10 muļķīgākās plastiskās operācijas un skaistuma procedūras

Mūsdienās gulšanās zem skalpeļa vairs netiek slēpta. Jaunākās procedūras tiek izreklamētas televīzijā, skaistumkopšanas salonos, pie pusdienu galda apspriestas draudzeņu starpā. Taču plastiskās ķirurģijas vēsturē ir daudz „modīgo” operāciju, kas klientiem piedāvātas bez pienācīgas pārbaudīšanas vai arī izrādās pārāk sāpīgas vai vienkārši neefektīvas. Iespējams, bīstamākais vārds plastiskās ķirurģijas industrijā ir „jauns”.

„Vampīru” sejas procedūra

Aiz baisā nosaukuma slēpjas 2009.gadā izgudrota pretnovecošanas metode, kurā paša pacienta asins plazma tiek injicēta sejā. Šo procedūru nav apstiprinājusi ASV Pārtikas un medikamentu administrācija, un nav nekādu atkarīgu pētījumu, kas pierādītu tās efektivitāti. Lai efekts būtu redzams uzreiz, ārsti bieži vien plazmai pievieno hilauronskābes filleri. Daudzi uzskata, ka patiesībā ādu tvirtāku padara tikai filleris.

Tauku atsūkšana ar lāzeru kļuva populāra pirms sešiem gadiem. Ideja ir pavisam vienkārša – lāzers ļoti augstā temperatūrā izkausē taukus, pirms tie izvadīti no ķermeņa. Taču patiesībā tas vienkāršo procedūru padara dārgāku, laikietilpīgāku un sāpīgāku. „Pastāv lielāks risks gūt apdegumus, lielas rētas, audu sacietēšanu un paildzināt sāpes,” uzskata plastiskais ķirurgs Stīvens Teitelbaums no Santamonikas.

Uz cilmes šūnām – „baltajām lapām”, kas var kļūt par nerviem, kauliem vai skrimšļiem - modernajā medicīnā liktas lielas cerības. Pirms desmit gadiem zinātnieki atklāja, ka tās lielā skaitā atrodamas taukos, un ķirurgi pat bez kāda zinātniska pamatojuma metās klāstīt, ka tauki uzlabojot ādas izskatu. Taču Teksasas universitātes plastiskās ķirurģijas katedras priekšsēdētājs Rods Rorihs norāda, ka tauku injekcijām „ir labs mārketings, bet trūkst zinātniska pamata”. Pagaidām nav nekāda ASV Pārtikas un medikamentu administrācijas apstiprināta veida, kā izdalīt cilmes šūnas no taukiem, kā arī domas dalās par to, cik daudz nepieciešams vienai procedūrai un cik ilgam jābūt kursam. „Mēs pat nezinām, vai no tādas cilmes šūnu lietošanas vispār ir kāds labums,” sacīja Rorihs.

Filleris „Sculptra” tika apstiprināts 2004.gadā, lai piepildītu iekritušos vaigus, kas visbiežāk raksturīgi HIV slimniekiem. „To iespricē, un tad atliek vien skatīties, kā tas tālāko mēnešu laikā izplešas,” procedūru raksturo kanādiešu plastiskais ķirurgs Klaudio Dilorenci, piebilstot, ka to vislabāk lietot vaigiem un deniņiem, taču nekad ne lūpām. „Tas var beigties ar neglītiem uztūkumiem, vai arī lūpas var sasniegt tādu izmēru, kādu neviens nebūtu gaidījis,” viņš brīdina. Savukārt filleris „Artefill” injicējams tikai smaida grumbiņās. Lai arī cik atšķirīgi vienmēr būtu plastikas ķirurgu viedokļi, par to nu viņi ir vienisprātis – lūpas drīkst palielināt tikai ar tādiem īslaicīgas iedarbības filleriem kā „Juvederm” un „Restylane”.

90 gados populāros silikona implantus mūsdienās aizstājuši filleri. Taču agrāk zem ādas tika ievietoti implanti, un tos bieži pavadīja dažādas nepatīkamas sekas. „Implanti var izkustēties no vietas, izraisīt infekcijas un traumēt nervus, turklāt pēc izņemšanas ir grūti atgūt sejas agrāko izskatu,” skaidro „Mount Sinai” medicīniskā centra plastiskās ķirurģijas asociētais klīniskais profesors Stefords Brumans.

