Mežs mums dod daudz vairāk kā tikai kokus? Pētnieki novērtē Latvijas meža nekoksnes produktus

Vērtības jēdziens

Bieži vien ar jēdzienu “meža vērtība” saprot tikai koksnes daudzuma, ko var nozāģēt un realizēt, izteiksmi naudā, retāk – koksnes krājas perspektīvo, kādreiz arī meža zemes kadastrālo vai tirgus vērtību. Pārējās meža nekoksnes bagātības, kas visas ir ekoloģiskās un sociālās vērtības – bieži vien netiek ņemtas vērā, jo ir metodoloģiskas un praktiskās grūtības novērtēt tās naudas izteiksmē.

Taču pēdējos gados arvien aktīvāk tiek runāts par meža kā ekosistēmas sniegtajiem pakalpojumiem sabiedrībai. Eiropā tiek veidota sistēma, kas kalpos ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanai un iekļaušanai ekonomisko kontu sistēmā. Latvijā šāda sistēma pirmoreiz tika izveidota 2010. gada pētījuma “Integrēto vides un meža ekonomisko kontu izstrāde Latvijā ietvaros”, ko īstenoja SIA “Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts”, iesaistot pētniekus arī no citām zinātniskajām institūcijām. Kopš tā laika ir būtiski mainījusies gan kontu sistēma, gan arī zināšanas par ekosistēmu pakalpojumiem. Tāpat ir mainījusies ES politika attiecībā uz dabas aizsardzību un atjaunošanu un meža apsaimniekošanu, pieņemta virkne regulu un normatīvo aktu. Tāpēc Latvijas Valsts mežzinātnes institūts Silava ar Meža attīstības fonda atbalstu veica pētījumu “Meža nekoksnes produktu un pakalpojumu izvērtējums, tā devums Latvijas tautsaimniecībā”.

Kas un cik maksā?

“Vismaz 65 miljoni Eiropas Savienības iedzīvotāju ievāc meža nekoksnes produktus patēriņam, bet vismaz 100 miljoni – patērē šādus produktus,” stāsta Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” zinātniskā asistente Agita Treimane. Pētījuma gaitā tika noskaidrots, kādiem mērķiem cilvēki iegūst un izmanto nekoksnes produktus. 
Pētījumā analizēti nozīmīgākie nekoksnes produkti, to apjoms, ekonomiskā vērtība, izmantošana tirdzniecībā un pašpatēriņā, kā arī izmaiņas kopš 2009. gada. Tie ir: Ziemassvētku un Jaungada eglītes, sēnes, meža ogas, augļi un rieksti, bērzu un kļavu sulas, sveķi, ārstniecības augi, aromātiskās vielas un krāsvielas, dekoratīvie materiāli (sūnas, ķērpji, zari, čiekuri), medījamie dzīvnieki un to produkti (gaļa, ādas, trofejas), medus, vasks un ziedputekšņi. Par meža sniegtajiem pakalpojumiem uzskatāma arī oglekļa piesaiste un atpūtas iespējas mežā.

Atbildot uz jautājumu, kā iegūta informācija par nekoksnes produktiem un pakalpojumiem, zinātniskā asistente paskaidroja, ka 2024. gadā tika veiktas reprezentatīvas Latvijas iedzīvotāju socioloģiskās aptaujas saskaņā ar pētījuma uzdevumu, kā arī apkopota valsts pārvaldes iestāžu un interneta vietņu informācija par meža nekoksnes produktiem un pakalpojumiem.

Kā tad var noteikt, kāda vērtība ir ogām mežā, sēnēm un atpūtai? Pētnieki nekoksnes produktu apjomus no fiziskām vienībām naudas vienībās pārvērš, izmantojot attiecīgo produktu vidējās tirgus cenas. Šīs vērtības tiek attiecinātas arī uz nekoksnes produktiem, kurus izmanto pašpatēriņam. Tirgus cenas iekļauj sevī arī vākšanas izmaksas, tādēļ koksnes un nekoksnes produktu vērtības nav vienlīdzīgi vērtējamas, jo koksnes vērtību aprēķina tieši kā celmu naudas un koksnes krājas reizinājumu, neiekļaujot ciršanas izmaksas. Tiem produktiem un pakalpojumiem, kuriem tirgus vērtības nav, var aprēķināt vērtību, izmantojot hipotētiskos tirgus un atbilstošās vērtēšanas metodikas.

Sēnes, ogas un eglītes

Populārākie produkti, ko ievāc mežos, ir sēnes, ogas un savvaļas augi, Ziemassvētu un Jaungada eglītes, kā arī bērzu un kļavu sulas.
Zinātniece stāsta: “Latvijā 2024. gadā, atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, ir 1 335 994 cilvēki vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Sēnes ir lasījuši apmēram 63%, vidēji – 15 kilogramus katrs. Vidējā sēņu cena ir 2,60 eiro kilogramā. Sēnes citiem pārdevuši vai devuši deviņi procenti no respondentiem, vidēji – 20 kilogramus katrs. Attiecinot uz Latvijas iedzīvotājiem kopumā, tie kopsummā ir aptuveni 120 000 cilvēku vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Kopumā “tirgū” nonākušas aptuveni 2500 tonnas sēņu. Ievākto sēņu vērtība svārstās no 5 500 000 līdz 7 000 000 eiro.”

