5 iemesli, kāpēc iešana ir labāka par skriešanu

Skriešana prasa vairāk enerģijas nekā iešana

Soļojot ar ātrumu vismaz 8 km/h jūs sadedzināsiet vairāk kaloriju, nekā ja tādā pašā ātrumā, t. i., lēni skriesiet, raksta The Journal of Sports medicine and Physical fitness. Turklāt skābekļa patēriņš gan skrienot, gan ātri ejot ir identisks. To apliecināja kāds pētījums, kurā iesaistīja vīriešus, kas iepriekš bija dzīvojuši visnotaļ mazkustīgi. Grupa kungu, kuri sešas reizes nedēļā pa pusstundai dienā lēni skrēja, patērēja tādu pašu skābekļa daudzumu kā tie, kuri tikpat ilgi un bieži devās pastaigās.

Iešana pat salīdzinoši lēnākā tempā (ap 5 km/h) medicīniskā terminoloģijā tiek dēvēta par mērenu fizisku slodzi, jo prasa pietiekami lielu enerģijas patēriņu.

Ar skriešanu labāk nekā ar iešanu var attālināt veselības problēmas

Iešana uz veselību atstāj tikpat labu iespaidu, kādu nodrošina visas citas, arī daudz sparīgākas fiziskās aktivitātes, to skaitā – skriešana. Piemēram, ātra iešana tāpat spēj atvairīt vairākas deģeneratīvās saslimšanas.

Slavenie Hārvarda universitātes Medmāsu veselības pētījumi, kas veikti kopš 1976. gada, lai uzzinātu, kuri faktori visvairāk ietekmē sieviešu veselību, atklājuši, lūk, ko. Pētījumi ar 238 000 dalībniecēm pierādījuši, ka sievietes, kuras regulāri iet kājām, samazinājušas risku saslimt ar 2. tipa diabētu tieši tāpat kā tās dāmas, kuras pievērsušās skriešanai. Vienīgais nosacījums – noietajam attālumam jābūt pietiekami lielam, lai izlietotu tikpat daudz enerģijas, kā skrienot. Bet pat mazāk sparīgo gājēju vidū risks saslimt ar diabētu samazinājās, ja vien pastaigas notika regulāri.

Protams, iešanas ātrumam ir nozīme – labāka veselība bija sievietēm, kuras gāja ātrā solī. Pat trīs mēneši raitas pastaigas spēj pazemināt insulīna līmeni asinīs.

Vēl viena nepatīkama kaite, no kuras var izvairīties, regulāri dodoties ātrās pastaigās, ir osteoporoze. Pierādīts, ka tad, ja katru dienu 20 minūtes naski staigā, iespēja saskarties ar kaulu trauslumu un šī iemesla dēļ kādu locekli salauzt attālinās, savukārt vispārējā kustību kvalitāte uzlabojas.

Skriešana ir labāka par iešanu sirds veselībai

Vēl viens ievērojams amerikāņu pētījums, kas nosaukts par „Sieviešu veselības iniciatīvu”, sekoja vairāk nekā 93 000 sieviešu. Dāmas bija solīdajā 50 + gadu vecumā, un pētnieku mērķis bija noskaidrot, kuri riska faktori izraisa sirdsdarbības problēmas un citas saslimšanas. Šis pētījums atklāja, ka iešana tieši tikpat labi palīdz kardiovaskulāro saslimšanu profilaksē kā citas fiziskās aktivitātes. Savukārt japāņi novērtēja pastaigu iespaidu uz triglicerīdiem un holesterīna līmeni asinīs. Pētot vīriešus, kuri iet kājām, viņi secināja, ka šie kungi tikpat lielā mērā samazinājuši triglicerīdu koncentrāciju asinīs (augsta triglicerīdu koncentrācija tiek uzskatīta par sirds un asinsvadu saslimšanas riska faktoru) kā tie vīrieši, kuri nodarbojās ar skriešanu. Līdzīgs abām grupām bijis arī augsta blīvuma lipoproteīna (ABL) jeb labā holesterīna līmenis. Arī sievietes (pat tās, kuras pirms tam bija mazkustīgas, bet pievērsās ātrai staigāšanai) strauji pazemināja sirds ritmu un paaugstināja ABL līmeni. Pat viena pastaiga ātrā solī uzlabo holesterīna ainu – tik laba tā ir.

