Atsakās no idejas par nodokļu atlaidēm veselības tūristiem; meklēs citus risinājumus
Pagaidām atsakoties no tiešo nodokļu atlaižu piemērošanas ārstniecības iestādēm veselības tūrisma veicināšanai, Veselības ministrija (VM) kopā ar Ekonomikas ministriju (EM) meklēs citus risinājumus šīs jomas attīstības veicināšanai, aģentūrai LETA pauda VM pārstāvis Oskars Šneiders.
Otrdien valdībā zināšanai tika pieņemts VM izstrādātais informatīvais ziņojums "Par veselības tūrisma attīstības veicināšanas iespējām", kurā teikts, ka, ņemot vērā iebildumos paustos viedokļus, kā arī Ministru kabineta apstiprinātas Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes un plānotās veselības nozares reformas, kas ietekmēs ārstniecības iestāžu izvietojumu un sniegto pakalpojumu klāstu un apjomu, patlaban neesot iespējams radīt valsts atbalsta pasākumus vienai šaurai ārstniecības jomai, proti, veselības tūrisma veicināšanai.
VM aicināja par aktualitāti zaudējušu atzīt valdības rīcības plāna deklarācijas uzdevumu izvērtēt un sagatavot nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai nodrošinātu veselības tūrisma attīstības iespējas, tomēr valdība vienojusies turpināt meklēt citas alternatīvas.
Valdība vienojās, ka VM līdz nākamā gada janvārim EM jāiesniedz tās rīcībā esošos datus par veselības nozari un tās perspektīvām veselības pakalpojumu eksportā. Tāpat nolemts, ka VM sadarbībā ar EM un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru izstrādās veselības tūrisma veicināšanas rīcības virzienus un līdz 2018.gada 1.maijam iesniegs Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par veselības tūrisma attīstības veicināšanas iespējām.
Kā jau izstrādātajā ziņojumā skaidro VM, lai izvērtētu veselības tūrisma attīstības iespējas, izveidoja darba grupu, kurā piedalījās pārstāvji no VM, EM, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Liepājas pilsētas domes, Jūrmalas pilsētas domes, Ventspils tūrisma informācijas centra un Jelgavas novada pašvaldības.
Pēc izvērtējuma veikšanas darba grupa pieņēma lēmumu, ka atbilstošākais valsts atbalsta veids veselības tūrisma veicināšanai būtu tiešo nodokļu atlaižu piemērošana ārstniecības iestādēm, kuras īstenos sākotnējo ieguldījumu projektus veselības tūrisma attīstībai un tika pieņemts lēmums sagatavot likumprojektu "Veselības tūrisma attīstības veicināšanas likums".
Tomēr, tā kā izskatītas un apstiprinātas Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam un to izstrādes gaitā nav vērtēta un atbalstīta iespēja piemērot tiešo nodokļu atlaides ārstniecības iestādēm veselības tūrisma veicināšanai, saņemtajos ministriju un citu institūciju atzinumos tika atzīmēts, ka tiešo nodokļu atlaižu piemērošana varētu radīt neprognozējamu ietekmi uz budžeta ieņēmumiem, kā arī nodokļu atvieglojumu piemērošanai tiek izdalīta viena atsevišķa nozare, nevērtējot kopējo tautsaimniecības attīstību, tostarp ietekmi uz reģionālās attīstības atšķirībām.
VM arī piebilda, ka tāpat pastāvot iespējamība, ka atlaižu piemērošanas gaitā tiktu kropļota konkurence attiecībā pret tām ārstniecības iestādēm, kas apkalpo tikai vietējos pacientus un nevarēs izmantot tiešo nodokļu atlaides, jo Latvijā ārstniecības iestādes apmeklē gan vietējie pacienti, gan ārvalstu tūristi.
Vienlaikus pret likumprojekta tālāku virzību iebilda arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un tās dalīborganizācija Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība. Abas norādījušas, ka likumprojekts saturot nevienlīdzīgas attieksmes pazīmes un var pasliktināt veselības aprūpes pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, jo ārstniecības iestādēm, kas visus spēkus veltīs Latvijas iedzīvotāju ārstēšanai, papildus valsts atbalsts nav paredzēts, lai gan valsts 2017.gada budžetā veselības aprūpei paredzētais finansējums ir daudz mazāks nekā prasa Eiropas Komisija un Pasaules Veselības organizācija.
