Pirmā tikšanās reize ar ārstu parasti ir garāka, jo būtiska vizītes daļa ir ne tikai apskate, bet arī saruna.

2012. gada 29. novembrī, 10:06

Pirmā vizīte pie ginekologa

Jauns.lv

Ginekologs ir ārsts, kas nereti kļūst par sievietes uzticības personu. Taču pirmā vizīte pie šī speciālista ir satraucošs mirklis, tāpēc labāk iepriekš kaut nedaudz sagatavoties. Jo vairāk būs informācijas, jo mazāk stresa radīs tikšanās ar ārstu.

Kad jādodas pie ārsta?

Dzimumnobriešana jeb pubertitāte meitenēm sākas 8–10 gadu vecumā, kad organismā pakāpeniski sāk pieaugt sievišķo dzimumhormonu daudzums. Sāk veidoties krūtis, augt apmatojums padusēs un uz kaunuma, un vidēji 13-14 gadu vecumā sākas menstruācijas. „Ja attīstība norit pareizi un savlaicīgi, proti, pusaudzei attīstās sekundārās dzimumpazīmes, sākas menstruācijas, tās nav sāpīgas, pakāpeniski nostabilizējas menstruālais cikls, viņa ievēro personisko higiēnu un jūtas labi, doties pie ārsta nav īpašas vajadzības,” uzskata ginekoloģe Irina Lukojanova. Savukārt, ja līdz 18 gadu vecumam menstruācijas vēl nav sākušās vai arī rodas kādas sūdzības – izdalījumi ar nepatīkamu smaržu, nieze, sāpes, vizīti pie ārsta nevajadzētu atlikt. Pie ārsta uz konsultāciju vajadzētu doties arī tad, ja meitene neatkarīgi no vecuma ir uzsākusi dzimumdzīvi vai gatavojas to uzsākt. Ārsts palīdzēs izvēlēties atbilstošu kontracepciju, pārbaudīs meitenes veselību.

Mammas „mājas darbs”

Viens no priekšnoteikumiem veiksmīgai pirmajai vizītei pie ginekologa ir meitenes mammas iepriekš veikts „mājasdarbs”. Proti, mammai savlaicīgi jāiepazīstina meita ar sievietes anatomijas, fizioloģijas īpatnībām, nepieciešamo higiēnu. „Svarīgi arī, lai mammai ar meitu būtu labs emocionālais kontakts: tad, rodoties problēmām, meitene nemeklēs padomu internetā un pie draudzenēm, bet gan pārrunās tās ar mammu, kas zinās pateikt, vai nepieciešams doties pie ginekologa vai ne,” uzsver ginekoloģe Irina Lukojanova. Viņa ir ārste, kurai pacientes uzticas pašas un ved pie viņas arī savas meitas, un daktere tikpat labi kā šo meiteņu mātes zina: sākoties pubertitātei, pusaudzes parasti jūtas ļoti pieaugušas, zinošas, vecāki viņām vairs nav lielākā autoritāte, un sākas atsvešināšanās. Tad ārste dažkārt kļūst par vienīgo kanālu, kas novada līdz meitenei informāciju, ko pusaudze nelabprāt uzklausa no mammas puses – ka savas veselības labā nedrīkst sēdēt uz aukstiem akmeņiem, peldēties ledusaukstā ūdenī, ka aukstā laikā mugurā jāuzvelk kaut kas siltāks, lai neapsaldētu olnīcas un urīnpūsli utt. „Meitenēm, protams, nepatīk to dzirdēt – tīņa vecumā veselība nav galvenā prioritāte, taču es vienmēr paskaidroju meitenei, kāpēc mamma tik daudzas reizes atkārto šīs pamācības – tāpēc, ka mīl un raizējas par savu bērnu…”

Saruna – tikpat svarīga kā apskate

Pirmā tikšanās reize ar ārstu parasti ir garāka, jo būtiska vizītes daļa ir ne tikai apskate, bet arī saruna. „Ja meitene ir pirmoreiz pie ginekologa, vienmēr atvēlu viņai vairāk laika nekā citām pacientēm. Domāju, tā rīkojas jebkurš augsti kvalificēts ārsts, kuram rūp savu pacientu pašsajūta,” uzskata ginekoloģe. „Pirms veicu apskati, mēs ļoti ilgi sarunājamies. Ja ir nodibināts psiholoģisks kontakts, meitene sāk manī klausīties un uzticēties, viņa saprot, ka apskates laikā ar viņu nekas slikts nenotiks, un satraukums mazinās. Es arī vienmēr veltu laiku, lai detalizētu izstāstītu, kāds ir ginekologa krēsls, kā uz tā labāk apgulties, lai nebūtu lieka sasprindzinājuma, kas varētu traucēt apskates laikā. Noteikti parādu instrumentus, ar kuriem veicu apskati, izskaidroju, ko un kāpēc darīšu. Cenšos visu darīt tā, lai uz apskates brīdi mums ar pacienti būtu nodibināts labs kontakts un, ja apskates laikā rastos kādas neērtības vai nepatīkamas sajūtas, meitene uzreiz sacītu par to man. Un, ja pirmajā vizītē velta vairāk uzmanības pacientei, rezultāts parasti ir ļoti labs.”

Pie mammas ārsta vai pašai pie sava?

Ja veselības problēmas, kuru dēļ mammai ar meitu jādodas pie ginekologa, radušās vēl pirms pusaudža gadu sasniegšanas, jāmeklē bērnu ginekologs. Ar jau lielāku pusaudzi, mamma, visticamāk dosies pie tā paša speciālists, kuru apmeklē un kam uzticas pati. Tiesa, nereti meitenes, būdamas daudz labāk informētas par dzimumjautājumiem nekā iepriekšējā paaudze, atrod ārstu pašas, vai nu sekojot savu vienaudžu ieteikumiem, vai arī iegūstot informāciju internetā, un tad mammām nākas vien pieņemt viņu izvēli. „Tas arī nav tik svarīgi,” teic ginekoloģe Inese Krūmiņa. „Svarīgāk, ka meitenes tomēr saprot, ka problēmu var atrisināt, dodoties pie speciālista, nevis ar draudzeņu vai, piemēram, žurnāla starpniecību, kur nav iespējams saņemt objektīvu atbildi kaut vai tāpēc vien, ka ārsts nevar uzzināt par meiteni visu nepieciešamo informāciju pareizas diagnozes noteikšanai.”