Dokumenti un saziņa ārkārtas apstākļos: svarīgākais, kas jāzina katram Latvijā

Brīva pārvietošanās ES

Saskaņā ar mūsu valsts likumiem Latvijas pilsoņiem personu apliecinoši dokumenti ir pase un ID karte, bet nepilsoņiem – pase un nepilsoņa apliecība. Jāpieskata, lai dokumentiem nav beidzies derīguma termiņš, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc portālā Latvija.lv ir vērts ieviest pastkastīti. Tur vienmēr nonāks svarīga informācija, tostarp par dokumentu nomaiņas termiņa tuvošanos. Tam ir nozīme, ne tikai dodoties ceļojumos, bet arī ārkārtas situācijās.

Latvijas pilsoņi, uzrādot pasi vai ID karti, bet nepilsoņi – pasi, var pārvietoties Eiropas Savienības (ES) un Šengenas zonas valstīs. Robežsardzes, lidostu un pasažieru pārvadātāju pārstāvjiem nav obligāti jāpārbauda ceļotāju personu apliecinošie dokumenti, taču tos var lūgt uzrādīt konkrētās valsts tiesībsargājošās institūcijas, piemēram, policija.

Īpaši nosacījumi ir ieceļošanai Apvienotajā Karalistē (AK), kas no ES izstājusies. Ārlietu ministrija informē, ka no 2025. gada 2. aprīļa visiem ES dalībvalstu pilsoņiem, kuriem, lai ieceļotu un īstermiņā (līdz sešiem mēnešiem) uzturētos AK, nav nepieciešama vīza, pirms ieceļošanas ir jāsaņem elektroniska ieceļošanas atļauja – electronic travel authorisation. Turklāt, lai dotos uz AK, vajadzēs pasi, jo ID karte nebūs derīga.

Attiecībā uz ieceļošanu tā dēvētajās trešajās valstīs spēkā ir to likumi, un tas jānoskaidro pirms došanās ceļā.

Par robežām ārkārtas apstākļos

Tiktāl par parasto ikdienu, bet ārkārtas apstākļos, protams, var būt arī kādas atkāpes.

Valsts robežsardzes Stratēģiskās attīstības un sabiedrisko attiecību nodaļā Patieso Dzīvi informēja, ka X stundā var tikt pieņemts lēmums par robežkontroles atjaunošanu uz ES iekšējām robežām. Pastāv arī iespējamība, ka tiek noteiktas personu kategorijas, kurām izceļošana no valsts ir ierobežota. Attiecībā uz sievietēm un bērniem visdrīzāk šādu nosacījumu nebūs, bet te jāpiebilst, ka valstīs, kas iesaistītas karadarbībā, mēdz būt izceļošanas ierobežojumi vīriešiem militārā dienesta vecumā. Dažkārt valstis, kurās ir militārais apdraudējums, nosaka izceļošanas ierobežojumus arī mediķiem un citu stratēģiski nozīmīgu profesiju pārstāvjiem.

Robežsardze arī informē, ka ārkārtas apstākļos var tikt pieņemts lēmums par ārējās robežas slēgšanu, kas nozīmē, ka doties uz trešajām valstīm nebūs iespējams.

Bērni un pilnvaras

Vairāki īpaši un arī sarežģītāki robežu šķērsošanas noteikumi attiecas uz nepilngadīgajiem – gan mierīgos, gan ne tik mierīgos laikos.

Reiz gadījās braukt ar satiksmes autobusu uz Sanktpēterburgu. Tas bija vēl pirms Krimas aneksijas, taču ceļošanas nosacījumi attiecībā uz bērniem jau tolaik bija spēkā. Robežkontroles punktā autobusu no valsts neizlaida, jo pasažieru vidū bija vecmāmiņa ar mazdēlu tīņa vecumā. Vīzas iebraukšanai Krievijā abiem bija, bet notariāli apstiprinātas pilnvaras vecmāmiņai nebija. Nelīdzēja ne paskaidrojumi, ne lūgšanās. Braucējus melnā naktī ārā neizsēdināja, bet autobusa šoferis pārējiem pasažieriem apjautājās, vai neviens neiebilst, ka ceļā būs jāpavada ilgāks laiks, jo autobuss mēģinās robežu šķērsot citā vietā, kur robežsargi pielaidīgāki. Izdevās. Tagad gan nekas tāds nav iedomājams.

Valsts robežsardze informēja, ka gadījumiem, kad bērni šķērso robežu, tiek pievērsta īpaša uzmanība. Runa ir par braucieniem uz valstīm, kas nav ES vai Šengenas zonā. Tas var būt arī atpūtas ceļojums, piemēram, uz Ēģipti, ASV, Austrāliju vai kādu citu zemi, ne obligāti došanās pāri sauszemes robežai uz Krieviju vai Baltkrieviju, kur, neraugoties uz Ārlietu ministrijas aicinājumiem un brīdinājumiem, vēl joprojām no Latvijas brauc gana daudzi.