Līdzīgi iegūts arī ogu fiziskais apjoms un aprēķināta monetārā vērtība. Ogas ir lasījuši 40% respondentu, vidēji katrs ogotājs sezonā salasījis 10 līdz 14 kilogramus ogu. Vidējā ogu cena pēc aptaujas rezultātiem variē no diviem līdz 2,5 eiro kilogramā. Attiecinot uz Latvijas iedzīvotājiem kopumā, tie aptuveni būtu 550 000 cilvēku vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Kopumā mājsaimniecībās nonākušas ap 7000 tonnas ogu. Ievākto ogu vērtība ir ap 15 000 eiro. Ogas citiem pārdevuši vai devuši tikai niecīga daļa no respondentiem – ap 6%, un vidēji katrs ogotājs, kas pārdevis ogas, salasījis 15–25 kilogramus, kas ir par 10 kilogramiem vairāk nekā ogotājs, kas lasījis pašpatēriņam. Attiecinot uz Latvijas iedzīvotājiem kopumā, tie ir aptuveni 80 000 cilvēku vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pēc aptauju pētījuma datiem, kopumā tirgū nonākušas 1700 tonnas ogu, kuru vērtība ir aptuveni no 2 500 000 līdz 3 200 000 eiro.

Ziemassvētku un Jaungada eglītes mežā cirtuši 20% respondentu, un katrs vidēji nocirtis vienu vai divas eglītes. Vidējā koku cena ir 18,78 eiro gabalā. Cenas par nocirstajām eglītēm aprēķinātas, izmantojot respondentu sniegto informāciju. Attiecinot uz Latviju, kopumā gadā nocirsti vairāk nekā 400 000 eglīšu. Kopumā eglītes cirtuši aptuveni 250 000 cilvēku, un nocirsto eglīšu vērtība variē no 7 500 000 līdz 8 500 000 eiro.

Līdzīgi iegūts bērzu un kļavu sulu fiziskais apjoms un monetārā vērtība. Sulas tecinājis katrs ceturtais respondents, vidēji – 30–40 litrus. Vidējā sulu cena bijusi divi eiro litrā. Attiecinot uz Latvijas iedzīvotājiem kopumā, tie ir vairāk nekā 250 000 cilvēku vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Kopumā mājsaimniecībās nonākuši aptuveni 9 500 000 litri sulas. Ievākto sulu vērtība ir apmēram 19 000 000 eiro.

Skatot cenas, loģiski rodas jautājums – kāpēc tās ir tik zemas? “Tādas atbildes sniedza aptaujātie,” atbild zinātniece.

“Protams, ideāli būtu, ja varētu pārliecināties par apjomiem un cenām arī ar “skatu no pircēju puses”. Tomēr šāda informācija netiek apkopota, piemēram, Latvijas Biškopības biedrība, kad veic biškopju aptaujas, tajās netiek atsevišķi vērtēta meža nozīme bišu medus ražošanā. Neizdevās arī gūt informāciju no uzņēmumiem, kas veic savvaļas ogu un sēņu iepirkšanu un pārstrādi vai saistīti ar ārstniecības augu iepirkšanu un homeopātisko preparātu ražošanu. Lai arī šāds aptaujas veids neļauj veikt kvalitātes kontroli, tomēr, ņemot vērā pētījuma izpildes laiku un legālo statusu, tas tika uzskatīts par labāko informācijas ieguves veidu.”

Atpūta dabā nav bezmaksas

Atpūtas aktivitātes un dabas tūrisms, kas bieži notiek mežā, ir svarīgs sabiedrībai. Informācijas iegūšanai par rekreācijas pakalpojumiem pētnieki izmantoja valsts institūciju apkopotos statistiskas datus, interneta resursu informāciju par sniegto pakalpojumu apjomiem un piedāvājumu, kā arī socioloģisko aptauju, lai noskaidrotu šo pakalpojumu vērtību netiešā veidā – kā vēlmi maksāt.

Lai noteiktu iedzīvotāju vēlmi maksāt par šiem pakalpojumiem, tiek apkopota informācija par transporta izdevumiem līdz mežam, naudas summām, ko iedzīvotāji gatavi maksāt par meža atpūtas teritoriju labiekārtošanu, kā arī iegādātajām ieejas biļetēm labiekārtotos meža objektos vai izklaides vietās. Līdzīgi novērtējama arī vēlme maksāt par dabas aizsardzību.

Socioloģiskās aptaujas rezultāti liecina, ka vidēji viens Latvijas iedzīvotājs, atbilstoši pašu paziņotajam, dabā atpūšas 86 reizes gadā.
Pasaulē ir izpētīts, ka sabiedrībai ir ļoti svarīga rekreācija, garīgais pacēlums, ko sniedz mežs, mierīgs prāts ar apziņu, ka kaut kur ir sastopama arī neskarta daba. Interesanti, ka mežam ir vēl viena vērtība – politiskie pakalpojumi – dabas resursi ir nozīmīgi, lai kāds tiktu ievēlēts vai paliktu pie varas.

Raksts tapis sadarbībā ar Valsts meža attīstības fondu.