Pārdomas pēc atvaļinājuma: it kā atpūties, bet stress atkal ir klāt
Ir vieds teiciens: no sevi neaizmuksi. Un no problēmām arī, ja tās nerisināsi, pat ja esi hrestomātiski nolēmis: par to domāšu rīt. Ieteikums – ķerties klāt sasāpējušajiem jautājumiem atvaļinājuma laikā, iespējams, skanēs kā zaimošana. Lai gan – tas ir loģisks. Jo atbilde uz jautājumu, kāpēc neko nedari lietas labā, visbiežāk ir – nav laika – jāstrādā! Varbūt tomēr vērts aizdomāties. Vismaz uzreiz pēc atvaļinājuma, kad esi pilns spēka.
Zinātnieki, pētnieki noskaidrojuši, ka pat vislieliskākā atvaļinājuma iedarbība, atgriežoties darbā, ir gauži īslaicīga. Bet kā tiem, kas izbraukājuši svešas zemes, iztērējuši milzu naudu, lai beidzot palutinātu nogurušo miesu un dvēseli, ir atpakaļ dzīvē, mājās, attiecībās, darbā, kas ir hroniskā stresa perēklis?
Īsi par stresu
Statistika vēsta, ka katru stundu 112 000 000 pasaules iedzīvotāju izjūt stresu, un tam ir gan pozitīvs, gan negatīvs iespaids.
Stress mūs atradīs jebkur – gan darbā, gan atpūtas brīžos, arī attiecību risināšanas jomā. Zināms, ka stress var būt dažāds – ir īslaicīgs, hronisks, daudzi būs piedzīvojuši pirmseksāmenu stress, kas, starp citu, vērtējams ar plusa zīmi, jo, ja vien students ir mācījies, stress mobilizē un pārbaudījumus izdodas veikt ātrāk un labāk. Taču nevēlams ir hronisks stress. Kādēļ? Tāpēc, ka stresa radītajām pārmaiņām pakļauts viss organisms – ķermenī pastiprināti tiek izdalīti un darbojas dažādi fermenti un hormoni. Iekļūstot stresa radītajā cilpā, viens stress rada nākamo, un tā sākam rotēt daudzu stresu veidotā aplī, tādējādi nonākot pastāvīgu un nevēlamu ķīmisku reakciju varā.
Kas tad īsti ir stress
Lai skaidri saprastu, kas īsti ir stress, tas būtu jāatšķir, piemēram, no nemiera vai nervozitātes, jo bieži vien ar jēdzienu stress raksturojam visus centrālās nervu sistēmas simptomus. Taču katrā atsevišķā gadījumā rīcība un, ja nepieciešams, ārstēšana būs atšķirīga.
Stress ir organisma atbilde uz kādu ārēju stimulu, piemēram, arī gaismu, troksni, priekšnieka mīmiku, notikumu vai vārdu. Organismam piemīt veselīga tieksme sevi saglabāt, un, jūtot apdraudējumu, tas mobilizējas. Stress veidojas ne tikai akūtu un spēju situāciju iespaidā, bet arī ilgstošā laika periodā, piemēram, garākā posmā nespējot paveikt kādu uzdevumu, novērst dzīves nevēlamas norises.
Stresa ietekme
Tātad – stresa ietekmē ķermenī norisinās kompleksa ķēdes reakcija. Kaut pats stress nav nedz slimība, nedz diagnoze, tā radīto simptomu klāsts ir daudzveidīgs. Stress var izpausties visās organisma sistēmās, jo, iemetot ķermenī lielu daudzumu stresa hormonu, tie, protams, darbosies viscaur. Īslaicīgu stresu vieglāk novērst, taču ilglaicīgs spēj graujoši iespaidot, mainot cilvēka veselības stāvokli. Ilgstošs stress var radīt imūnās sistēmas pārmaiņas, garastāvokļa svārstības, pēkšņas sirdsklauves, paaugstinātu asinsspiedienu, nelabumu, reiboņus, aizcietējumus vai – gluži otrādi – caurejas, psihiskas slimības. Kādēļ simptomi un to smaguma pakāpes ir tik dažādas? Tāpēc, ka katram cilvēkam stresa slieksnis ir atšķirīgs. Viens spēj tam pretoties ilgi, taču citam pat niecīgs iemesls radīs smagu reakciju.
Ir lērums informācijas, kā samazināt stresu, kā ar to cīnīties. Kā glābēji tiek piesaukti magnija preparāti, meditācijas, nomierinošas procedūras, dziednieciskas tējas, ir pat antistresa diēta. Stress ir plaši pārstāvēta 21. gadsimta liga, tomēr nekas neliecina, ka tā ies mazumā. Jaunākie pētījumi apliecina, ka atrašanās pilsētā vien ir paaugstināta stresa līmeņa garants.
