Kāpēc sirdij pietrūkst skābekļa jeb Kā ārstēt stenokardiju?

Kādas ir stenokardijas raksturīgākās pazīmes, un par ko tā liecina?

Visbiežāk stenokardija liecina par sirds vainagartēriju aizsērēšanu, ko veicina paaugstināts asinsspiediens un holesterīns, smagi diētas pārkāpumi, saslimšana ar cukura diabētu, neveselīgs dzīvesveids, smēķēšana, un, protams, bieži tās iemesls ir iedzimtība.

Īpaši vajadzētu uzmanīties cukura diabēta pacientiem, viņiem bieži ir zudusi sāpju izjūta, un viņi var nejust slodzes stenokardiju, un tā var izpausties kā elpas trūkums, aizkusums, ātrāks pulss. Tātad viņiem slodzes gadījumā var nebūt šo brīdinošo simptomu.

Arī vecāka gadagājuma sievietēm (pat tām, kas neslimo ar cukura diabētu) var nebūt šo simptomu.
Stenokardiju var noteikt pēc žņaudzošas, spiedošas vai smaguma sajūtas krūškurvī aiz krūšu kaula (lielākoties) fiziskas slodzes vai emocionāla satraukuma gadījumā. Nepatīkamās sajūtas var būt arī citās vietās krūtīs, izstarot uz vēdera augšējo daļu, kreiso roku, pleciem, pirkstiem un žokli, vai arī it kā ir dedzināšana aiz krūšu kaula. Visas šīs pazīmes norāda, ka sirdij pietrūkst skābekļa.

Piemēram, lēkme var uznākt, kāpjot pa kāpnēm, ejot kalnup vai pret vēju, arī emocionālās spriedzes laikā. Tā iespējama pēc bagātīgas maltītes, raksturīgāk – agri no rīta vai izejot ārpus mājas. Pēc apstāšanās straujajā kāpienā pa kāpnēm 2–5, maksimums 10, minūšu laikā lēkme pāriet (vai arī palīdz medikaments – nitroglicerīns). Tas nozīmē, ka cilvēkam ir stabila slodzes stenokardija.

Neārstējoties stenokardijas lēkmes kļūst biežākas un simptomi – smagāki, pasliktinot cilvēka dzīves kvalitāti un signalizējot par nopietnākām sirds veselības problēmām. Tā var sākt izpausties miera stāvoklī, ilgt līdz 20 minūtēm vai arī strauji progresēt, tas ir, iepriekš stabila stenokardija trīs četrās nedēļās kļūst par smagu nestabilu stenokardiju.

Iepriekš cilvēks bez stenokardijai raksturīgajām sāpēm uzkāpa līdz ceturtajam stāvam, taču tagad žņaudzošā, spiedošā sajūtai aiz krūšu kaula piemeklē jau otrajā stāvā, un nekas cits neatliek, kā apstāties, ievilkt gaisu vai ķerties pie glābjošās tabletītes, kas likvidē asinsvadu spazmu.

Var būt arī tā sauktā miera stenokardija, kad asinsvadu spazmas (sašaurināšanās), tātad žņaudzošās, plēsošās, dedzinošās sāpes, uznāk, piemēram, guļot nakts laikā. Tā gan ir retāka nekā slodzes izraisītā un arī grūtāk pierādāma, bet – parasti pirms tam bijušas arī slodzes stenokardijas lēkmes. Miera stenokardijas gadījumā, iespējams, asinsvads jau par 90–95 procentiem aizkaļķojies, un to izprovocē mazākā piepūle.
Ne vienmēr vainojami aizkaļķojušies asinsvadi, tie var būt ļoti jutīgi un reaģēt ar spazmu (savilkšanos), kā tas notiek, ja ir vazospastiskā stenokardija.

Cik bīstama ir šāda asinsvadu aizķepšana?

Ja sirdi apasiņojošais asinsvads, kas sākumā aizkaļķošanās dēļ izraisa tikai slodzes stenokardiju, kādā brīdī aiztaisās pavisam ciet, tad jau ir miokarda infarkts, tātad – daļa sirds vispār netiek apasiņota.

