Kā iemācīties būt apmierinātai ar sevi? Stāsta veģetāriete Dita Lase
„Latvijas veģetārieša rokasgrāmatas autore” Dita Lase ir aizrautīga bio, eko, zaļā un veģetārā dzīvesveida piekritēja, kas prot īstenot sapņus. Ieklausies Ditas pamācībās un uzzini, kā veselīgi dzīvojot kļūt laimīgai.
Kā klājas? Labi!
Man patiešām iet labi. Pat brīdi aizdomājos – kā gan tas nākas? Vai tad visas dienas tikai tās baltās dzīvē iedalītas? Nu ne gluži tā. Bet šādas tādas laimīgas lietas vienmēr sev līdzi nēsājot, var izbrist caur visiem purviem. Vai tad tas nav labi? Ņemiet jūs arī, ja noder – piebāziet pilnas kabatas, nēsāsimies ar tām kopā.
Karjera un nauda
Vienmēr, arī taisot karjeru un pelnot naudu, esmu dzīvojusi saskaņā ar sevi. Man dzīvē ir veicies, jo vienmēr esmu darījusi to, kas man patīk. Esmu beigusi konservatoriju kā flautiste, septiņus gadus strādāju mūzikas skolā. Es dievinu skolotājas darbu! Tas bija brīnišķīgs laiks manā dzīvē. Darbam skolā bija tikai viens trūkums – par to nemaksāja tā, lai varētu dzīvot. Nolēmu piepelnīties, man ļoti gribējās ziemas mēteli un no īrētas istabas pārcelties pašai uz savu dzīvokli. Iemācījos šūt, sašuvu mēteli sev un ne vienu vien štāti draudzenēm. Iemaldījos uzņēmumā Cintamani Baltic, kur mani absolūti bez lietvedības un datora prasmēm pieņēma darbā par sekretāri. Apvienot to ar skolu vairs nevarēju, jo darbs uzņēma apgriezienus, bet es jutos kā zivs ūdenī. Man bija iespēja augt – apguvu kādas desmit profesijas, darīju visu, sākot no sekretāres, šofera, pārdevējas un noliktavas pārzines darba, mārketinga, tekstu rakstīšanas un beidzot ar iespēju mācīt, proti, saglabāt iemīļoto skolotājas darbu, izglītot citus. Man bija iespēja veidot karjeru – no pilnīgas nejēgas četros gados kļuvu par direktora vietnieci – un arī godam nopelnīt. Kad vēl pievienojās Biotēka, darbs ar bio, eko, visām zaļajām un veģetārajām lietām bija dinamisks, piesātināts un ļoti piepildīts. Esmu gandarīta. Tagad esmu nolēmusi pievērsties vairāk pati savām lietām.
Esmu veģetāriete jau vairāk nekā piecpadsmit gadus. Tas sākās nejauši – klasesbiedrs bija veģetārietis, un nospriedu, ka arī man vajadzētu pamēģināt. Kaut arī gāju pie Svara vērotājiem, tolaik svēru gandrīz 80 kilogramu. Tā kā esmu maza auguma, izskatījos pēc pončika. Kopš tā laika gaļu neesmu ēdusi. Divu gadu laikā bez īpašas piepūles mans svars samazinājās vairāk kā par 15 kilogramiem un tagad tas stāv uz vietas. Ēdu daudz un bieži, bet tikai to, kas man garšo. Tomēr veģetārisms nav garantija slaidumam, ir gadījies sastapt dažus veģetāriešus ar lieko svaru.