Ko darīt? Varbūt sākumā iepazīt sevi.
Atmasko stresu
Stress, tāpat kā jebkura krīze, vienlaikus ir gan zaudējums, gan ieguvums. Zaudējums – brīdī, kad iekrīti grāvī, ieguvums, kad iemācies, kā no tā izkļūt. Stress ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, par sliktu stress kļūst, ja tā ir par daudz un tas ir ilgstošs. Psiholoģiskās aizsardzības mehānismi var to palīdzēt izdarīt.
Izpētot, kādi psiholoģiskās aizsardzības mehānismi palīdz pārvarēt stresu, varam izprast tā cēloņus. Un, zinot stresa cēloņus, varam no tā atbrīvoties.
Katram cilvēkam ir cits aizsardzības mehānisma kopums. Tas atkarīgs no viņa pieredzes, morālās inteliģences un daudziem citiem aspektiem. Tieši tāpēc vienā un tajā pašā situācijā mēdzam rīkoties atšķirīgi. Jo cilvēks vairāk pieredzējis, jo viņa psiholoģiskās aizsardzības mehānismu kopums ir sarežģītāks. Tiesa, psiholoģiskās aizsardzības mehānismi tikai palīdz pārvarēt stresu, tie nerisina problēmu. Līdzīgi kā medikamenti, ko lietojam, lai samazinātu temperatūru, karstumu un drudzi. Temperatūras izraisīto diskomfortu tie samazina, bet pašu slimību neārstē. Tomēr, ja savā rīcībā spēsi ieraudzīt psiholoģiskās aizsardzības mehānismus, piekļūsi stresa radītajam cēlonim.
Nepieņem īstenību
Psiholoģiskās aizsardzības mehānisms – noliegšana – atsacīšanās pieņemt realitāti.
Piemērs. Iespējams, tu pavisam nejauši uzzini, ka tavs mīļotais cilvēks redzēts kopā ar kādu citu. Tu atsakies tam ticēt, domā – gan jau paziņa, kas to pavēstījis, pārskatījies, kļūdījies, varbūt tīši gribējis ieriebt. Dažbrīd vakaros vēl mokies ar šīm domām, sirds met kūleņus, bet tev visai veiksmīgi izdodas šo informāciju noliegt. Pat ja daudz kas cits arī apliecina – tava otrā puse tevi krāpj. Dzīve rit ierastajā ritmā, tu ļauj notikumiem iet savu gaitu, tavs noliegšanas ģenerators strādā ar pilnu jaudu. Līdz pārkarst.
Tiekšanās pēc apkārtējo rūpēm
Psiholoģiskās aizsardzības mehānisms – regresija – nosacīta atgriešanās zemākā psihiskās attīstības stadijā.
Pēdējā laikā tev arvien biežāk sūdzības par pašsajūtu, ko neslēp no apkārtējiem, tieši otrādi – nemitīgi stāsti, cik slikti tev ir, cik slima jūties un tamlīdzīgi. Tavs uzdevums pievērst apkārtējo uzmanību, turklāt prasība pēc tās nevis samazinās, bet pieaug. Nenoliedzami, ir patīkami, kad par tevi uztraucas tuvinieki, taču no viņu raizēšanās, līdzjūtības pašsajūta neuzlabosies.
Nemitīgi atrodi darbu, lai būtu ļoti aizņemts
Psiholoģiskās aizsardzības mehānisms – pārbīde – spriedzes radītā cēloņa pārnese uz citām darbībām.
Situācija. Tu esi mainījusi darbu, tava alga ir mazāka nekā iepriekš, tu esi pārbijusies, kā samaksāsi ikmēneša kredītmaksājumu bankā, un domas par radušos situāciju dzen izmisumā. Tu zini, ka saruna ar banku par kredīta maksājuma grafika maiņu ir tikai viena zvana attālumā, tomēr vilcinies – tā vietā, piemēram, dodies mājas pagalmā iekopt puķu dobi. Nākamajā dienā atkal netiec tālāk par apņemšanos izdarīšu to rīt, un tā – dienu no dienas.
Cilvēki pēkšņi ir kļuvuši citādi, nepatīkami
Psiholoģiskās aizsardzības mehānisms projekcija – netīkamas īpašības piedēvē kādam citam.
