Alumīnija folija - ko ārsti tev par šo lietu nestāsta
Runājot par alumīnija foliju, galvenais likums ir – jo mazāk, jo labāk. Jo tā NAV gluži nekaitīga veselībai.
Esi vesels

Alumīnija folija - ko ārsti tev par šo lietu nestāsta

Jauns.lv

Alumīnijs ir visizplatītākais Zemes garozas ķīmiskais elements. Tas ir viegls, mīksts, plastisks, staipīgs, viegli kaļams un pulējams metāls, kas labi atstaro gaismu. Savu lielisko fizikālo īpašību dēļ tas ir pielāgots arī izmantošanai pārtikas rūpniecībā – alumīnija folijas veidā.

Mūsdienās alumīnija folija tiek augstu vērtēta tās pozitīvo īpašību dēļ. Vissvarīgākā no tām – cepot ēdienu, var gandrīz nemaz vai vispār nelietot taukvielas, jo dārzeņi, augļi, gaļa vai zivis sautējas savā sulā. Turklāt, šādi gatavojot, produkti izcepas ātrāk, jo iekšpusē temperatūra ir augstāka. Ja gatavo brīvā dabā, folijā var ietīt kartupeļus, zivis vai gaļu un likt tos tieši oglēs vai uz grila. Vēl alumīnija folija aiztur produktu šķidrumu un neļauj tam iztvaikot, tāpēc šādi pagatavots ēdiens ir sulīgāks, mīkstāks un garšīgāks. Citi foliju augstu vērtē arī tāpēc, ka, gatavojot tajā ēdienu, pēc tam nav jāmazgā cepamie trauki, plātnes un nav arī jātīra cepeškrāsns.

Taču nedrīkstētu aizmirst, ka alumīnijs, folijas galvenā sastāvdaļa, nav gluži nekaitīgs metāls, kura izstrādājumus var izmantot, cik bieži un kā ir vēlēšanās. Folijas lietošana ikdienā var palielināt alumīnija kā ķīmiskas vielas koncentrāciju smadzenēs, kas var izraisīt Alcheimera slimībai raksturīgus simptomus.

Nav ieteicams lietot šķidrumu vai buljonu, kas pēc cepšanas palicis folijā, jo tajā ir daudz reakcijas laikā radušos alumīnija blakusproduktu.
Nav ieteicams lietot šķidrumu vai buljonu, kas pēc cepšanas palicis folijā, jo tajā ir daudz reakcijas laikā radušos alumīnija blakusproduktu.

Speciālisti neiesaka alumīnija folijā glabāt vai gatavot skābus pārtikas produktus. Piemēram, ja ēdienam uzlej tomātu sulu, marinādi, alkoholu (piemēram, vīnu), etiķi vai kādu citu skābi vai pievieno sāli vai citronu, karsējot var sākties ķīmiskas reakcijas, kurās veidojas dažādi alumīnija sāļi. Tie var būt kaitīgi cilvēka veselībai. Jāņem vērā arī tas, ka, cepot ēdienu folijā un neizmantojot skābus uzlējumus vai marinādes, augstā temperatūrā tomēr veidojas mazliet alumīnija oksīda, kas nonāk pārtikas produktos un to šķidrumos. Tāpēc, piemēram, nav ieteicams lietot šķidrumu vai buljonu, kas pēc cepšanas palicis folijā, jo tajā ir daudz reakcijas laikā radušos alumīnija blakusproduktu.

Visjaunākie apkopotie dažādu valstu zinātniskie pētījumi liecina, ka alumīnijs, dažādi tā sāļi un oksīdi, ko lielākajā mūža daļā saņemam pārmērīgā daudzumā, var uzkrāties organismā, un tas ir galvenais Alcheimera slimības rašanās iemesls. Alumīnijs nav definēts kā kaitīgs elements, tomēr apkopotie zinātniskie pierādījumi liecina, ka tas ir neirotoksisks, var nomākt ļoti daudzas bioloģiskās funkcijas, ir kaitīgs augiem, dzīvniekiem un, svarīgākais, – cilvēkiem. Īstermiņā simptomi var neparādīties, jo tie nav tik izteikti, bet pirmais ilgstošas iedarbības apdraudētais orgāns ir smadzenes: pasliktināsies atmiņa, būs grūtāk mācīties, būs traucēta koordinācija, orientācija, kam pievienosies mokošas galvassāpes.

Zinātnieki apgalvo, ka ir pietiekami daudz datu, kas liecina, ka sevišķi Al3+ joni ietekmē Alcheimera slimības attīstību, osteoporozi un palielina krūts vēža risku. Protams, neviens nevar apgalvot, ka šo kaišu iemesls ir tikai alumīnijs, tomēr arvien vairāk pētījumu apstiprina saistību.

Mēs uzņemam diezgan daudz minēto vielu no pārtikas iesaiņojumiem, mājsaimniecības priekšmetiem un arī no ēdiena. Lai organismā neveidotos pārāk liela alumīnija savienojumu koncentrācija, ieteicams ierobežot šo vielu nonākšanu organismā vismaz ar pārtiku.

Eiropas Pārtikas drošības dienests ir noteicis pieļaujamo nedēļas laikā uzņemamā alumīnija daudzumu – 1 mg uz ķermeņa masas kilogramu. Speciālisti uzskata, ka no neliela alumīnija daudzuma cilvēka organisms spēj atbrīvoties, tāpēc, ja lieto foliju minimāli, tam nevajadzētu radīt raizes.

Lai pārtikas produktos uzkrātos mazāk alumīnija un tā savienojumu, Eiropas Savienības zinātnieki rekomendē rīkoties šādi.

1. Cepeškrāsnī gatavojamu ēdienu labāk cept stikla traukos, bet ikdienā biežāk ēst sautētus vai tvaicētus un vārītus produktus.

2. Aukstus produktus var ietīt folijā, taču – ne uz ilgu laiku. Ja pārtika folijā tiks glabāta ilgi, nevēlamās alumīnija daļiņas var iekļūt arī ēdienā. Piemēram, šokolādes tāfelītes ir iesaiņotas alumīnija folijā. Berzes, temperatūras svārstību un citu vides faktoru iedarbības rezultātā alumīnija atvasinājumi var nokļūt arī pašā šokolādē.

3. Dažreiz ēdienu var cept folijā, taču ar to nevajadzētu aizrauties.

4. Nelietojiet alumīnija traukus, piemēram, kausus, katlus, pannas. Lielākā daļa virtuves piederumu ir pārklāta ar aizsargkārtu, lai nodrošinātu, ka metāls nenokļūst ēdienā, taču ar laiku, mazgājot un beržot traukus, aizsargkārta noiet. Rodas liels risks, ka metāls var iekļūt pārtikas produktos.

Nerijus Karlons, žurnāls "Ko Ārsti Tev Nestāsta" / Foto: Shutterstock