Kas jāņem vērā, ja gribi nodarboties ar skriešanu
Ja tas nekad nav darīts, sāc ar 10 minūšu iesildīšanos, lai nebūtu traumu un citu veselības traucējumu. Iesildies šādā secībā: pēdas, ceļgali, gūžas un mugura. Vari enerģiski soļot vai lēnītēm paskriet. Skrējiena tempu un distances garumu nosaka tava fiziskā sagatavotība.
Ja iepriekš neesi darījusi neko, pirmajās divās nedēļās 10 minūtes vari intensīvi iet, 20 minūtes lēni skriet, tad atkal 10 minūtes ātri iet.
Lai sasniegtu kādu rezultātu – uzlabotu sirds asinsvadu sistēmas veselību, trenētu izturību vai likvidētu lieko svaru – jābūt noteiktai skriešanas intensitātei, skrējiena ilgumam un biežumam.
Galvenais ir trenēt izturību. To var panākt, skrienot vidēji lēnā vai pat lēnā tempā, – tā, lai tu pat neaizelstos. Pat tad, ja šķiet, ka vari ātrāk, tas nav vajadzīgs. Lai nebūtu veselības problēmu, sāc ar mazumiņu, un slodzi, laiku un skrējienu biežumu palielini pakāpeniski.
Beidzot skrējienu, palēnām samazini tempu un pārej uz soļošanu. Beigās izstaipi muskuļus. Pēc ātra skrējiema nedrīkst uzreiz apstāties vai sēdēt. Minimālais treniņu biežums ir trīs reizes nedēļā – vismaz 20–30 minūtes.
Vēlams izvairīties no skriešanas pa cietu virsmu, piemēram, asfaltu, lai nekaitētu pēdu, ceļgalu, gūžu locītavām un mugurkaulam. Labi, ja vari skriet pa zemes ceļu, zālīti vai speciālo stadiona segumu. Jūras krasta irdenās smiltis palielina slodzi kāju muskulatūrai un traumē muskuļu saites.
Skrējējam īpaši svarīgi ir palielināt uzņemtā šķidruma daudzumu.
Noteikti pirms skriešanas konsultējies ar ģimenes ārstu, ja gadu skaits sniedzas pāri 45, ja slimo ar kādu sirds slimību, ja tev ir paaugstināts asinsspiediens, holesterīna līmenis, aptaukošanās, diabēts vai tuvākajiem asinsradiniekiem ir nopietnas sirds slimības.
