Roņu laiks klāt: Ventspilī manīts pirmais roņu mazulis

Dabas aizsardzības pārvalde atgādina iedzīvotājiem un viesiem, ka roņu parādīšanās krastā ir dabisks process, un lielākajā daļā gadījumu cilvēku palīdzība tiem nav nepieciešama – tie iznākuši sildīties, atpūsties un uzkrāt spēkus, tādēļ iedzīvotāji aicināti roņiem netuvoties un sargāt no suņu uzbrukumiem.
 
Ziņot pārvaldei nepieciešams tikai gadījumā, ja ronis ir novārdzis vai ar redzamiem ievainojumiem. Šādā situācijā pārvalde aicina sazināties ar attiecīgā reģiona speciālistiem – Kurzemē un Pierīgā – +371 26424972 un Vidzemē – +371 26329412. Sadarbībā ar piekrastes pašvaldībām speciālisti izvērtēs situāciju un nepieciešamības gadījumā ronēns tiks nogādāts uz Rīgas Nacionālo Zooloģisko dārzu atveseļošanai.
 
Bargās ziemās, kad jūrā veidojas plaši ledus lauki, roņu mazuļi parasti paliek uz tiem vai pie Igaunijas salām. Turpretim gados, kad ledus sega ir nepastāvīga vai tās nav, vējš un straumes ronēnus kopā ar ledus gabaliem biežāk izdzen krastā. Ja šopavasar ilgu laiku saglabāsies stabila ledus sega, Pārvalde prognozē, ka Rīgas jūras līča piekrastē mazuļu varētu būt mazāk, savukārt lielāka to koncentrācija gaidāma tieši Kurzemes krastos, kur tie nokļūst no Igaunijas rietumu salām un ledus laukiem.
 
Pāragri no mātes atdalījušies ronēni ir īpaši neaizsargāti, jo nav paspējuši uzņemt pietiekamu taukaudu slāni izdzīvošanai aukstā ūdenī. Redzot pludmalē mazuli ar pūkas atliekām, ir kategoriski aizliegts to dzīt atpakaļ jūrā vai aiztikt, jo krastā dzīvnieks atgūst dzīvībai svarīgu enerģiju.
 
Būtiskākais drauds novārgušiem ronēniem piekrastē ir cilvēku radītais stress un suņu uzbrukumi. Pastaigu laikā suņi obligāti jāved pavadā, lai novērstu ronēnu sakošanu, kas dzīvniekam var būt letāla. Tuvošanās roņu mazuļiem ir drauds arī pašiem suņiem – roņi var pārnēsāt slimības, kas ir bīstamas gan mājdzīvniekiem, gan cilvēkiem, turklāt roņi ir plēsēji ar asiem zobiem un var nopietni savainot iespējamo uzbrucēju – jūsu mājdzīvnieku.
 
Iedzīvotāji aicināti netuvoties dzīvniekiem arī, lai uzņemtu fotogrāfijas vai selfijus, jo lieka uzmanība palielina stresu un apdraud mazuļu izdzīvošanu. 

Sabiedrības informēšanas nolūkā pārvalde sadarbojas ar piekrastes pašvaldībām, Rīgas Nacionālo Zooloģisko dārzu un Latvijas Nacionālo dabas muzeju.
 
Plašāks skaidrojums par roņu mazuļiem, to atrašanos liedagā, kā arī ne/pareizu rīcību, tos sastopot, apkopots pārvaldes tīmekļvietnē sadaļā Roņi liedagā – kā rīkoties.
 
Baltijas jūrā sastopamas trīs roņu sugas – plankumainais ronis, pogainais ronis un pelēkais ronis. Pie Latvijas krastiem biežāk sastopams pelēkais ronis Halichoerus grypus Fabricius, kas ir augumā lielākais no trim Baltijas jūras sugām un pieaugušā vecumā var sasniegt 150-300 kg. Pogainais ronis Pusa hispida no pelēkā roņa atšķiras ar īsāku purnu, mazāku izmēru un ornamentējumu, kas parasti ir ovāli, melni plankumi uz gaišākas krāsas gredzeniem. Savukārt plankumainais ronis Pusa vitulina Latvijas jūras krastos novērots vien pāris reižu. Tā nokrāsa var variēt no pavisam gaišas blāvi dzeltenas līdz pat gandrīz melnai.