4 jautājumi par olnīcu cistām

1. Kāpēc rodas olnīcu cista?

Cistu, kas ir ar šķidrumu vai citu saturu pildīts pūslītis, veidošanās visbiežāk saistīta ar šā sievietes organismam tik svarīgā iekšējās sekrēcijas dziedzera darbību. Cikla sākumā, kad olnīcās sāk augt folikuls (ar šķidrumu pildīts pūslītis), olnīcas ir mazas, bet cikla vidū, kad notiek ovulācija, folikuls plīst un no tā iznāk olšūna, olnīcas var būt lielākas par 3 centimetriem. Tādas sauc par funkcionālajām jeb neīstajām cistām un bieži vien atklāj nejauši. Dažkārt neīstās cistas rada diskomfortu vai sāpes vēdera lejasdaļā, tomēr visbiežāk šīs sūdzības pāriet pašas no sevis un operēt vajag tikai retos gadījumos, kad tās plīst.

Olnīcu disfunkcija ir iemesls, kāpēc dažreiz folikuls nevis plīst, bet arvien vairāk palielinās, aizkavējot mēnešreizes. Tad runa ir par folikulārām cistām. Visbiežāk rodas vecumā pēc četrdesmit, kad olnīcu darbība vairs nav pilnvērtīga. Arī šīs cistas pāriet pašas no sevis pēc diviem mēnešiem.

Ja pēc ovulācijas dzeltenajā ķermenī ieaug asinsvadi, kas plīst, olnīcās rodas hematoma jeb asinsizplūdums. Hemorāģiskās cistas izraisa sāpes vēdera lejasdaļā. Tomēr, ja cista nav iemesls asiņošanai vēderā, operēt nevajag – cista pati uzsūksies pēc mēnešreizēm.   

Ja ir pārmaiņas pašas olnīcas šūnās, var veidoties īstās olnīcu cistas. Tāpat kā funkcionālie veidojumi, šīs cistas visbiežāk ir labdabīgas, taču mēdz būt arī uz robežas ar ļaundabīgu veidojumu vai jau ir izveidojies vēzis.   

Olnīcu cistās biežāk iedzīvojas sievietes ap trīsdesmit gadiem, tas ir vecuma periods, kad olnīcas ir visaktīvākās. Menopauzes laikā, olnīcu darbībai izsīkstot, funkcionālās cistas vairs neveidojas.

2. Kādas ir sūdzības?

Cista ne vienmēr par sevi ziņo ar simptomiem. Sieviete, kas gadiem nav apmeklējusi ginekologu un nav veikusi ultrasonogrāfiju, var nemaz nenojaust, ka viņas olnīcās ir cista, jo tā nekādi neizpaužas.  

Parasti simptomi ir sāpes vēdera lejas daļā (vairāk vienā pusē), sāpes mīlēšanās laikā, aizkavējušās vai nelaikā sākušās mēnešreizes, tās var būt ilgākas un stiprākas. Ja esi gados vecāka sieviete, kam minētajām sūdzībām pievienojusies arī vēdera pūšanās, apetītes trūkums (nejauc to ar vēdera pūšanos pirms katrām mēnešreizēm), cista, iespējams, nav labdabīga.

3. Kā konstatē veidojumu?

Ginekoloģiskajā apskatē un ar ultrasonogrāfijas palīdzību (vaginālo un, ja nepieciešams, caur vēderu). Dermoīdcistas (tajās atrodas cilmes šūnas vai zobu, kaulu, ādas, matu, tauku audi) vai endometriomas jeb tā saucamās šokolādes cistas (satur audus no dzemdes gļotādas, tumši brūnas, sarecējušas asinis) sonogrāfijā ir skaidri redzamas. Ļaundabīga cista izskatās neregulāra, tajā ir saskatāmi piesienas veidojumi.

Ja nepieciešams precizēt cistas veidu, ir jāveic atkārtota ginekoloģiskā ultrasonogrāfija (pēc diviem mēnešiem). Dažreiz ārsts ieteiks datortomogrāfijas vai magnētiskās rezonanses izmeklējumu.

