Vakcinējies ziemā, nebaidies vasarā

Lai vairāk uzzinātu par to, kad vakcinēties, kādu imunizācijas plānu izvēlēties un kā rīkoties, ja esam aizmirsuši atkārtoti potēties pret šo slimību, uz sarunu esmu aicinājis Infektologu un hepatologu asociācijas vadītāju dr. Indru Zeltiņu.

– Kurā gadalaikā būtu ieteicams vakcinēties pret ērču encefalītu?
– Teorētiski vakcinēties var jebkurā gadalaikā, bet ieteicams to darīt periodā, kad ērces nav aktīvas. Lai rastos adekvāta imūnā reakcija, poti būtu vēlams saņemt, sākot ar decembra mēnesi līdz martam, jo ērces ir aktīvas no aprīļa līdz pat novembrim, ja laiks ārā ir tik silts kā šobrīd. Parasti cilvēki, kuri savlaicīgi plāno vakcinēšanos, to sāk darīt pēc Jaunā gada, lai iegūtu imunitāti līdz jaunās sezonas sākumam. Pilnvērtīgas imunitātes iegūšanai ar vienu poti nepietiek, ir nepieciešamas vismaz divas vakcinācijas.

– Šis nosacījums ir spēkā tikai pie pirmreizējās vakcinācijas pret šo slimību?
– Ir svarīgi saņemt divas devas līdz ērču aktivitātes sezonas sākumam. Trešā arī ir vajadzīga, bet jau pēc otrās potes aizsardzība būs uz gadu. Tātad, pat ja trešo devu neizdodas iepotēt pirms sezonas (ar lielu varbūtību tā arī ir), tad var gaidīt gadu, respektīvi, 5–12 mēnešus pēc pirmās potes. Ja februārī mēs saņemam pirmo poti, martā otru, gaidīt ir iespējams līdz nākamā gada janvārim.

– Kāpēc būtu labāk nogaidīt, lai saņemtu trešo poti?
– Var arī negaidīt. Starp pirmo un otro poti imunitāte vēl nav noturīga, tāpēc pirms sezonas ir jāpagūst izdarīt divas potes, bet trešo var veikt bez lieka stresa. Svarīgi ir iegūt pamatimunitāti. Neviens nav aizliedzis potēties sezonas laikā. Ja jūs izdarīsiet šīs divas potes vasaras mēnešos – lūdzu, to var darīt. Protams, labāk ir potēties pirms sezonas, bet vakcinēties var visu gadu.

– Uzsākot vakcinēties pret ērču encefalītu, kurā brīdī mums jau ir izveidojusies kaut kāda imunitāte pret šo slimību?
– Teorētiski pirmās antivielas var rasties 4–5 dienas pēc pirmās potes, un situācija kļūst labāka ar katru nākamo dienu. Otro poti vislabāk saņemt 1–3 mēnešus pēc pirmās vakcinācijas, bet atsevišķos gadījumos šo periodu var saīsināt un otro poti saņemt nedaudz ātrāk. Ja ir ērču aktivitātes sezona, tad otrā pote ir pieļaujama aptuveni divas nedēļas pēc pirmās.

– Kad izvēlēties ātrās imunizācijas shēmu un kad parasto?
– Noteikti ātro imunizācijas shēmu ir jāizvēlas tad, kad sezona jau ir sākusies. Ja kāds ir «nogulējis» savlaicīgu vakcinēšanos, ir pienākusi vasara un viņš vēlas doties pie dabas Latvijā vai kur citur, tad imunitāte noteikti ir jāiegūst. Latvijā šādu iespēju piedāvā divi medikamentu ražotāji. Vienam no tiem ir piedāvājums ar saīsinātu laiku starp pirmo un otro vakcināciju, un papildus pote nav vajadzīga. Otra ražotāja vakcīnai papildus pote ir vajadzīga. Pētījumu rezultāti par šo zāļu efektivitāti ir ļoti līdzīgi. Noteikti ir jāmeklē infektologa palīdzība, ja pēc pirmās potes sakož ērce.