Ja bērns dodas uz trešajām valstīm, rūpīgi tiek pārbaudīti ceļošanas un apstiprinājuma dokumenti – lai aizsargātu bērnu tiesības un arī pārliecinātos, ka bērns nepamet valsti pret tās personas gribu, kura pilda viņa vecāka pienākumus. Saskaņā ar robežsargu statistiku 2024. gadā lidostas Rīga robežkontroles punktā bērniem tika liegts izceļot no valsts 65 gadījumos. Lielākoties tā notiek, ja bērni ceļo patstāvīgi, bez vecāku pavadības, un nevar uzrādīt notariāli apstiprinātu izceļošanas pilnvaru. Būtiski atzīmēt, ka pilnvarai jābūt latviski; ja tā ir citā valodā, nepieciešams notariāli apliecināts tulkojums. Ja bērns, kurš ir Latvijas valsts piederīgais, uz trešajām valstīm izceļo vecāka pavadībā, jāuzrāda vecāka ceļošanas dokuments ar ierakstu par radniecību. Ja vecāka ceļošanas dokumentā nav ieraksta par radniecību, jāuzrāda bērna dzimšanas apliecība vai tās notariāli apliecināta kopija. Ja bērnam ir dubultpilsonība, dodoties uz trešajām valstīm, arī vajadzīga pilnvara, jo Latvijas teritorijā primāri tiek pieņemts, ka bērns ir piederīgs mūsu valstij.

Tomēr X stundā var būt arī izņēmumi. “Ja bērna pavadonis nespēs uzrādīt pilnvaru bērna izceļošanai no valsts viņa pavadībā, profesionāli apmācīti robežsargi spēs konstatēt, vai bērna pavadonis ir kāds no vecākiem vai arī šai personai ir tiesības izvest bērnu ārpus valsts robežām. Tāpat tiks pārbaudīts, vai nepastāv liegums izvest bērnu, un tas tiks pārbaudīts informācijas sistēmās. Ja tās nestrādās, robežsargi spēs nodrošināt pārbaudi, veicot personu intervēšanas un profilēšanas pasākumus,” Valsts robežsardzē paskaidro rīcību gadījumā, ja bērns izbrauc uz trešajām valstīm ārkārtas situācijā.

Kad jāpieņem lēmumi

Attiecībā uz ES un Šengenas valstīm ikdienas apstākļos spēkā ir citi nosacījumi. Tagad bērni, kuri ir Latvijas valstspiederīgie un sasnieguši obligātās izglītības vecumu, t. i., septiņus gadus, var ceļot patstāvīgi (tas attiecas arī uz Īrijā dzīvojošajiem), bet jebkurā gadījumā nepieciešams personu apliecinošs dokuments un vecāka vai aizbildņa atļauja.

Tomēr notariāli apstiprinātas pilnvaras esamība vai neesamība var izrādīties svarīga visdažādākajās situācijās. Saskaņā ar likumu nepilngadīgām personām nav rīcībspējas un bērni nevar paši sevi pārstāvēt, piemēram, gadījumā, ja jārisina kādi jautājumi medicīnas, tiesībsargājošajās vai citās iestādēs.

Nereti ārzemju braucienos bērni dodas kopā ar vecvecākiem vai kādu citu radinieku. Skolēni brauc ekskursijās, uz sporta sacensībām, koru vai deju kolektīvu skatēm. Tad par jauniešiem atbildīgs ir skolotājs vai pulciņa vadītājs, kurš viņus pavada.

“Pilnvara ir vērtīga arī tad, ja vecāki devušies garākā ceļojumā divatā, atstājot bērnus vecvecāku uzraudzībā tepat Latvijā. (..) Iedomāsimies situāciju, ka bērnu, kuram ir alerģiska reakcija, sakož lapsene, bet abi vecāki, piemēram, tajā laikā ar savu deju kolektīvu uzstājas kādā konkursā. Ja vecmāmiņai ir pilnvara pārstāvēt mazbērna intereses, viss kārtībā, viņa var doties uz slimnīcu kopā ar viņu un kārtot visas formalitātes. Ja nav, tad vecākiem vai vismaz vienam no viņiem ir jāpārtrauc ceļojums,” Latvijas notāru tīmekļa vietnē skaidro Latvijas Zvērinātu notāru padomes pārstāvis Jānis Skrastiņš.

Dokumenti un e-paraksts

Pilnvaras var sagatavot un apliecināt pie ikviena Latvijas notāra. Šādu dokumentu var parakstīt gan klātienē, gan arī attālināti videokonferences režīmā portālā latvijasnotars.lv, ja ir drošs elektroniskais paraksts, oficiālajā Latvijas Vēstneša portālā skaidrojusi Latvijas Zvērinātu notāru padomes locekle, zvērināta notāre Zane Ankrava.

Pilnvara gan nav vienīgais svarīgais dokuments. Ārkārtas apstākļos ikvienam cilvēkam var rasties vajadzība elektroniski parakstīt kādus citus dokumentus. Vai e-paraksta nodrošinātājs – Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) – tam ir gatavs?

