Uģis Joksts nosvinējis 50: "Uzskatu, ka cilvēkam vajag vismaz divas aizraušanās ārpus darba"
Viens no aizvadītās nedēļas slavenākajiem jubilāriem Uģis Joksts stāsta, kas viņa dzīvei piešķir dinamiku, un, būdams diplomēts dārznieks un arborists, atklāj savus padomus koku apgriešanā.
Erudīcijas spēles "Veiksme. Intuīcija. Prāts" jeb vienkārši V.I.P. vadītājs, pieredzējušais sporta žurnālists, LTV redaktors un pasākumu vadītājs Uģis Joksts šajā nedēļā, 6. oktobrī, nosvinēja 50. dzimšanas dienu. Šīs nedēļas jubilārs līdztekus šiem daudzajiem amatiem ir arī diplomēts dārznieks un arborists, dzinējs medībās, tautas teātra aktieris, maratonu un krosiņu skrējējs, ikdienā viņš lielākoties pārvietojas ar velosipēdu.
Laika vienmēr par maz
Tiešām brīnums, kā Uģis visu paspēj – darbu televīzijā, projektos, arborismā, būt aktieris Ādažu amatierteātrī "Kontakts", skriet krosus, maratonus, braukt ar riteni. “Laika man vienmēr ir par maz,” viņš atzīst. “Lēnām mācos pateikt nē. Ja neredzu kādā nodarbē jēgu, tad netērējos.”
Uģis uzskata, ka arī mīļā miera labad nevajag darīt lietas, un dalās pieredzē – reizēm, gribot palīdzēt, tu cilvēkam iedod pirkstu, bet viņš paņem visu roku, uzskata to par pašsaprotamu un vēlāk apvainojas, ja tu vairs nepalīdzi.
Arborisms un spontanitāte
Uģis ir beidzis Bulduru tehnikumu un ir diplomēts dārznieks. “Man tie četri gadi Bulduros ļoti patika. Patiesībā tie mani izaudzināja par cilvēku, kāds es tagad esmu.” Jau nobriedušā vecumā viņš spontāni pieteicās Ērgļu arodvidusskolā, kur saņēma arborista diplomu. Kad pavelku uz zoba, ka viņam, lauku puisim no Cēsīm, laikam jau zemnieku gēns sēž iekšā, Uģis nosaka: “Nē, pienāk laiks, kad katrs latvietis grib iebāzt pirkstus zemē.”
Kā viņam izdodas apvienot žurnālista un arborista darbu? “Arborisms ar televīzijas darbu viens otru neviļus papildina. Esmu pārliecināts, ka cilvēkam vajag vismaz divas pilnīgi atšķirīgas aizraušanās ārpus darba. Es visu laiku mēģinu savu dzīvi dažādot. Mani vajag ieintriģēt. Ja cilvēks ir labs stāstnieks, tad viņš mani var aizraut, lai es vismaz spertu pirmo soli. Daudzām labām lietām ir jāpiezogas neviļus.”
Uģa Joksta padomi koku apgriešanā
Divi zelta pamatlikumi: lai katrs zars ir saules apspīdēts, un griez lēnām – prātīgi, bet regulāri.
* Netaisi griešanas akciju vienu reizi piecos gados – ja sāki griezt koku, tas jādara četrreiz gadā. Ja zini, ka pati nevarēsi appucēt kokus četras reizes gadā, īpaši vecos, nemaz nesāc!
* Domā par formām, skaties, lai būtu skaisti. Nobildē, iztēlojies, uzzīmē, ko tu gribi redzēt – kā koks iederēsies vecajā ābeļdārzā, pie mājas, alejā...
* Nepārspīlē! Griez pamazām – katru gadu ne vairāk kā trešdaļu vainaga. Citādi koks ziemā var neizdzīvot, jo tam būs grūti sadziedēt brūces.
Vairākās skaistās lauku sētas, kur katra izceļas ar savu dārzu, dizainu un auru, jaunākajā numurā viesojas žurnāls "Māja Laukos". Rudens ierasti ir arī pārdomu gadalaiks, tāpēc spriežam par to, kādu māju būvējam un kā dzīvojam. Šajā numurā arhitekti dalās pārdomās, kāda ir latvieša māja šodien, kā tā iederas ainavā un kā kalpos pēc gadiem. Pērc žurnālu labākajās tirdzniecības vietās visā Latvijā, lasi arī digitāli un abonē Zurnali.lv