Mīts Nr. 4

NEPAREIZI!

Lai cik dīvaini tas šķistu, kustību intensitātei tauku dedzināšanā nav būtiskas lomas. Pētījums, kas veikts Lafboro universitātē Anglijā, parādīja, ka veselīgiem vīriešiem, kuru holesterīna līmenis ir normas robežās, tauku dedzināšanas ātrums un pat tauku daudzums asinīs nemainās, vai viņi iet normāli vai paātrinātā solī. Iešanas ātrums ir svarīgs, ja mērķis ir pazemināt holesterīna līmeni asinīs vai novērst kādas konkrētas saslimšanas.

Lai no iešanas gūtu kādu labumu, jāstaigā daudz un ilgi

Lai gūtu labumu veselībai, nav nepieciešams uzreiz nostaigāt lielus attālumus. 30 minūšu gara pastaiga raitā solī samazina tauku daudzumu asinīs un paātrina tauku dedzināšanu gan tad, ja tā ir veikta vienā piegājienā, gan arī tad, ja „sakrāta” visas dienas laikā. Piemēram, trīs 10 minūšu garas pastaigas var būt tikpat efektīvas kardiovaskulārā riska, stresa, spriedzes un satraukuma mazināšanā un vispārējā garastāvokļa uzlabošanā kā viena nepārtraukta pastaiga pusstundu ilgi. Svarīgi, cik bieži staigājat. Lai tas veselībai nāktu par labu, jādodas pastaigās vismaz piecas reizes nedēļā. 25 minūšu ilgas pārgājienu sesijas trīs reizes nedēļā nebūs pietiekami. Katrā ziņā ne tad, ja mērķis ir pazemināt kardiovaskulāro saslimšanu risku.

Iztiksim bez sāpēm

Neviens nešaubās, ka skriešana kājām ir smags pārbaudījums. Patiesībā, atsaucoties uz austrāliešu pētījumu, distanču skriešanas izraisītie savainojumi ir otri biežāk gūtie savainojumi sportā.

Skrējēji bieži vien cieš no dažādām problēmām, sākot ar vienkāršiem iekaisumiem līdz pat struktūras deģenerācijai, kā arī daudz ko citu, kas ir šīm galējībām pa vidu. Sevišķi „pārmērīgas kāju lietošanas” bojājumi ietver pastiprinātu kaulu lūšanu un mīksto audu savainojumus apakšstilbos, kā arī sāpes ceļos un Ahileja cīpslas rajonā.

Ja esat pievērsušies skriešanai un ir gadījies saskarties ar kādu no minētajām traumām, labākais, kā no tām izvairīties turpmāk, – mazliet piebremzēt. Saīsiniet skriešanas ilgumu, papildiniet treniņu ar kārtīgu iesildīšanos un atsildīšanos un nomainiet savus skriešanas apavus.

Arī gatavojoties vienkāršai iešanai, jāievēro veselīgi priekšnosacījumi, tāpēc minēsim dažus noderīgus padomus.

* Gādājiet, lai jūsu vēders pirms došanās ceļā nav pārslogots ar barību, lai jūs nemoka smaguma sajūta un mugura un iegurņa muskuļi var kustēties pēc iespējas brīvāk.

* Pievērsiet uzmanību savai stājai – atlieciet plecus, izvirziet krūškurvi uz priekšu, paceliet galvu un ejot ļaujiet rokām ritmiski šūpoties gar sāniem.

* Netipiniet un nelēkšojiet – soļu platumam jābūt tik lielam, lai jums būtu ērti.

* Valkājiet labas kvalitātes kājai atbilstoša lieluma apavus un regulāri tos mainiet.