Tevi pārņēmusi skaudra atklāsme, ka pēdējā laikā visi apkārt ir kļuvuši saguruši, īgni un neapmierināti ar dzīvi. Pat pilnīgi svešā kompānijā redzi, ka visapkārt ir vieni vienīgi dusmīgi cilvēki. Un ne jau tikai dusmas, arī citas rakstura īpašības tevi pagalam kaitina. Tu vairs nevari atrast sabiedrību, kurā justos labi.
Pats sev radi šķēršļus
Psiholoģiskās aizsardzības mehānisms – represija – stresa cēloni ignorē, izstumj zemapziņā.
Vienkāršs piemērs. Ir jāiet uz darbu, bet tu nekādi nespēj atrast dzīvokļa atslēgas. Skaidri atceries, ka iepriekšējā dienā tās atstāji uz palodzes, bet – nav! Nav arī uz virtuves galda, nav ne somā, ne mēteļa kabatā. Pēc krietniem pūliņiem meklējumi vainagojas panākumiem, atslēgas atrodas: ak Dievs, kas tur tās nolicis! Taču darbā ierodies ar krietnu nokavēšanos, dabū brāzienu, un tā – līdz nākamajai reizei, jo pēc pāris dienām ir kārtējā ķibele – sabojājas durvju slēdzene, salūst mašīna, ceļu pāriet melns kaķis. Šo it kā sīko nebūšanu dēļ tevī krājās milzīga spriedze.
Tavi lēmumi un izvēle ir viens vienīgs aprēķins
Psiholoģiskās aizsardzības mehānisms racionalizācija – stresa cēlonim piedēvē racionālu izskaidrojumu.
Tu skaidri zini, ka attiecības ir beigušās, tomēr nešķiries. Tu sev stāsti: viņš ir izglītots, pieklājīgs cilvēks, citi jūs uzskata par diezgan saskanīgu pāri, ar laiku visas laulības pārņem rutīna, mums jāaudzina bērni, tāpēc atliec un atliec domas par attiecību izbeigšanu.
Tevī ar pilnu jaudu darbojas psiholoģiskās aizsardzības mehānisms, ko sauc par racionalizāciju. Lai gan aprēķina laulības dēvē par noturīgām, diez vai vērts būvēt attiecības tikai pēc šādiem principiem. Protams, pirms pieņemt izšķirīgu lēmumu, vērts visu kārtīgi pārdomāt. Šādos gadījumos lieliski palīdzēs psihologs. Piemēram, iet prom no labi apmaksāta darba vai tomēr vēl paciesties. Šķirties no ērtas dzīves ar vīru vai sievu, kuru vairs nemīli, vai ļaut dzīvei ritēt pašplūsmā. Ir jātiek skaidrībā – vai guvums neizmaksās pārāk dārgi. Vai par nespēju risināt problēmu nebūs jāmaksā ar savu dzīvesprieku, veselību, dzīvi.
Stresa novirzīšana jaunradē
Psiholoģiskās aizsardzības mehānisms sublimācija – stresainas enerģijas pārvēršana radošās izpausmēs.
Tu piepeši sāc gleznot, adīt, vai tevī uzradies kulināres talants, kas rada vienu ēdamu šedevru pēc otra. No jaunās nodarbes tu gūsti prieku, tevi slavē apkārtējie.
Šis ir vispozitīvākais no visiem psiholoģiskās aizsardzības mehānismiem. Varētu pat brīnīties, kādi gan te varētu būt iebildumi, ja viss notiek tik produktīvi. Tomēr ir atšķirība – vai darbība notiek stresa ietekmē vai no paša gribēšanas, iedvesmas. Arī šajā visnotaļ skaistajā stresa samazināšanas variantā lietderīgi padomāt, kas tieši licis pievērsties radošajai darbībai. Atrodot stresa iemeslu, enerģija tikai pieaugs, aktivitāte kļūs viegli plūstoša, tātad – efektīvāka, jo notiks bez postošā stresa.
Atceries!
Ir svarīgi stresa cēloni nosaukt vārdā. Tas, protams, nav īstenojams acumirklī un pilnībā, tomēr iespējams, ja rīkojas pakāpeniski. Viens no veidiem, kas palīdz definēt stresa cēloni, ir rakstīšana. Raksti brīvi, ar emocijām un apziņu, ka neviens uzrakstīto nelasīs. Tā atbrīvosies no iekšējās spriedzes un sakārtosi domas, turklāt, izlasot uzrakstīto, sapratīsi, ka dažas situācijas, kas rada stresu, iespējams, ir paša radītas, kurās nevajadzīgi esam iestrēguši.
Smejies!
