Lāču ziemošanas vietas
Lai gan filmās un multiplikācijas filmās pierasts attēlot to, ka lāči ziemas migu pavada alās, mūsu platuma grādos ķepaiņi šādu ...
FOTO: kā Latvijas mežos atpazīt lāča migu? Šeit ķepaiņi nevar atļauties alu greznību
Lai gan filmās un multiplikācijas filmās pierasts attēlot to, ka lāči ziemas migu pavada alās, mūsu platuma grādos ķepaiņi šādu privilēģiju nevar atļauties un viņi savas migas veido daudz pieticīgākas.
Kā norāda Eiropas Medību un dabas aizsardzības federācija (FACE), lielā daļā Ziemeļeiropas un Austrumeiropas kalnu alas nav sastopamas un lāči bieži izvēlas savas guļvietas veidot: zem vējā nogāztu koku saknēm, biezās jauno egļu audzēs, zem nokritušiem kokiem vai seklās zemes iedobēs, kas izklātas ar sūnām vai zariem. FACE norāda, ka lāči var šos dobumu zemē izrakt arī paši. Galvenie faktori migas izvēlē ir tie, lai šīs vietas būtu siltas, drošas, atrastos tuvu ūdenstilpnēm un aizsargātu viņus no vēja.
Parasti lāči ziemas guļā dodas no oktobra līdz decembrim un mostas martā vai aprīlī. Tomēr viņus priekšlaicīgi no migas var pamodināt mežizstrāde, siltāki laikapstākļi vai citi traucējumi. Lāči parasti izvairās no cilvēkiem, taču var kļūt agresīvi, ja no ziemas migas tiek pamodināti priekšlaicīgi. Jāpiemin, ka īdz šim lāči Latvijā ziemoja reti - tie nāca no tuvējām valstīm un atgriezās savās mītneszemēs pārziemot. Tomēr pēdējos gados lāči ziemo arī Latvijā, līdz ar to palielinās iespējamība satikties ar lāci mežā.
Brūnais lācis ir lielākais Latvijas plēsējs, kas var nodzīvot pat 30 gadu. Lāču mātītes var sasniegt līdz 150 kg, tēviņi – pat 300 kg, un šim dzīvniekam nav dabisko ienaidnieku. Aktuālie monitoringa dati liecina, ka Latvijā mīt 150 brūno lāču (Ursus arctos), un to skaits pēdējos gados stabili pieaug.