“Dokumentus ar e-parakstu varēs parakstīt arī krīzes situācijā, ja būs izpildīti šādi nosacījumi: LVRTC infrastruktūra nav bojāta vai ietekmēta un e-paraksta pakalpojumi un sistēmas, kas to nodrošina, darbojas; iedzīvotājiem ir pieejami nepieciešamie rīki, piemēram, eID karte ar derīgu PIN kodu vai mobilā lietotne eParaksts Mobile, ir pieejama elektrība, kas nodrošina ierīču darbību un interneta savienojumu,” Patieso Dzīvi informēja LVRTC Korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja Vineta Sprugaine. “Situācijās, kad kāds no šiem faktoriem nav nodrošināts, elektroniskā paraksta izmantošana var būt apgrūtināta vai neiespējama. Papildu riski var būt saistīti ar valsts vai pašvaldību noteiktiem ierobežojumiem, kas var ietekmēt e-paraksta izmantošanas iespējas; kiberapdraudējumiem un sistēmu pārslodzi, kas var ietekmēt tā darbību; tehniskās palīdzības pieejamību, kas krīzes apstākļos var būt ierobežota.”

Nepazaudēt citam citu

Dokumentiem vienmēr jābūt kārtībā, un arī visdažādākajām attiecībām jābūt juridiski sakārtotām – ne tikai saistībā ar bērniem. Rīcību ārkārtas situācijās vajag izrunāt arī ar tuviniekiem, galvenokārt jau par saziņu.

Kad sākās karš Ukrainā, tīmeklī ceļoja foto, kur mazam puisītim ar flomāsteru uz muguras bija uzrakstīts vārds, uzvārds un tuvinieku tālruņa numurs, ja nu ģimene gaisa uzlidojumu un bombardēšanas laikā tiek izšķirta. Satriecoši un baisi… Tomēr par to, kā nepazaudēties un/vai atrasties, ir jāpadomā.

Svarīgākajiem tālruņu numuriem jābūt pierakstītiem piezīmju grāmatiņā, jo, lai kā gribētos, uz mobilo tālruni ne vienmēr var paļauties, īpaši, ja iestājas X stunda, nav elektrības, lai tālruni uzlādētu, vai tas tiek atņemts.

Valsts izstrādātajās rekomendācijās krīzes situācijai šim aspektam pievērsta uzmanība, un ieteikumi ir šādi: izrunā un vienojies ar tuviniekiem par rīcības plānu; pieraksti blociņā vai iegaumē savu tuvinieku, kaimiņu, draugu un citu tev svarīgu personu mobilo tālruņu numurus un aicini viņus darīt tāpat.

Protams, var arī norunāt kādu tikšanās vietu – kaut kur, kaut kad. Atceroties Jaroslava Hašeka krietno kareivi Šveiku – krodziņā pulksten sešos vakarā pēc kara... Runājot nopietni, ja nepieciešams atrast kādu cilvēku (arī miera laikos), der atminēties par tādu organizāciju kā Sarkanais Krusts.

Šīs starptautiskās organizācijas Latvijas pārstāvniecības Meklēšanas dienestā Patieso Dzīvi informēja – ja cilvēks vēlas sameklēt ziņas vai kādu informāciju par savu tuvinieku, var vērsties pie katras Sarkanā Krusta vai Sarkanā Pusmēness nacionālās biedrības. Protams, jāņem vērā, ka pastāv meklēšanas kritēriji, kas izstrādāti atbilstoši meklēšanas iespējām katrā valstī. Jāsāk būtu ar zvanu vai e-pastu, īsi aprakstot situāciju. Atbildīgā persona sazināsies un lūgs veikt tālākos soļus, kas parasti ir anketas aizpildīšana. Par to vairāk var uzzināt Latvijas Sarkanā Krusta mājaslapā. Šīs organizācijas Meklēšanas dienesta palīdzību var izmantot, ja nepieciešams sameklēt kara laikā vai dabas stihijās pazudušus tuviniekus; sameklēt radiniekus, ar kuriem pēkšņi pazudis kontakts (neatbild uz zvaniem, ziņām u. c.); nosūtīt īsas ziņas tuviniekiem, kuri atrodas karadarbības zonā.

Arī saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā mūsu Sarkanajā Krustā ir sāktas vairākas meklēšanas lietas.

Noderīga informācija par robežu šķērsošanu, kā arī rīcību ārkārtas situācijās atrodama:

*Zemessardzes, Valsts robežsardzes, Ārlietu ministrijas un Pilsonības un migrācijas pārvaldes mājaslapās;

* Valsts robežas likumā;

* MK noteikumos Nr. 721 Kārtība, kādā bērni šķērso valsts robežu.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Svarīgākais par dokumentiem un saziņu ārkārtas apstākļos" saturu atbild SIA Izdevniecība Rīgas Viļņi.