– Cik bīstama valsts ērču izplatības ziņā ir Latvija?
– ASV ērču encefalīts ir ļoti reti sastopams, tas ir lokalizēts Eiropas teritorijā. Pirms 15–20 gadiem šī problēma bija izplatīta Krievijas teritorijā, bet mazāk Eiropas Savienībā. Šobrīd slimība ir izplatījusies arī Austrijā, Vācijā un Skandināvijā. Latvija vēsturiski pieder bīstamajai zonai saslimšanas riska ziņā. Latvijā saslimšanu skaits nav liels, un par to ir jāpateicas cilvēku adekvātajai reakcijai un rīcībai pret slimības izplatību. Pieaugušajiem vakcīnas pret encefalītu ir par maksu, bet bērniem slimības visvairāk skartajos rajonos potes ir bez maksas. Lielākie ērču izplatības areāli Latvijā ir Kurzemē, kur pirms 15 gadiem šī problēma nebija tika aktuāla. Bet ar ērču encefalītu inficētas ērces dzīvo arī citos Latvijas novados. Ja mēs skatāmies visu valsts teritoriju kopumā, tad šī pie mums ir pietiekami aktuāla problēma.

– Tomēr epidemioloģiskā situācija pie mums nav slikta. Ar slimību varbūt ir pietiekami liela saskare, bet saslimšanu skaits nav liels.
– Es nevarēšu pateikt konkrētu vakcinēto cilvēku skaitu, jo potes var saņemt daudzās vietās. 2016. gadā Latvijā tika reģistrēti 170 saslimšanas gadījumi. No vienas puses, uz nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju tas nav liels skaitlis. No otras puses, katrs atsevišķs gadījums ir ļoti sāpīgs, jo pret ērču encefalītu nav zāļu, ar kurām cilvēkam palīdzēt. Ja slimība attīstās smagā formā, iznākums var būt arī letāls. Mirstība ir aptuveni 1% no saslimušajiem. Daļai pacientu pēc slimības rodas nopietnas veselības problēmas, piemēram, neiroloģiski traucējumi. Nepamatoti ir aizmirsts par sekām, kuras mēs it kā uzreiz nemanām, piemēram, sliktāku atmiņu, problēmām koncentrēties un citām.

– Kādos gadījumos cilvēks nedrīkst potēties pret ērču encefalītu?
– Tie ir ļoti reti gadījumi. Šī vakcīna ir droša, tā nav dzīva, un cilvēka organismā netiek ievadīts vīruss. Tomēr arī šīs vakcīnas sastāvā ir palīgvielas un stabilizējošas vielas, pret kurām var rasties alerģiska reakcija. Situācijai ir divi risinājumi. Ja alerģisks cilvēks, kurš dzīvo augstas ērču encefalīta izplatības reģionā, vēlas sevi no slimības pasargāt, drošāk būtu veikt vakcināciju slimnīcas apstākļos, papildus dodot medikamentus, kas novērš alerģiskās reakcijas. Ja cilvēkam rodas smaga alerģiska reakcija pret kādu no medikamenta sastāvdaļām, ir ļoti rūpīgi jāizsver, vai tiešām potēšanās ir vajadzīga. Ja cilvēks dzīvo mazāk bīstamā reģionā, tad no tās var arī atteikties. Citu ierobežojumu vakcinācijai nav.

– Kā rīkoties, ja cilvēks nav vakcinēts, un viņam ir iekodusi ērce?
– Diemžēl neko savai drošībai izdarīt nevar. Ja vakcinācija ir izdarīta daļēji, tad var saņemt papildu poti. Pirms daudziem gadiem pie mums bija pieejams imūnglobalīns, ko iepotēja, ja bija iekodusi ērce. Pašlaik šo medikamentu Latvijā vairs neizmanto. Agrāk pēc saskares ar ērci mēs varējām meklēt mediķu palīdzību, nu tam vairs nav iemesla. Ja ērce bijusi slima, organismu nedrīkst papildus noslogot. Mēs iesakām aptuveni mēnesi nelietot alkoholu, vairāk lietot vitamīnus un stiprināt organismu. Ja ērce ir saglabāta, to var pārbaudīt. Šim procesam gan nav būtiskas nozīmes. Vienīgais, ko cilvēks uzzinās – vai šī ērce ir bijusi slima vai nē. Ir gadījumi, kad pat pēc slimas ērces kodiena cilvēks neizjūt nekādus slimības simptomus, jo viņa imūnsistēma ir bijusi gana spēcīga.

