Ko darīt, ja piemeklējusi šoferīšu profesionālā kaite - osteohondroze?
Vai tiešām osteohondroze ir šoferu profesionālā kaite? Lielā mērā – jā. Lai gan – pēc divdesmit piecu gadu vecuma osteohondroze attīstās pilnīgi visiem cilvēkiem, tikai vieniem tā norit lēni un bez ekscesiem, citiem – ātri un sagādājot lielas problēmas. Diemžēl šoferīši – gan profesionāļi, gan vienkārši automīļi – ir riska grupa, vēstī žurnāls "100 Labi Padomi".
Dienu vadot biroja krēslā, tomēr ir iespējas mainīt pozu, izstiept kājas un mainīt mugurkaulāja slodzi, turpretim, sēžot pie stūres, turklāt ar drošības jostu, vietas ķermeniskiem manevriem nav. Tāpēc nav ilgi jāgaida uz osteohondrozes pirmajiem sveicieniem – stīvu un sāpošu sprandu un savilktu muguru (starp citu, tas liecina, ka kaite ķermenī jau ir diezgan pamatīgi nostiprinājusi savas pozīcijas).
Ko darīt?
Lūdz savam ģimenes ārstam, lai nosūta uz datortomogrāfiju. Ja diagnoze apstiprināsies, gatavojies ne tikai dzert zāles, bet regulāri vingrot, apmeklēt masieri un pārskatīt ēšanas paradumus. Taču, kamēr viss vēl nav tik bēdīgi, izmanto katru iespēju, proti, katru luksofora sarkano, katru sastrēguma pauzi, lai šofera sēdeklī maksimāli izstaipītos, izlocītos, izgrozītos! Un vēl – šofera sēdeklim izvēlies koka rullīšu un bumbiņu pārklāju. Protams, tas nebūs tik mīksts un maigs kā jērādiņa, taču masēs problemātiskās zonas.
Žurnāls "100 Labi Padomi" / Foto: Shutterstock