Kā vērtēt iespēju laboratorijā asins paraugā no vēnas noteikt biomarķiera CA125 koncentrāciju asinīs? Paaugstināts rādītājs liecinās par vēzi, taču – arī ginekoloģisku iekaisumu gadījumā tas var būt augšā, savukārt uz atsevišķiem ļaundabīgiem olnīcu veidojumiem šis marķieris nereaģēs. Šā biomarķiera nozīmēšana pilnīgi visām sievietēm nav mērķtiecīga.    

Precīzu cistas diagnozi sniedz tikai histoloģiska šā veidojuma audu izmeklēšana. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc cistas operē.

4. Kad novēro, un kad ārstē?

Tās funkcionālās cistas, kas pazūd pašas, parasti nav nepieciešams ārstēt. Ar cistu olnīcā mierīgi var nodzīvot visu mūžu. Ja nepieciešams, funkcionālā cistu novēro dinamikā, tas nozīmē, ka pēc laika tiek atkārtota sonogrāfija. Var novērot arī nelielas cistas (līdz 4 cm) menopauzē, ja nav aizdomu par to ļaundabīgumu.   

Pēc ginekologa ieteikuma divus trīs mēnešus var lietot hormonālās kontracepcijas tabletes, lai nomāktu ovulāciju un funkcionālie veidojumi paši pazustu.

Īstās cistas, kas nav kļuvušas ļaundabīgas, nepārsniedz 4 cm un gados jaunai sievietei neizraisa sūdzības, arī var novērot. Ja īstā cista tomēr sadomājusi augt lielāka, ir sāpes vai citas sūdzības, aizdomas par ļaundabīgām izmaiņām vai diagnosticēts vēzis, cistu ārstē ķirurģiski.

Mūsdienās cistas operē laparoskopiski (caur maziem caurumiņiem vēderā), bet nereti arī ar ķirurģisku griezienu. Operējot apjomīgu cistu, var nākties zaudēt olnīcu, kurā cista izveidojusies.   

Gadās tā, ka dažreiz cistas, īpaši funkcionālās, pārplīst. Ko darīt? Parasti to saturs uzsūcas vēdera dobumā, tāpēc nekas īpašs nav jādara. Ja tomēr rodas spēcīga asiņošana un ir sāpes, jāveic akūta operācija.

Vai varu saņemt valsts apmaksātu ginekoloģisku operāciju?

Atbild Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Ginekoloģijas klīnikas un Medicīnas sabiedrības ARS ginekoloģe Dr. med. Jana Žodzika.   

Šogad Gaiļezera Ginekoloģijas klīnikai valsts papildus piešķīrusi nozīmīgu finansējumu, kas sievietēm dod iespēju plānveida palīdzību līdz gada beigām saņemt par valsts naudu. Tas nozīmē, ka plānotu dzemdes miomas, olnīcu cistas, dzemdes polipu, endometriozes, dzemdes izņemšanas vai citu ginekoloģisku operāciju apmaksās valsts. Sīkākai informācijai ielūkojies mājaslapā www.aslimnica.lv.

Ja ginekologs atzinis, ka tev nepieciešama operācija, vispirms pieraksties uz ambulatoru konsultāciju pie kāda no Ginekoloģijas klīnikas ginekologiem, jo ārstam jāredz sieviete, ko viņš operēs. Līdzi ņem visus iepriekš veikto izmeklējumu rezultātus. Nebēdā, ja tādu nav. Ginekologs pieņems galīgo lēmumu par operāciju, pierakstīs plānveida operācijai un arī pastāstīs, kā tai sagatavoties un kādi izmeklējumi varbūt vēl jāveic.

Šobrīd rinda uz valsts apmaksātu operāciju ir apmēram divi mēneši, un tas tiešām nav daudz.

Lai pieteiktos uz konsultāciju pie izvēlētā ginekologa, zvani pa tālruni 67000610. Lai pieteiktos uz valsts apmaksātu plānveida operāciju Ginekoloģijas klīnikā, zvani pa tālruni 67041042 vai 67042593.