Košļenes palīdz domāt! Jeb 8 vienkārši veidi, kā uzlabot smadzeņu darbību
Agatas Kristi Erkils Puaro, risinot noslēpumainos noziegumus, vienmēr ticēja savu “mazo pelēko šūniņu” spēkam. Žurnāls Ko ārsti tev nestāsta piedāvā vienkāršus padomus, kā stimulēt smadzeņu darbību.
Konsultē: Lielbritānijas alternatīvās medicīnas praktizētājs Dr. Haralds Gaiers
Palieliniet Omega 3 krājumus
Omega 3 taukskābes uzlabo smadzeņu šūnu savstarpējo komunikāciju Tās satur zivis, piemēram, lasis, siļķe, sardīnes un skumbrija, tomēr īstu Omega 3 pārpilnību var rast sulīgajā portulakā (Portulaca oleracea), ko nereti izmanto salātos.
Papildus vērtīgajām taukskābēm portulaks spēj nodrošināt arī daudz dažādu antioksidantu, ieskaitot A un C vitamīnus un vairākus karotinoīdus. Portulaka svaigās lapas (apmēram 100 g) satur ap 300–400 mg alfa-linolēnskābes.
Pētījumi liecina, ka holīns, B vitamīns, saglabā nervu audus un padara tos spiediena izturīgus. Holīna ieteicamā dienas deva ir 425 mg dienā sievietēm (grūtniecēm un jaunajām māmiņām, kas bērnu baro ar krūti, – vairāk) un 550 mg dienā vīriešiem. Labākie produkti holīna uzņemšanai ir olas, vistas gaļa, menca, spināti, ziedkāposti, pupiņas un zemesrieksti.
Sāciet kustēties
Regulāras fiziskās aktivitātes uzlabo arī smadzeņu fukcionēšanu, spēju mācīties un atmiņu. Tādējādi smadzenes tiek aizsargātas no deģenerācijas un depresijas, un īpaši tas attiecas tieši uz vecākiem cilvēkiem.
Ticiet vai ne, bet košļājamās gumijas košļāšana spēj uzlabot atmiņu. Kādā pētījumā atklājies, ka košļājamā gumija par 35% uzlabo atmiņu jeb palielina spēju atcerēties – sevišķi tas pierādījās testos, kur brīvprātīgajiem vajadzēja atcerēties desmit vārdus, kurus viņi pirms 10 minūtēm bija iesaistījuši teikumos.
Atslābstiet
Nepārtraukts, nepārejošs stress ir viens no smadzeņu lielākajiem ienaidniekiem. Kad stresa hormonu adrenalīna un kortizola kaskādes plūst cauri smadzenēm, tie bojā smadzeņu šūnas. Tiesa, meditācija spēj efektīgi neitralizēt pat vissliktākos stresa nodarītos smadzeņu bojājumus.
Oksidēta C vitamīna forma, saukta par dehidroaskorbīnskābi, spēj šķērsot smadzeņu asinsvadu barjeru, ļaujot vitamīnam uzkrāties smadzeņu audos, kur tas spēj palīdzēt aizsargāt tos no brīvo radikāļu bojājumiem. Pašlaik šāda vitamīna forma plašai publikai vēl nav pieejama, bet būs, kolīdz to atzīs par drošu un efektīvu.
Nākamā labā lieta varētu būt C vitamīns liposfērās, kas iekapsulē C vitamīnu tauku molekulās, lai tas apietu gremošanas procesu un nonāktu tieši aknās (nopērkams internetveikalos, piemēram, http://www.lyposphericnutrients.co.uk).
Augļu un dārzeņu sulas saudzē mazās pelēkās šūniņas. Ja katru dienu izdzersiet ap 500 ml kādas svaigi spiestas sulas, jūsu atmiņa paliks neskarta. Vienlīdz labu iespaidu uz smadzeņu darbību atstāj arī ginka koka lapu ekstrakts (Gingko biloba), šis augs konsekventi sevi pierādījis kā iedarbīgu līdzekli pret atmiņas pasliktināšanos, koncentrēšanās spēju zudumu, vecuma plānprātību un brīvo radikāļu bojājumiem.
Sagādājiet savām smadzenēm pārsteigumus
Labs veids, kā saglabāt prāta asumu, ir regulāri darīt kaut ko neparedzētu – ko tādu, pie kā smadzenes nav pieradušas. Izraujot sevi no ikdienas rutīnas, jūs liksiet savām pelēkajām šūniņām darboties arvien labāk. Labs paņēmiens, kā trenēt smadzenes, ir rakstīšana spoguļrakstā. Paņemiet lodīšu pildspalvu, papīra lapu un nelielu spogulīti. Rokā, ar kuru parasti rakstāt, turiet pildspalvu, bet ar otru paņemiet spogulīti un novietojiet līdz ar papīra malu, lai tas būtu pavērsts pret jums. Tagad ar lielajiem burtiem uzrakstiet savu vārdu un uzvārdu tā, lai tas būtu izlasāms spogulī, un, to darot, jūs drīkstat skatīties tikai spogulī. Kad tas izdevies, varat mēģināt uzrakstīt garākus un sarežģītākus teikumus.