Aptauja: dzīvot veselīgāk cilvēkiem liedz slinkums un laika trūkums
Dzīvot veselīgāk Latvijas iedzīvotājiem visvairāk kavē slinkums un laika trūkums, secināts jaunākajā "DNB Latvijas barometra" pētījumā.
Vairāk nekā trešā daļa respondentu (34-35%) atzīst – darīt ko vairāk savas veselības labā viņiem traucē laika trūkums un slinkums. Retāk aptaujātie norādījuši, ka ievērot veselīgu dzīvesveidu ir dārgi (24%) vai trūkst šādu iespēju (22%). Piektā daļa aptaujāto ir pārliecināti, ka dara visu, kas būtisks veselīgam dzīvesveidam, bet 9% aptaujāto uzskata, ka ir pietiekami veseli un viņiem nekas īpašs šai jomā nav jādara.
Aptuveni divas trešdaļas respondentu kā galveno veselīga dzīvesveida kritēriju minējuši pareizu uzturu. Tikmēr nedaudz retāk atzīmēts pietiekams miega daudzums (40%) un regulāras fiziskās aktivitātes (38%).
Visretāk pie veselīga dzīvesveida kritērijiem norādīta rūpīga sekošana līdzi savam veselības stāvoklim (piemēram, regulāras profilaktiskās apskates; 15%) un līdzsvara starp darbu un personisko dzīvi ievērošana (12%).
Salīdzinājumam – lai arī pareiza uztura lietošana atzīta par ļoti nozīmīgu faktoru, divreiz mazāks skaits respondentu – tikai 32% - atzīmējuši, ka paši to ievēro ikdienā. Savukārt laika pavadīšanu svaigā gaisā un pozitīvu attieksmi pret dzīvi ikdienā ievēro attiecīgi 55% un 43% aptaujāto, turpretī par svarīgiem faktoriem veselīga dzīvesveida nodrošināšanai šādu rīcību atzīst vien 25% un 28% respondentu.
Vienlaikus tieši veselīgu, pilnvērtīgu dzīvesveidu iedzīvotāji atzīst par pašu būtiskāko faktoru, kas cilvēkiem palīdzētu nodzīvot līdz simt gadiem, - tā norādījuši 63% aptaujāto.
Nākamais būtiskākais faktors, pēc aptaujāto domām, ir labi gēni (60%). Viena no ilgdzīvošanas ķīlām iedzīvotāju uzskatos ir arī labi ienākumi (30%), savukārt 7% aptaujāto uzskata – lai nodzīvotu līdz 100 gadiem, gluži vienkārši nav jāpievērš uzmanība dažādām runām par veselīgu dzīvošanu un padomiem šajā jomā.
Vaicāti, kur galvenokārt iegūst informāciju par veselīgu dzīvesveidu, liela daļa aptaujāto (65%) norādīja, ka to iegūst no vispārēja satura masu informācijas līdzekļiem, 39% respondentu lasa specializētus medicīnas izdevumus, bet aptuveni tikpat – 38% - bieži konsultējas ar draugiem un paziņām, kas nav nedz ārsti, nedz veselīga dzīvesveida speciālisti.
Tikai nedaudz vairāk kā piektā daļa aptaujāto šādu informāciju iegūst no sava ārsta, bet vēl mazāk – 12% - no citiem speciālistiem (piemēram, no uztura speciālista vai sporta trenera). Savukārt 8% aptaujāto norādījuši, ka šādu informāciju galvenokārt uzzina no dziedniekiem un citiem netradicionālās medicīnas praktizētājiem.
Vērtējot, ko vajadzētu darīt valsts līmenī, lai cilvēki Latvijā dzīvotu veselīgāk, iedzīvotāji visbiežāk uzsvēruši nepieciešamību par veselīgu dzīvesveidu un uzturu vairāk mācīt skolās (61%), aktīvāk popularizēt veselīgu dzīvesveidu ar masu informācijas līdzekļu starpniecību (51%) un uzlabot iespējas nodarboties ar sportu – tostarp nodrošinot dažādu aktivitāšu pieejamību (46%).
Vairāk nekā trešdaļa respondentu gan uzskata, ka arī ārstiem vajadzētu motivēt cilvēkus ievērot veselīgu dzīvesveidu un sniegt par to vairāk informācijas (38%), bet līdzīgs aptaujāto skaits domā, ka vajadzētu stingrāk kontrolēt un ierobežot veselībai nevēlamu preču (alkohola, cigarešu, neveselīgu pārtikas produktu) tirdzniecību. Turklāt 18% aptaujāto atbalstītu papildu nodokļa noteikšanu neveselīgiem pārtikas produktiem.
