Vakcinēšana pret papilomas vīrusu. Vai ļausi savai meitai spēlēt krievu ruleti?

Ja jūs vēlētos saņemt konkrētu atbildi uz jautājumu, kā veic aprēķinus, kad apgalvo, ka, vakcinējot 12–13 gadu vecas meitenes ar vakcīnu pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV), var izglābt simtiem sieviešu, vai kāpēc netiek runāts par to, ka pēc CPV vakcīnas ir piecas reizes vairāk blakņu nekā pēc masalu/cūciņu/masaliņu (MMR) vakcīnas, kas nevēlamo blakusparādību biežuma ziņā ir nākamā aiz CPV, jums, visdrīzāk, vajadzētu samierināties ar lielāku vai mazāku izvairīšanos no konkrētības. Tomēr par vienu esmu pilnībā pārliecināts – to meiteņu ģimenes, kuras pēc šīs vakcīnas piedzīvojušas smagas sekas, neļaus tam tā turpināties.

Pierādīt cēloņsakarību starp vakcīnu un saslimšanām ir gandrīz neiespējami, tomēr pierādījumi par smagām blaknēm, it īpaši, ortostatiskās tahikardijas sindromu (POTS, anomāla sirdsdarbības paātrināšanās sēžot vai pieceļoties), kas parādījies īsā laikā pēc vakcinēšanas, drīz sasniegs milzīgu apjomu. Citi, parasti novērotie simptomi ir galvassāpes, spēcīgs nogurums, ģībšana, kognitīvie traucējumi un smagas neiropātiskas sāpes.

Dr. Luīze Brinta no Frederiksbergas klīnikas Dānijā ir viena no vadošajām pētniecēm šajā jomā. Viņas grupa, kas publicē rakstus arī zinātniski recenzētajā žurnālā Vaccine, 2015. gada maijā konstatēja, ka 60% meiteņu neilgi pēc vakcinēšanās parādījies POTS sindroms. Daudzas cīnās ar simptomiem mēnešiem, pat gadiem ilgi. Citā pētījumā, kas publicēts žurnālā International Journal of Vaccines and Vaccination, Brintas komanda arī pierāda, ka hroniska noguruma simptomi pēc vakcinēšanas sakrīt ar kritērijiem, kuri patlaban noteikti hroniskā noguruma sindroma (HNS) un mialģiskā encefalomielīta (ME) diagnostikai.

Ja jums nav 10–11 gadu vecas meitas, iedomājieties, ka tomēr ir. Un tas nozīmē, ka drīzumā – pēc gada vai diviem – jums tiks lūgta piekrišana, lai vakcinētu viņu pret CPV. Jūs vēlēsiet savai meitai to labāko un nolemsiet, ka jātic tam, ko ziņo medijos un ko saka ārsti, un vispār cilvēki runā gadiem – ka bērnībā veiktās vakcīnas pasargā bērnu no briesmām, ko rada dažādas slimības, kas pagātnē cilvēkus iedzina lielā postā. CPV vīrusa gadījumā runa pirmām kārtām ir par to, ka jāsamazina meitas risks vēlākajos dzīves gados saslimt ar dzemdes kakla vēzi.

Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā rakstīts, ka Eiropas Savienībā ar šo vēzi ik gadu saslimst 33 000 sieviešu un 15 000 nomirst, Latvijā katru dienu no šīs slimības mirst desmit sievietes. Eiropas Savienībā tas esot otrs biežāk sastopamais audzējs sievietēm līdz 45 gadu vecumam. Tomēr, ieliekot dzemdes kakla vēzi plašākā perspektīvā, jāsecina, ka risks saslimt ar šo vēzi ir reizes desmit mazāks salīdzinājumā ar risku iegūt krūts vēzi, turklāt divās trešdaļās gadījumu to var veiksmīgi ārstēt ar staru terapiju un ķīmijterapiju.

Noteikti esat izlasījuši visu, kas rakstīts par dzemdes kakla vēzi un CPV, esat izmeklējuši visu internetu un atkal izrunājušies ar ģimenes ārstu, bet visi ierēdņi un medicīnas personāls stāsta vienu un to pašu – bērnībā veiktās vakcīnas (iekaitot CPV) ir drošas un efektīvas. Iespējams, neesat dzirdējuši par Dr. Brintas darbu vai Sinu Hangu Lī no Milfordas slimnīcas Konektikutas štatā ASV, kas ir atklājuši kukaiņu DNS un ģenētiski veidotas vīrusveidīgas daļiņas, kas vakcīnā var saistīties ar alumīniju.

Iespējams, jūsos radīsies neizpratne, redzot kontrastu starp oficiālajiem viedokļiem, kas pauž, ka vakcīna ir tikpat droša kā glāze ūdens, un interneta komentāriem, kuros cilvēki dalās pārdomās par nopietniem riskiem, ko tā radījusi. Galu galā lielākā daļa cilvēku pieslienas “atzītu ekspertu” viedokļiem – tie ir ģimenes ārsti, Nacionālais Veselības dienests, Veselības ministrija utt. Mēs riskējam ik reizi, kad sēžamies savā auto vai lidmašīnā. Mūsu pārtika ne vienmēr ir droša, tomēr bez tās mēs nevaram dzīvot.

Uz daudziem visspēcīgāk iedarbojas teorija par kolektīvo imunitāti – būtu jāvakcinē pēc iespējas lielāks skaits iedzīvotāju, lai samazinātu atsevišķu nevakcinēto indivīdu radīto risku, kuri izplata patogēnus. (Interesanti, ja reiz vakcīnas novērš patogēnu spēju izraisīt slimību, kādēļ gan vakcinētajiem būtu jāuztraucas par pārējo “kolektīvu”?)

Svarīgi apzināties (gan vecākiem, gan bērniem) ne tikai potenciālos riskus, bet arī alternatīvu vakcinācijai. Tāda ir, pat divas – 14–16 gadu vecām meitenēm alternatīva ir drošs sekss vai atturēšanās no seksa, jo tieši CPV onkogēnā celma izplatīšanās pusaudžu vidū izraisa dzemdes kakla vēzi vēlākajos dzīves gados.

Lūdzu, noskatieties You Tube ārkārtīgi informatīvo 38 minūtes garo dāņu dokumentālo filmu De vaccinerede piger (“Vakcinētās meitenes”, filmai ir subtitri angļu valodā). Varat ieskatīties arī, piemēram, Lielbritānijas CPV vakcīnas blakņu skarto meitu asociācijas mājaslapā (Association for HPV Vaccine Injured Daugters) vai Sane-Vax, kas darbojas ASV. Iespējams, jūs izdarīsiet informētāku izvēli.

Dokumentālā filma “Vakcinētās meitenes”