Ievēro – stenokardija (īpaši nestabilā) var norādīt uz pirmsinfarkta stāvokli vai beigties ar infarktu! Tāpēc, ja spiedošās, dedzinošās sāpes ilgst 15–20 minūtes un vēl pievienojas baiļu sajūta, izspiedušies auksti sviedri, ātrs pulss, elpošanas grūtības, slikta dūša (īpaši pēc ēšanas), ir jāsauc ātrā medicīniskā palīdzība, jo, iespējams, tas ir infarkts.

Kad stenokardijas lēkmi patiesībā izraisa muguras kaites

Biežākais sāpju iemesls krūšu rajonā – tās ir nekardiāla iemesla sāpes (tādas, kas nav saistītas ar sirds muskuli), kuras radušās problēmu dēļ ar mugurkaulu, nerviem, barības vadu, nevis kādu sirds kaiti. Ja sāp tā, it kā ar adatu vai īlenu iedurts, vai sāpes ir uz īsu brīdi vai pašas pāriet, tad nevajag meklēt vainu sirdī.

Piemēram, no mugurkaulāja sāpju impulss pa nervu gaitu iet uz roku, sirdi utt. Ja sirds ilgstoši jūtama un pie vainas nospiesti nervi, tā ir kardiaļģija (nevis stenokardija). Tad jāārstē, piemēram, mugurkaulāja spondiloze (skriemeļu deformācija), palīdzēs vingrošana, kustības. Daudziem cilvēkiem arī sirds sāp, ja ir depresija.

Un vēl – validols slodzes stenokardijas gadījumā nedarbojas, tas ir placebo efekts, tāda mentola konfekte. Ja palīdz validols, tā nav slodzes stenokardija.

Kas vajadzīgs, lai noteiktu diagnozi, un kā ārstē stenokardiju

Stenokardijas ārstēšanā izmanto zinātniski pierādītus medikamentus un invazīvas vai ķirurģiskas procedūras, bet diagnozi ārsts, izmeklējot pacientu un ievācot anamnēzi, var noteikt jau savā kabinetā.

Galvenais medikaments ir statīni (zinātniski pierādīta atorvastatīna un rosvastatīna efektivitāte) maksimālā devā (sākumā), kā arī aspirīns mazā devā (parasti 100 mg dienā). Vēl stenokardijas ārstēšanas vadlīnijās noteikts, ka jālieto arī medikamenti bēta blokators un kalcija antagonists. Tātad kopā četri medikamenti.

Pēc mēneša nepieciešama atkārtota vizīte pie ārsta, lai kardiologs pārliecinātos par zāļu efektivitāti. Parasti 90 % gadījumu izdodas stabilizēt veselības stāvokli, kad stenokardijas pazīmes izzūd.

Ja zāles nepalīdz vai ja ir 3. vai 4. funkcionālās klases stenokardija, arī ja ir smaga nestabila stenokardija, tad jāveic sirds asinsvadu pārbaude – koronarogrāfija, kad ar speciālu katetru nokļūst līdz sirdij un, ja nepieciešams, likvidē asinsvada nosprostojumu ar stentu. Tad arī stenokardijas lēkmju vairs nebūs.

Ja stenokardija ir paaugstināta asinsspiediena vai cukura diabēta sekas, lai tos koriģētu, ir jālieto atbilstošas zāles.
Arī tad, ja veloergometrijas (stenokardijas pacientiem tā jāveic regulāri) laikā reģistrētajā kardiogrammā redzams, ka sirds netiek pilnvērtīgi apasiņota, nepieciešama koronarogrāfija.
Tomēr bieži labi palīdz medikamenti, un cita ārstēšana nemaz nav nepieciešama. Arī pozitīvas dzīvesveida izmaiņas un mērena fiziskā slodze nāks par labu, tā pat ir pat vēlama. Pirms tam ieteicams izdarīt veloergometriju, un, ja viss kārtībā, tad, lietojot zāles, stenokardijas pacients var būt fiziski aktīvāks.

Der zināt
● Stenokardija ir viena no biežākajām sirds slimībām, parasti tā skar sievietes pēc 65 gadiem, vīriešus – pēc 55 gadiem. Latvijā gan ar to vīrieši slimo pēc 40 gadiem un sievietes no 50–55 gadu vecuma – daudz ātrāk nekā citur Eiropā, jo nedomājam par veselīgu dzīvesveidu, savlaicīgu medikamentu lietošanu un profilaksi.