Svaigēšana - veselībai un enerģijai. Plusi un iespējamie mīnusi

Svaigēšanas pamatā ir doma, ka termiski neapstrādātu augu valsts produktu ēšana ir optimāls veids, kā apgādāt organismu ar visām tam nepieciešamajām vielām. Tas ir dabisks pārtikas uzņemšanas veids, un produktu uzturvērtība nesamazinās karsēšanas ietekmē. Tie, kas ir interesējušies par svaigēšanu, jau zina Annu Vigmoru, Viktoriju Butenko un Deividu Volfu – kaismīgus svaigēšanas piekritējus, kas aktīvi eksperimentē un pēta svaigēšanas ietekmi uz cilvēka veselību. Viņu pieredze ir diezgan iedvesmojoša, un, izlasot kādu šo autoru grāmatu, svaigēšanu gribēsies izmēģināt ikvienam.

Svaigēdāju uzturā ietilpst dārzeņi, augļi, ogas, sēnes, pākšaugi, rieksti un sēklas, graudaugi, dažādi diedzējumi, dīgsti un jūras aļģes. Uzturā tiek iekļauti arī tā sauktie superfood, kas ir dabas produkti ar ļoti koncentrētu uzturvērtību, piemēram, spirulīna (zilganzaļā aļģe), čia sēklas un citi. Alkohols un kafija pavisam stingriem svaigēdājiem ir tabu. Daži svaigēdāji savā uzturā iekļauj svaigu, nepasterizētu pienu, kefīru un jēlas olas, bet principā dzīvnieku izcelsmes produkti lietoti netiek.

Svaigie ēdieni mūsdienās ir pilni izdomas un izskatās lieliski. Tie nav tikai salāti vai uz šķīvja sagriezti dārzeņi, tos pat pasniedz augstas klases restorānos. Ir iespējams pagatavot raw lazanju (no cukini, riekstu mērcēm un citiem dārzeņiem), picu, siera kūku (tiek izmantota riekstu masa), suši (rīsu vietā izmanto sablendētu ziedkāpostu), dažādus sendvičus (piemēram, ar dehidrētu tomātu maizi) un vēl daudz ko citu, kas atgādina ikdienā iecienītus ēdienus, tikai to pagatavošanā netiek izmantoti milti un dzīvnieku produkti.  Iesācējam visvieglāk noteikti pagatavot kokteiļus, svaigi spiestas sulas, salātus un dažādas riekstu mērces. Lai atvieglotu dzīvi steidzīgajiem, ir iespējams nopirkt jau gatavu svaigo musli, maizītes, cepumus un dažādus citus produktus. Svaigēdāju virtuvē atradīsiet arī diezgan daudz saldumu, kuru pagatavošanā liela loma ir kokosriekstu eļļai, kakao pulverim un agaves sīrupam vai medum. Iecienīti ir arī dažādi riekstu un sēklu našķi, kas saldināti ar datelēm vai citiem žāvētiem augļiem un ogām. Parasto cukuru saldumu pagatavošanā neizmanto, un tas padara šos našķus veselīgākus.

Kā saka paši svaigēdāji – veselības stāvoklis mainās par 180 grādiem, sākot ar to, ka pazūd liekais svars, un beidzot ar dažādu hronisku slimību remisiju. Ir gadījumi, kad izdevies izārstēt cukura diabētu, metabolo sindromu un pat vēzi. Pārejot uz svaigu pārtiku, palielinās enerģija, mazāk laika nepieciešams miegam, uzlabojas ādas izskats, prāts kļūst skaidrāks, uzlabojas atmiņa. Izmaiņas jūtamas arī imūnsistēmas darbībā, kas kļūst acīm redzami spēcīgāka, vīrusi vairs nelīp. Daudzām sievietēm ir uzlabojusies auglība un izdevies tikt pie pēcnācējiem. Svaigēšana ir dzīvesveids, nevis diēta, ar ko samazināt svaru, tomēr lielākā daļa svaigēdāju atzīst, ka, pievēršoties dzīvam ēdienam, svars samazinās pats no sevis. To var skaidrot dažādi. Pirmkārt, uzturvielām bagātīgo produktu lietošana, kas piegādā organismam visu nepieciešamo, nodrošina optimālu vielmaiņas darbību. Otrkārt, svaigēdājiem ir grūtāk pārēsties. Svaiga ēdiena sakošļāšana prasa ilgāku laiku nekā bulciņas apēšana, līdz ar to sāta sajūta parādās jau ēdot. Treškārt, šķiedrvielu saturs šajā diētā ir ļoti augsts, un tas rūpējas par veselu zarnu traktu, biežu vēdera izeju un ilgāku sāta sajūtu. Turklāt daudzi svaigēdāji neaizraujas ar sāls lietošanu uzturā, un tas nozīmē, ka šķidruma aizture organismā ir mazāka un daļa svara samazinās jau uz ūdens zuduma rēķina.

Svaigēšanas dzīvesveida plusi

•    Nav jāpavada ilgs laiks sutinot, cepot vai vārot.

•    Uzlabojas dzīves kvalitāte, vērojams enerģijas pieplūdums.

•    Imunitāte kļūst spēcīgāka, slimības piemeklē retāk.

•    Uzlabojas ādas stāvoklis, normalizējas svars.

•    Iespējams atrisināt tādas veselības problēmas, ko tradicionālā medicīna nespēj.

•        Nevar ēst siltu pārtiku, kura kārojas aukstajos ziemas mēnešos.

•        Ar pārtiku, ja tā netiek termiski apstrādāta, teorētiski var saindēties.

•     Sākumā ir palielināta gāzu veidošanās un citi kairināta zarnu trakta simptomi.

•        Papildus jālieto uztura bagātinātāji, jo vismaz vitamīns B12 ir atrodams tikai dzīvnieku valsts produktos. Var rasties arī omega 6 taukskābju pārsvars, tāpēc nepieciešams papildus uzņemt omega 3 taukskābes. Ziemā samazināts var būt arī D vitamīna līmenis.

•        Publiskos pasākumos var rasties grūtības atrast, ko ēst, tāpēc vai nu jāpaēd iepriekš, vai jāņem līdzi savs ēdiens.

•        Zīdaiņiem un maziem bērniem šāds dzīvesveids netiek rekomendēts. ASV, kur svaigēšana ir pazīstama jau kādu laiku, Diētas asociācija bērniem šādu dzīvesveidu aicina neuzspiest.

Jebkurā kafejnīcā vai restorānā var pasūtināt salātus, tāpēc var teikt, ka svaigēdāji var paēst visur. Taču, ja ir vēlme nobaudīt īstus mākslas darbus, kas vienlaikus gan izskatās, gan garšo fantastiski, jādodas uz kādu no svaigēšanas restorāniem. Rīgā tāds ir Skolas ielā – Raw Garden. Šeit pieejamas gan svaigās kūkas, gan picas, dažādi kokteiļi un vēl visādi brīnumi. Siguldā, K. Valdemāra ielā, ir restorāns Re:Restaurant, kas gan nav tikai svaigēšanas restorāns, bet spēj patīkami pārsteigt arī svaigo ēdienu cienītājus.

Teksts: Eva Kataja, žurnāls OK/ Foto: Shutterstock