– Vai ir nepieciešamas veikt antivielu testu pret ērču encefalīta vīrusu, ja ir pienācis laiks veikt revakcināciju?
– Ja tiek ievēroti vai pat nedaudz kavēti revakcinācijas termiņi, tas, manuprāt, nav vajadzīgs. Ja cilvēks jau vairākkārt ir revakcinējies pret ērču encefalītu, tad viņa organismā ir gana daudz antivielu, lai nelieli kavējumi neradītu problēmas. Var būt situācija, kad pirms potes, nosakot antivielu skaitu, to nav, bet, veicot revakcināciju, antivielu skaits strauji pieaug. Svarīgi ir laikus veikt pirmo vakcinācijas kursu. Revakcinācija pēc trim gadiem arī ir ļoti svarīga. Tālāk atkārtotās potes jāsaņem ik pēc pieciem gadiem. Ja trešā revakcinācija būs nevis pēc pieciem, bet pieciem ar pus gadiem, tas būtiskas izmaiņas imunitātes veidošanās procesā neradīs.

– Ja mēs revakcināciju esam stipri nokavējuši, tomēr vēlamies veikt tikai vienu poti, vai mums būtu jāizdara antivielu tests?
– Pie mums šis tests tiek ļoti plaši ieteikts, lai gan zāļu ražotājs uzskata, ka tas nav jādara. Pētījumos ir pierādīts, ka, pat nokavējot gadu, ar vienu poti pietiks. Manā skatījumā, nepareizs ir ieteikums sākt visu no jauna. Lai gan katrs gadījums ir ļoti individuāls. Pētījumos ir atklāts, ka pat pēc pieciem un septiņiem gadiem antivielu līmenis asinīs ir palicis normālā līmenī. Cita lieta ir desmit gadu kavējums. Ja ļoti gribas veikt šo testu, tad to var darīt pēc pirmās potes saņemšanas. Ja revakcinācija tiek izdarīta pēc sešiem nevis pieciem gadiem, var nogaidīt mēnesi un tad veikt antivielu testu, jo tad antivielu līmenim organismā ir jābūt pietiekamam. Ja līmenis nav pietiekams, ir jāveic atkārtots vakcinācijas kurss.

– Kāda, pēc jūsu domām, būs slimības ārstēšanas attīstība nākotnē un vai tā turpinās izplatīties vēl tālāk Eiropā?
– Par šo slimību man pagaidām nav nekādu ilūziju. Tirgū nekādas jaunas zāles slimības ārstēšanai nav pieejamas un diezin vai būs pieejamas arī tuvākajā laikā. Zāļu izstrāde prasa ļoti lielus līdzekļus, kurus zāļu ražotāji pēc tam diezin vai varēs atpelnīt. Situācija saistībā ar potēšanos Latvijā mani iepriecina, jo pie mums ir ļoti daudz motivētu un izglītotu cilvēku, kuri arvien vairāk seko līdzi savai veselībai. Runājot par saslimšanas gadījumiem, tie nekur nepaliks. Jā, šis skaitlis varētu nedaudz sarukt, bet vēl arvien paliks lauku reģioni, kuros cilvēku labklājības līmenis ir zemāks, un viņi šīs vakcīnas vienkārši nevar atļauties. Kopumā gribu uzsvērt, ka ērču encefalīts ir vakcīnregulējama slimība, un mūsu valstī sabiedrība ir pietiekami labi informēta par iespējamo profilaksi. Jācer, ka savlaicīga vakcinācija pret šo bīstamo slimību tiks veikta arī turpmāk un slimojošo personu skaits nākotnē mazināsies.

^{Informācija sagatavota vakcinācijas kampaņas ietvaros (vakcinācijas kampaņa saskaņota SPKC, Nr.1-8.1.2/40, atļauta līdz 26.01.2019.).
Izmantotā informācija: Tauta un Veselība Nr. 13, oktobris/novembris 2017, 22 lpp.
"PfizerLuxenbourg SARL filiāle Latviā" Matrožu iela 15A, Rīga, LV-1048, Latvija
 PP-TCV-LVA-0018. 08/03/2018.}

Reklāmas raksts tapis sadarbībā ar TicoVac