Mīts par antibiotiku kursu. Vari ticēt, tas ir daudz īsāks!
Viens no visizplatītākajiem uzskatiem medicīnā vēstī, ka ir nepieciešams iziet pilnu antibiotiku kursu. Taču pētnieki atklājuši, ka tas nemaz nav vajadzīgs.
Esam iegājuši “superbaktēriju laikmetā”, kad antibiotikas ir kļuvušas bezspēcīgas pret infekcijām. Pret antibiotikām rezistentas jeb noturīgas baktērijas izveidojušās tāpēc, ka ārsti šīs zāles devuši teju pret visām slimībām, pat ja to lietošana nemaz nav bijusi nepieciešama, piemēram, vīrusu infekciju gadījumos.
Otrs “zelta likums” medicīnā ir pabeigt ārstēšanās kursu. Tomēr jauni pētījumi liecina, ka tas ir vēl viens medicīnas mīts, – pacientiem tiek stāstīts, ka viņiem jāpabeidz sāktais antibiotiku kurss, citādi ar laiku vispār nevienas antibiotikas vairs nepalīdzēs. Taču pētnieki no Braitonas un Saseksas Medicīnas skolas norāda, ka patiesībā viss var būt pilnīgi pretēji – rezistenci pret medikamentiem rada nevajadzīgs medikamentu lietojums.
Jāpiekrīt, ka antibiotikas joprojām ir nepieciešamas, lai glābtu dzīvību, taču, kā apgalvo vadošais pētnieks Mārtins Lūelins (Martin Llewelyn), norādījums iziet antibiotiku kursu līdz galam nav pamatots ar pierādījumiem – un tas veicina jaunu rezistentu baktēriju parādīšanos, kuras nebūs iespējams novērst ar medikamentiem.
Šo ideju ir radījušas pilnīgi nepamatotas bailes, ka infekcijas netiks pietiekami efektīvi iznīcinātas, ja netiks iziets pilns antibiotiku kurss, taču, kad pētnieki aplūkoja izplatītākās infekcijas, viņi konstatēja, ka antibiotikas bijušas efektīvas tikai aptuveni pusi no laika, kādu tās parasti izraksta lietot.
Piemēram, izplatītu ausu infekciju – akūtu vidusauss iekaisumu – iespējams izārstēt piecu dienu laikā, bet standarta ārstēšanas kurss ir 10 dienas. Tāpat arī kakla infekcijai – streptokoka izraisītam faringītam – nepieciešams trīs līdz sešu dienu kurss, bet nevis noteiktās 10 dienas. Lai izārstētos no plaušu karsoņa, pietiek, ka antibiotikas lieto piecas dienas, – tas ir uz pusi mazāk, nekā līdz šim uzskatīja.
Tāpat, izrakstot antibiotikas, ārsti pieņēmuši pieeju “viens der visam”, lai gan katram pacientam nepieciešamās ārstēšanās laiks var būtiski atšķirties. Antibiotikas ir nozīmīgs, bet diemžēl izsmeļams resurss, un, pēc pētnieku domām, ārstiem būtu jāmaina savi paradumi, tās izrakstot slimniekiem.
