Patiesība par to, cik bīstama var būt tava krākšana
Krākšana ne tikai traucē blakus gulētājam – ļoti bieži tā ir smagāku simptomu, piemēram, miega apnojas, pavadonis. Rīgas 1. slimnīcas ārste interniste Ilze Reinholde stāsta, kā diagnosticēt un ārstēt šo problēmu.
“Saskaņā ar statistiku, no miega apnojas cieš līdz 10% vīriešu un 5% sieviešu, bet tikai nedaudzi vēršas pie speciālista pēc palīdzības. Daudzi cilvēki vai nu nezina, ka tas ir bīstami veselībai un dzīvībai, vai arī nenojauš, ka viņiem ir šāda problēma,” portālā Riga.lv stāsta Reinholde.
Smadzenēm nogriež skābekli
Par to, ka šī ir nopietna problēma, liecina fakts, ka daudzās Eiropas valstīs miega apnojas diagnostiku un ārstēšanu apmaksā valsts. Bīstamība slēpjas apstāklī, ka miega apnojas laikā notiek straujš skābekļa satura kritums asinīs, kas negatīvi ietekmē gan smadzenes, gan sirdsdarbību. Nosprostojas elpceļi, uz laiku apturot elpošanu, asinīs strauji samazinās skābekļa līmenis, kas var būt par iemeslu sirdslēkmei, sirds ritma traucējumiem vai insultam.
Miega apnoja vairumā gadījumu saistās ar skaļu krākšanu. Uz to var norādīt arī vairākkārtējas apzinātas vai neapzinātas pamošanās epizodes, tā saucamā miega fragmentācija – nakts urinēšana, svīšana, dienas miegainība, rīta galvassāpes, arteriālā hipertensija, svara pieaugums, atmiņas pasliktināšanās.
Bērniem to novēro, ja ir palielinātas mandeles. Vecāka gadagājuma cilvēkiem miega apnoju visbiežāk izraisa aptaukošanās, īpaši tad, ja liekais svars ir pieaudzis strauji. Alkohola lietošana, īpaši pirms gulētiešanas, smēķēšana un atsevišķi medikamenti ietekmē sindroma attīstību. Līdz ar vecumu slimības simptomātika pieaug.
Vairākās Eiropas valstīs pacientiem, kam infarkts ir noticis naktī vai kam ir plānota sirds ritma atjaunošana, ir obligāta izmeklēšana, lai noteiktu miega apnoju, jo iespējams, ka tā ir cēlonis šai problēmai.
Diagnostikas iespējas
Pats pacients apnoju pamanīt nevar, uz konsultāciju cilvēki visbiežāk ierodas partnera mudināti. Diagnostikai veic polisomnogrāfiju vai miega poligrāfiju. Miega apnojas pakāpes nosaka pēc epizožu daudzuma stundas laikā un pēc tā, cik ļoti krītas skābekļa saturs asinīs vienas epizodes laikā.
Izmeklējuma laikā fiksē epizodes un aprēķina smaguma pakāpi. Ja tas notiek pāris reižu nakts laikā, ārstēšana nav nepieciešama. Par miega apnoju liecina vairāk nekā piecas epizodes stundā, bet, ja tās ir vairāk nekā 15, nepieciešama pastāvīga terapija. “Ja konsultācijas laikā ārsts nolemj, ka ir lietderīgi veikt diagnostiku, pacientam tiek iedots uz mājām miega poligrāfs. Gados vecākiem pacientiem iesakām nākt uz konsultāciju ar kādu tuvinieku, kas vakarā pirms gulētiešanas var palīdzēt pievienot miega poligrāfu,” stāsta Ilze Reinholde.
Tenisa bumbiņas uz muguras
Rīgas 1. slimnīcā ir arī iespēja palikt pa nakti izmeklējuma veikšanai. Tā laikā viens no rādījumiem, kas tiek fiksēts, ir poza. Ja konstatēts, ka apnojas epizodes vērojamas, guļot tikai uz muguras, ārstēšana ir vienkārša – naktskreklam uz muguras jāpiešuj tenisa bumbiņas, lai naktī pacients gulētu tikai uz sāniem un nebūtu iespējams pagriezties uz muguras.
Ja problēma rodas, arī guļot uz sāniem, rekomendēta pozitīva spiediena terapija, ko pielāgo katram pacientam individuāli. Aparāts visu nakti ar pozitīvu spiedienu pūš gaisu elpceļos, neļaujot tiem saplakt. Pie aparāta ir jāpierod, un pacientam jābūt motivētam. Cilvēki, kuri to lieto, parasti atzīmē ievērojamu pašsajūtas uzlabošanos – uzlabojas darbaspējas, samazinās miegainība dienas laikā, normalizējas asinsspiediens.
Riska grupas
Riska grupā ir pacienti ar smagu arteriālu hipertensiju, izteiktu miegainību dienā (var aizmigt pie televizora, teātrī, sporta mača laikā), lieko svaru (īpaši, ja ir liels kakla apkārtmērs), mazu apakšžokli. Šiem cilvēkiem ir samazinātas darbaspējas, koncentrēšanās grūtības, pasliktināta atmiņa. Bieži vien cilvēks domā, ka tas ir saistīts ar vecumu, un aizdomas par to, ka pamatā ir slikts miegs, rodas reti. Ar šo problēmu var sastapties arī gados jaunie, bet pēc 60 gadu vecuma strauji pieaug apnojas pacientu skaits.
Ilze Reinholde norāda, ka viens no biežākajiem satiksmes negadījumu cēloņiem ir aizmigšana pie stūres. Īpaši bīstami ir tad, ja miega apnoja ir profesionālam šoferim. Diemžēl Latvija ir viena no nedaudzajām Eiropas Savienības valstīm, kur miega poligrāfija vai polisomnogrāfija nav obligāts izmeklējums šoferiem.
