsies visu manu dzīvi. Šis process prasa daudz pacietības, un tam nav galapunkta. Nekas nav pastāvīgs, izņemot pārmaiņas. Ja es varētu atgriezties laikā, tad savam jaunākajam “es” teiktu, lai nelolo lielas cerības – katrs ķermenis ir atšķirīgs un atšķirīgi reaģē uz HAT. Pirmās fiziskās pārmaiņas sāku pamanīt tikai pēc vairāk nekā četriem gadiem. Taču HAT ir bijusi ārkārtīgi labvēlīga manai garīgajai veselībai, ļaujot mazināt un pārvaldīt manus dzimuma disforijas simptomus,” norāda Rizoto, bilstot: “Beidzot varēju darīt visu iespējamo, lai novērstu traucējumus, kas kopš bērnības mocīja mani katru nomoda brīdi. Mūžīgi būšu pateicīga par iespēju turpināt šo ārstēšanos. Ar cerību raudzīties nākotnē ir svētība, ko nekad neuztveršu kā pašsaprotamu. Lai gan mēs nevaram burtiski kļūt par otru dzimumu, spēja tam bioloģiski līdzināties pēc iespējas vairāk un beidzot dzīvot sabiedrībā kā pretējā dzimuma pārstāvei ir patiesa atbrīvošanās, ko patiešām grūti izteikt vārdos.”

“Vairāk nekā 30 gadus es cīnījos ar intensīvu dzimuma disforiju, nezinot, ka tas ir zināms stāvoklis ar nosaukumu un formālu aprakstu. Vairāk nekā 25 gadi pagājuši, kopš izmisīgi sāku lūgt brīnumu – lai nākamajā dienā pamostos sakārtots, vienalga uz kuru pusi, lai es vairs nejustu šīs ciešanas. 23 gadi pagājuši, kopš sāku izsūdzēt disforijas ciešanu “grēku” priesteriem, kuri tikai lika man vairāk skaitīt "Esi sveicināta, Marija", lai “izkliedētu šo kārdinājumu”. 22 gadi pagājuši, kopš anatomijas grāmatā slepeni atklāju endokrīno sistēmu un nejauši uzzināju, ka transseksuāļi ir īsti un ka pāreja varētu būt reāla iespēja manai dzīvei,” savu ceļu stāsta Kristīna. “Caur šo pārejas ceļu esmu varējusi atrast vairāk atvieglojuma un miera nekā ar jebko citu, ko jebkad esmu mēģinājusi. Pat ja tas man maksāja manu darbu un karjeru katoļu baznīcā, lielu daļu no manām attiecībām ar maniem radiniekiem. Un tomēr man pastāvīgi saka, ka tā ir tikai fāze, apjukums, dēmoniska apsēstība, smadzeņu skalošana, iedomība, narkotiku atkarība. Vai tiešām?”

Atzīta ērģelniece un komponiste

Kristīna Rizoto, kas sevi piesaka kā “latviešu-brazīliešu ērģelnieci”, ieguvusi doktora grādu Oklahomas Universitātē, maģistra grādu mūzikā Austrumkarolīnas Universitātē un bakalaura grādu Riodežaneiro federālajā universitātē. Viņai ir arī Oklahomas Universitātes Amerikas ērģeļu institūta mūzikas mākslas doktora grāds. 2017. gadā žurnāls "The Diapason" Rizoto nosaucis par vienu no Amerikas 20 vadošajiem savas jomas mūziķiem, kas jaunāki par 30 gadiem. Viņa spēlējusi ērģeļu solo 22 ASV štatos, Dienvidamerikā, Eiropā, tostarp Viļņā, Rīgā, Liepājā. Kopš 2014. gada, kad Kristīnas kompozīcija Toccata tika publicēta prestižā ASV ērģeļmūzikas izdevumā, viņa ir arī atzīta komponiste. 2020. gada janvārī Rizoto pieņēma piedāvājumu kļūt par Mineapoles luterāņu "Lake of the Isles" baznīcas muzikālo direktori un dara šo darbu joprojām.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "Herberta Cukura mazmazdēls tagad ir sieviete" saturu atbild SIA Izdevniecība “Rīgas Viļņi”.