„Ulthera”

Sievietes, kas pārkāpušas 40 un 50 gadu slieksni, lika lielas cerības uz „Ulthera” – ultraskaņas terapiju, kas sākotnēji tika izstrādāta uzacu pacelšanai, bet vēlāk tika izmantota arī citās vietās uz sejas un kakla. Taču, kaut arī procedūrā izmantots anestētisks krēms, tā ir ārkārtīgi sāpīga. „Mēs astoņām sievietēm veicām „Ulthera” procedūru uz visas sejas. Viņām visām patika rezultāts, taču visas kā viena apgalvoja, ka neciešamo sāpju dēļ to nekad vairs neatkārtošot,” sacīja plastiskā ķirurģe Ārija Benketrita no Monreālas. „Viena paciente lūdza apstāties procedūras vidū.”

Tauku injekcijas krūtīs

Ne velti tauku injekcijas kļuvušas par modes lietu krūšu palielināšanā. Tādā veidā palielinātas krūtis izskatās labi un pēc taustes šķiet dabīgas, turklāt adatas, atšķirība no skalpeļa, neatstāj rētas. Taču nepieciešamas vairākas procedūras, un ar retiem izņēmumiem krūtis iespējams palielināt tikai par vienu izmēru. Pētījumos noskaidrots, ka vairāk nekā puse no injicētajiem taukiem uzsūcas ķermenī dažu mēnešu laikā. Kas vēl ļaunāk, pēc gadiem taukos esošās cilmes šūnas varētu veicināt vēža rašanos.

Brahioplastika

Ja esi kādreiz iedomājusies par roku plastisko operāciju, lai tās izskatītos slaidākas vasaras kleitiņās, labāk jau laicīgi sagatavo pamatīgu jaciņu krājumu. Tikai nedaudzām sievietēm, kurām ir ļoti maz liekās ādas un tā ir elastīga, operāciju iespējams veikt caur griezumu, ko izdosies paslēpt padusē. Citām nāksies samierināties ar rētu, kas stiepjas no elkoņa līdz pat plecam. Nevar aizmirst par iespējamiem nervu bojājumiem un infekcijas draudiem. Brahioplastika noder tiem, kuriem pēc liela svara zaudēšanas ir ļoti nokarājusies roku āda.

Dibena implanti

Pat karstasinīgie brazīlieši, kas ir pazīstami ar saviem plastiskās ķirurģijas eksperimentiem, atteikušies no dibena implantiem. „Pat pie ļoti profesionāliem ķirurgiem operāciju nākas atkārtot 13 līdz 25% gadījumu,” sacīja Veila Kornela universitātes ķirurgs Džošs Šermans, kurš šo operāciju atsakās veikt. „Implants ievietots vietā, kur nav anatomiskas „kabatas”, turklāt uz tā visu laiku jāsēž.” Viņš brīdina, ka implanti var izraisīt infekciju, rētu atvēršanos, nejutīgumu, kā arī ķermenis to var atgrūst. Pēdējos gados populārākas kļuvušas tauku injekcijas pēcpusē.

Pēdas reti tiek izrādītas publiski, taču to plastisko operāciju piedāvājums ir plašs. Ar ķirurģisku iejaukšanu iespējams pēdas padarīt piemērotākas spicpurnu apaviem, saīsināt kājas otro pirkstu, lai tas nebūtu garāks par īkšķi, kā arī atsūkt taukus no mazajiem pirkstiņiem vai palielināt pēdas spilventiņu. Taču blakusparādības var būt ļoti nepatīkamas. Kādai Ņujorkas sabiedrības dāmai vajadzēja trīs gadus, lai atkoptu pēdas no tamlīdzīgas operācijas. „Kad pacienti bez īstām problēmām vēlas izmainīt pēdas uzbūvi, es viņiem iesaku to nedarīt,” teica Ņujorkas ortopēds Roks Positano.