Strīdīgais asins analīžu jautājums: kad tiešām vērts tam tērēt naudu?
Pēdējo piecu gadu laikā mēs esam sākuši divdesmit reižu biežāk nodot analīzes, īpaši asins analīzes, lai noteiktu infekcijas un hormonu līmeni, un dažādu pārtikas produktu panesību. Vai vajag regulāri nodot analīzes, kā arī - ko var un ko nevar secināt no asinsainas, pētī žunāls "Ko Ārsti Tev Nestāsta".
Par ko liecina dažādo leikocītu daudzums analīzēs
Hematokrīts ir ļoti svarīgs rādītājs, kas parāda attiecību starp plazmas un asins šūnu apjomu. Iedomājieties litru ķiršu kompota. Šķidrums – plazma, ķirši – asins šūnas. Ķiršu skaits nosaka kompota biezumu. Šis skaits tad arī ir “kompota” hematokrīts, asins biezuma rādītājs.
Trombocīts – asins sarecēšanas sistēmas galvenā šūna. Trombocītu līmeņa samazināšanās izraisa dažāda līmeņa asiņošanu, bet palielināšanās rosina asins sarecēšanu un bloķējošu asins recekļu (trombu) veidošanos. Baltais rafinētais cukurs ir galvenais trombu veidošanās palīgs.
Leikocīti – asins šūnas, kas pārstāv mūsu mīļo imūnsistēmu. Leikocītu līmenis paaugstinās akūtā cīņā ar infekcijām, strutojošu procesu laikā, skābekļa trūkuma gadījumā. Leikocīti samazinās vīrusa infekciju laikā, saindēšanās gadījumos (kas atstāj iepaidu arī uz kaulu smadzenēm), ja trūkst olbaltumvielu, cinka, selēna, C vitamīna.
Eritrocīts ir vienkārši eritrocīts, visi eritrocītu miljardu miljardi ir vienādi. Trombocīts ir vienkārši trombocīts, un visi trombocīti ir dvīņubrāļi. Ar leikocītiem ir citādi. Vārds “leikocīti” ir dažādu šūnu kopīgais nosaukums. Visas šīs šūnas pieder pie imūnsistēmas, bet atšķiras to izskats un funkcijas.
Leikocīts, kas cīnās ar vīrusu, atšķiras no leikocīta, kas uzbrūk baktērijām. Secinājums: ja asinīs ir daudz cīkstoņu ar vīrusiem – ir vīrusa infekcija, ja daudz cīkstoņu ar baktērijām – bakteriāla infekcija. Dažādu leikocītu veidu procentuālā attiecība asinīs ir tā sauktā leikocitārā formula.
Daļa leikocītu ir neitrofilie leikocīti. Katra neitrofilā leikocīta iekšienē ir īpaši graudi (granulas). Šie graudi ir visu iespējamo ieroču krājums: aktīvi un daudzveidīgi fermenti, kas spēj iznīcināt baktērijas un vīrusus. Tikko kādā vietā rodas iekaisums, neitrofilie leikocīti nekavējoties atklāj šo daļu un aktīvi pārvietojas iekaisuma virzienā.
Pilnvērtīgs neitrofilais leikocīts ir kā pieaudzis, profesionāls karavīrs, kas pilnībā pārvalda savu fermentu ieroci. Neitrofilie leikocīti nobriest nevis asinīs, bet kaulu smadzenēs un nozīmīgi patērē enerģiju, olbaltumvielas, C vitamīnu, cinku un fermentus…
Bezpalīdzīgo un nekaitīgo neitrofilā leikocīta mazuli sauc par mielocītu. Kad tas paaugas un pārvēršas par jauno neitrofilo jungu imunitātes armijā, jēgas no tā ir maz, bet leikocīts aug, mācās un kļūst par jauno karavīru – neitrofilu ar stabiņveida kodolu, kas nav tik ātrs un spējīgs nest tik daudz ieroču kā pieredzējis un nobriedis neitrofils ar segmentētu kodolu. Jebkurā gadījumā tas ir karavīrs – tāds vai šāds, bet īsts cilvēka organisma aizstāvis.
Ja cilvēks ir vesels, imūnsistēmas robežu aizsardzību nodrošina profesionāļi: nobrieduši un pieredzējuši neitrofili ar segmentētu kodolu. Patrulēt atļauts arī dažiem jaunajiem karavīriem, taču to ir pavisam nedaudz.
Tad pēkšņi parādās ienaidnieks – gripas vīruss – un pārkāpj robežu, sākas karš, t. i., slimība. Kaujai vienmēr gatavie profesionāļi metas cīņā, bet tiem nepieciešama palīdzība. Organisms izziņo mobilizāciju. No kazarmām (kaulu smadzenēm) tiek izsaukti jauniesauktie – neitrofili ar stabiņveida kodolu. Jo saspringtāka un asāka cīņa, jo aktīvāks vīruss, jo lielāka slodze imunitātei – jo vairāk asinīs neitrofilu ar stabiņveida kodolu. Kad kļūst pavisam grūti, palīgā metas neprasmīgie jungas, asinīs parādās metamielocīti. Mielocīti – tā jau ir izmisīga cīņa ar pēdējiem spēkiem, dzīvo šūnu cīņa ar vīrusu par izdzīvošanu.