Sapņo un piepildi sapņus
Kad apguvu veģetāra ēdiena gatavošanas prasmes un iepazinos ar daudzām garšvielām, iedegos sajūsmā un gribēju uzrakstīt pavārgrāmatu, lai visiem pastāstītu, cik veģetārā virtuve ir lieliska! Man nebija ne prātā patiešām to darīt, jo neesmu ne pavāre, ne rakstniece. Pagāja desmit gadi. Kādudien man piezvanīja no izdevniecības un piedāvāja sarakstīt veģetāru pavārgrāmatu. Es to sarakstīju – pa naktīm, trīs mēnešu laikā, ar pilnas slodzes darbu vienā rokā un mazu bērnu otrā. Bija traki, bet lieliski!
Latvijas veģetārieša rokasgrāmatas iznākšana man iemācīja vienu no svarīgākajām atziņām: vienmēr vajag sapņot un nekad nevajag pārstāt sapņot. Pat, ja nezini, kā un vai vispār tavs sapnis piepildīsies, tik un tā vajag nēsāt savus sapņus sirds vissvētākajā stūrītī, nekad nenodot tos. Vismaz ir jāzina, par ko tu sapņo.
Un otrā mācība – kad iespēja nokrīt kā ķieģelis uz galvas, jāļauj sev prieks sapni piepildīt. Problēma ir tā, ka reizēm iespējas krīt nevis kā ķieģeļi, bet kā pūciņas, tad tās grūtāk pamanīt. Protams, vienmēr ir šausmīgi bail tam ļauties. Bet uzvelc cepuri dziļāk uz acīm, centies elpot un brien uz priekšu!
Tikko piepildīju vēl vienu sapni – nodibināju veģetāra uztura skolu „Vegus”. Kādu laiku vadīju kulinārijas kursus draugiem un vienudien atskārtu, ka tas varētu būt mans darbs, ne tikai patīkams hobijs. Kājas saļodzījās aiz uztraukuma, bet sapratu, ka gribu, ļoti, ļoti gribu. Kad pati kļuvu par veģetārieti, man bija ārkārtīgi svarīgi saņemt atbalstu, lai kāds mani iemāca gatavot ēst un pilnīgi citādāk, nekā biju līdz tam radusi. Es gribu dot tālāk citiem to pašu, jo ir daudz tādu, kam to vajag un kas to meklē. Man ir, ar ko padalīties – varu parādīt garšvielas un iemācīt tās lietot, ierādīt, kā vārīt garšīgu zupu bez gaļas vai cept biskvītkūku bez olām, parādīt, kā pieticīga budžeta ietvaros katru dienu ēst kā svētkos. Man ir ārkārtīgi liels prieks redzēt, ka cilvēkiem patīk to iemācīties, ka viņiem garšo, ka viņiem sanāk un izdodas. Vēl sapņoju iemācīties pilotēt lidmašīnu. Pagaidām nav ne jausmas, kā tas var piepildīties, bet es turpināšu sapņot.
Sešu garšu mēraukla
Ēdu ar garšu, man patīk svaigs, tīrs, labi pagatavots ēdiens, garšvielas, garšas, tekstūras un pats process. Es to baudu! Labā ziņa ir tā, ka jebko var baudīt līdzīgi kā ēdienu. Ideja pielipa no ājurvēdas studijām: ēdiens, kurā ir visas sešas garšas līdzsvarā, sniedz baudu, ir sātīgs, viegli sagremojams, spēcina organismu, dod veselību, enerģiju un ilgu mūžu. Pamatā jābūt saldai garšai, tā ir praktiski jebkuram veselīgam produktam – graudiem, pākšaugiem, augļiem, riekstiem, pienam utt., pa drusciņai jānāk klāt sāļam, skābam, asam, rūgtam un sūram. Tāpat arī ikvienā citā jomā – darbā, attiecībās, vaļaspriekos, apģērbā utt.
Nevajag ņemt daudz. Atsacīšanās un izvēle ir liels spēks. Nevajag grābt kā žagatai visu, kas tik spīd, visu, ko gribas, vai vairāk nekā kaimiņam, bet izvēlēties to, kas der, patīk, sniedz gandarījumu, māca, ir paveicams. Cenšos atteikties no visa liekā, un galvenais – atšķirt lieko no noderīgā, lai neatraidītu svarīgo lietās, darbos, cilvēkos. Grūts, bet svarīgs darbiņš, lai vienmēr ietu labi.
