Ja saslimsti ar vēdergripu, galvenais ir dzert daudz ūdens
Lai saprastu, kā rīkoties vēdergripas gadījumā, sākumā ir jādiagnosticē pati slimība. Zem tā, ko tautā saucam par vēdergripu, visbiežāk slēpjas rotavīruss vai norovīruss. To simptomi, inficēšanās veids un slimības norise abiem vīrusu veidiem ir ļoti līdzīgi. Skaidro Premium Medical klīnikas ģimenes ārste, interniste Gerda Lielause.
Būtiskākās atšķirības
Rotavīruss sākas ļoti spēcīgi: ar caureju, temperatūru, vemšanu. Norovīruss ir viltīgāks. Viss sākas ar vemšanu, bet nav temperatūras, un vairumā gadījumu cilvēki nodomā, ka tas nav vīruss, bet vienkārša saindēšanās ar pārtiku. Cilvēks uz kādu laiku regulē savu ēšanas režīmu, un šķiet, ka ir kļuvis labāk, bet ir vēl vājuma sajūta. Paiet dažas dienas vai pat nedēļa, un atkal ir vemšana. Temperatūra paaugstinās parasti tikai trešajā, ceturtajā vai pat septītajā vīrusa dienā. Tātad, ja rotavīruss uzreiz uzplaiksnī, tad norovīruss – pakāpeniski, maskējoties zem vienkāršiem kuņģa un zarnu trakta traucējumiem.
Tautā norovīrusu sauc par ziemas vemšanas slimību, jo tas patiešām ir aktuāls tieši ziemā. Savukārt ar rotavīrusu var saslimt jebkurā gadalaikā.
Ko darīt, lai izveseļotos?
Pats svarīgākais – dzer ūdeni, tējas, negāzētu minerālūdeni vai minerālvielu un glikozes maisījumu Rehidrons, bērniem – jāizdzer 1–2 litri dienā, pieaugušajiem – vismaz 3 litri dienā. Tas jādara maziem malciņiem un bieži, apmēram 1 tējkarotes daudzumu ik 5 minūtes. Atūdeņošanās ir bīstamākais, kas var notikt, pārslimojot vēdera vīrusu, tādēļ ir nepieciešams sekot līdzi uzņemtā ūdens daudzumam un urinācijas biežumam. Piemēram, ja slimnieks ir ļoti savārdzis, atsakās dzert un nav urinējis 3–4 stundas, obligāti jāsazinās ar ārstu vai jādodas uz slimnīcu. Ja ir šaubas, ko darīt, vērtīgi ir piezvanīt uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni.
Ja vispār ir apetīte, jāēd tikai sausa, vienkārša, liesa, nesaldināta un nerūgstoša pārtika. Drīkst lietot skābpiena produktus, tvaicētus dārzeņus, sausiņus. Organisms slimības laikā cenšas atbrīvoties no visa, tādēļ atgrūž arī pārtiku. Tā iemesla dēļ nevajag spiest ēst, ja slimnieks atsakās to darīt. Jāuzticas organismam, kurš vienmēr zina, kas darāms.
Lai no organisma izvadītu slimības izraisītāju, jālieto adsorbenti – Smecta, Hydrasec, Silicea gel. Savukārt, lai stiprinātu vīrusa iespaidā novājināto imunitāti, jāatjauno kuņģa un zarnu trakta mikroflora, lietojot probiotiķus jeb labās baktērijas. Probiotikas jāturpina dzert vismaz septiņas dienas pēc simptomu izzušanas. Labās baktērijas ir ieteicams lietot arī profilaktiski, lai saglabātu imunitāti. Gadījumā, ja mājās kāds ģimenes loceklis slimo vai ir jākontaktējas ar daudziem cilvēkiem, labās baktērijas palīdzēs novērst inficēšanos.
Ja ģimenē kāds slimo, obligāti jāievēro pamatlietas – neēst no vieniem traukiem, ar vienām un tām pašām karotēm, nelietot kopīgu dvieli. Nepieciešams rūpīgi mazgāt rokas un profilaktiski lietot labās baktērijas.
Lai pasargātu sevi un citus, ir ļoti svarīgi nedoties sabiedrībā, kamēr nav izzuduši slimības simptomi – slikta dūša, vemšana, caureja. Vislabāk palikt mājās vēl vienu vai divas dienas pēc tam, kad simptomu vairs nav.
"100 Labi Padomi" / Foto: Shutterstock