Vai zināji, ka smiešanās laikā izstrādājas īpašas vielas, endorfīni, kas pēc uzbūves līdzīgas narkotikām – morfijam? Tās stimulē nervu sistēmas darbību, uzlabo asinsriti un šūnu vielmaiņas procesus. Zinātnieku pētījumu dati ir šokējoši – cilvēki, kas dienā smejas vismaz 15 minūtes, iztērē par 10–20% enerģijas vairāk nekā tie, kas nesmejas. Šādi smadzenēm aktīvāk piekļūst skābeklis, kas ir viens no enerģijas avotiem. Turklāt smiekli asinīs lieliski samazina arī stresa hormona (kortizola) līmeni.
Mīlējies!
Sekss palīdz samazināt stresu, jo organismam liek izstrādāt adrenalīna hormonus pat divreiz aktīvāk nekā miera stāvoklī. Turklāt sekss lieliski paātrina asinsriti. Pēc ilgās dienas darbā saņem fizisku stimulāciju, tāpēc vieglāk pārvarēt stresu, nogurumu un īgnumu. Tiesa, labs sekss vīrietim spēj kalpot pat par miegazālēm, bet sievietei pēc seksa rodas papildu enerģija. Tas ir tāpēc, ka organismā izdalās laimes un labsajūtas hormons.
Saki labus vārdus!
Ir uzskats, ka stress ģimenē samazinās, ja vīrs sievai bieži atgādina, cik uzmanīga, laipna, inteliģenta, kārdinoša, jūtīga, pievilcīga, apņēmīga un gudra viņa ir. Vīriem savukārt patīk dzirdēt, ka viņi ir izskatīgi, gudri, seksīgi un asprātīgi. Bet bērniem – cik talantīgi, draudzīgi, zinātkāri un arī gudri viņi ir. Lai samazinātu stresu ar kaimiņiem, draugiem vai kolēģiem, der viņiem atgādināt, cik izpalīdzīgi, svarīgi, idejām bagāti, radoši un tieši tev tik nozīmīgi viņi ir. Izrādās, laipnā izturēšanās pret citiem arī tevī pašā spēj samazināt attiecību spriedzi, kas varbūt izveidojusies. Izmēģini!
Dodies pastaigā!
Regulāras pastaigas kopā ar cilvēku, kas tev tuvs un mīļš, arī spēj kliedēt stresu. Pastaigu izmanto tikai kā jūsu abu laiku, ko veltāt viens otram – pārdomām, iekšējās pasaules sakārtošanai un atbildes meklējumiem, kas tad ir patiesais stresa iemesla cēlonis. Noteikums – nekādi telefona zvani, un visu bez steigas. Var šādas pastaigas veikt arī vienatnē, galvenais – lai tās ir mierpilnas un dabā. Pilsētā vēlams izmantot parkus, kas kaut daļēji sniegs dabas dziedinošo iedarbību, kura ir pierādīta zinātniski.
Magnijs – dabiskais nomierinātājs
Jaunākie atklājumi liecina, ka, nemainot organisma īpašības, noturību pret stresu veicina magnija jonu klātbūtne, jo tie spēj nomierināt šūnas. Proti, stresa laikā organisma šūnas strādā pastiprinātā režīmā – ražojot enerģiju vai pārraidot impulsus. Zināms, ka darbojoties tiek patērēti resursi. Izdarot jebkuru kustību, piemēram, pakustinot pirkstu, tiek tērēts magnijs. Tātad – darbojoties stresa situācijā, magniju tērējam vairāk. Tēlaini runājot – stress rodas šūnās, un, ja šūna būtu mierīga, arī stresa nebūtu. Ja magnija pietiek, tas šūnās darbojas kā stabilizators. Ilgstoša stresa gadījumos jāmaina dzīvesveids – jāveido veselīgs uztura un miega režīms, jānodrošina atbilstoša fiziskā slodze. Ja tas nelīdz, jālieto magniju saturoši preparāti. Zināmi triju veidu organiskie magnija sāļi – magnija citrāts, magnija oksīds un magnija laktāts. Katrs no tiem darbojas nedaudz atšķirīgi, tāpēc ir būtiski, lai izvēlētajā preparātā tie būtu pārstāvēti. Turklāt, lai magnija laktāts labāk uzsūktos, papildus vajadzētu lietot B grupas vitamīnus.
Ar magniju bagātīgi produkti ir kviešu klijas, ķirbju sēklas, saulespuķu sēklas, diedzēti kviešu graudi, soja, arbūzi, rieksti, sausais piens, zaļumi, auzu pārslas, pupiņas, rīsi, zirņi, žāvētas aprikozes, rozīnes, banāni, siers, jūras zivis, gaļa.