Brīdis meditācijai
Nevaru palielīties, ka būtu atradusi Dievu, Patiesību vai Dzīves Jēgu. Piecas līdz desmit minūtes dienā meditēju, pagaidām vienkārši vairāk nevaru izturēt. Esmu atklājusi, cik svarīgi ir kaut reizi dienā nomierināties, apstāties ķermeņa un domu skrējienā. Ikvienam ir iespēja atrast Skolotāju, kas var iemācīt, kā to pareizi darīt. Katrā reliģijā ir rituāli šīm vajadzībām – mantras, rožukroņi, lūgšanas, joga, vingrinājumi u. tml. Pat zvērinātiem ateistiem ir iespēja pasēdēt ezera krastā vai pilsētas parkā zem koka un brīdi nedomāt, bet koncentrēties un apzināti pabūt. Atgriežoties no šāda brīža pašai sevī, arvien atklāju, ka ne vien pati, bet arī pasaule apkārt kļuvusi sakārtotāka un labāka.
Sliktās domas
Tās nevajag nedomāt. Tās vajag riktīgi ņemt un domāt, kamēr izdomā. Un tad palaist. Mēs par daudz iedomājamies, prasot vienmēr būt pozitīviem, domāt tikai labu utt. Laimīgai vajag būt vispār, bet pa vidu vajag būt vienkārši dzīvai. Kad ir dusmas, tad dusmojos tā, ka melns mākonis aizklāj visu ekrānu, kad nāk drūmā doma, tad paskumstu. Bet galvenais – kad nāk smejamais, tad ļauju sev smieties.
Manas zāles pret visu ir vienatne. Citi kārto māju, es parasti līdzīgi kārtoju sevi. Palikusi viena un klusumā, es ceļu visu augšā, izanalizēju, pārdzīvoju, noglabāju vai palaižu. Visu sašķiroju pa plauktiņiem. Tā es atkal savienojos ar savu optimismu un līdzsvaru un varu atgriezties cilvēkos – gatava jauniem piedzīvojumiem. Tāpēc vienmēr rūpīgi gādāju, lai man būtu laiks pabūt vienai. Jo vairāk, jo labāk. Ja neizdodas, man ir plāns B – paraudāt.
Vajadzētu regulāri vingrot, bet līdz tam vēl neesmu izaugusi. Kad stress šauj pār strīpu, ar velosipēdu nobraucu kādus desmit kilometrus un atgriežos mājās laimīga. Man patīk braukt arī ar mašīnu, nav tik veselīgi kā ar riteni, bet, ja ceļš kādus 200 km skrien pretī, visas problēmas kaut kā izgaist un atlaiž.
Mācos mainīties
Visās šī vārda nozīmēs. Apmainīties ar citiem un izmainīties pašai. Dot un ņemt. Mācīties un mācīt. Apbrīnot un atbalstīt citu talantus. Lūgt, pieņemt un sniegt palīdzību. Akceptēt un svinēt atšķirības. Radīt pašai savu dzīvi, bet arī ļauties tam, kas notiek. Pieņemt un palaist (bāc, cik šīs abas lietas reizēm ir grūti izdarāmas!) Tas ir kā deja. Viss mainās – cenšos dejot apzinātiem soļiem visam līdzi, smaidīt un nekad nepadoties!
Izmēģini! Zaļais pilnības kokteilis
1 bumbieris (salds), 1 glāze ananāsu sulas (salds + skābs), sauja piparmētru lapu (ass), 1–2 tējk. kviešu asnu sulas vai pulvera (salds, sāļš, rūgts, sūrs). Augli nomizo, izņem serdi. Visu sablenderē un dzer nekavējoties.
