Lai mežā skanētu putnu dziesmas. Kā jārūpējas, lai tās nekur nepazustu

Neatsakoties no meža izmantošanas saimnieciskiem nolūkiem, ir tomēr iespējams padomāt un parūpēties arī par tā iemītniekiem. Nozīmīga daļa šajā ekosistēmā ir pamežam, kas nav vajadzīgs mežizstrādei, toties ir nozīmīgs putniem, kam kalpo gan kā paslēptuve no plēsējiem, gan arī kā drošāka ligzdošanas un barošanās vieta.

Daudziem tās ir mājas

“Lai varētu runāt par pameža nozīmi putnu dzīvē, uz mežu ir jāskatās kā uz mājām, kā uz dzīvotni. Lai putns tur varētu dzīvot, ir lietas, kas tam ir kritiski svarīgas – lai ir ko ēst, lai putns pats netiek apēsts un lai ir kur būvēt ligzdu,” skaidro bioloģijas doktors, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.

“Jo vairāk mežā ir dažādu struktūru, jo vairāk dažādu putnu sev var atrast tur vietu. Katra no šīm struktūrām var kalpot kā dzīvoklītis kādai noteiktai sugai. Pat tad, ja pamežs nenodrošina visu vienai sugai nepieciešamo, noteiktā dzīves posmā tas putnam var būt vajadzīgs,” stāsta Ķerus.

Daļai putnu sugu ir nepieciešams pamežs, piemēram, lazdas, ievas, pīlādži, kas nesasniedz lielo koku augstumu, un paauga jeb jauno kociņu kopums, kas atrodas zem meža augšējo vainagu klāja vai izcirtumā un spēj izveidot pilna augstuma kokaudzi.

Patvērums no ziemas sala

“Ja ir pamežs, tā ir iespēja paslēpties. Ja pa zemi vai no gaisa tuvojas plēsējs, putns var iemukt kociņos vai krūmos. Arī putnu barotavas tālab parasti ierīko krūmu tuvumā. Naktīs ziemā daudzi mazie putni iet bojā nosalstot. Līdz ar to putni meklē vietas, kur ir kaut nedaudz siltāks. Jau koka zaros ir mazliet siltāk, bet vēl siltāk putnam ir tad, ja tas var ielīst kādā blīvākā eglē vai kadiķī. Tas nozīmē lielāku iespēju izdzīvot,” skaidro ornitologs.

Dabas daudzveidības saglabāšana svarīga ne tikai sugu, bet arī ekosistēmu daudzveidība. Tomēr, kā norāda Ķerus, ir arī situācijas, kad pamežs ir nevēlams. Piemēram, mednis apdzīvo purvmalās esošus, slapjus priežu mežus ar sūnu zemsedzi – tā ir vieta, kur ir maz pameža. Ja šādu mežu nosusina, veidojas pamežs, kas mednim vairs nav piemērots, jo tad putns nepārredz savu riesta teritoriju un nepamana plēsējus, kas tuvojas.

Ko paredz valdības noteikumi

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka galvenajā cirtē un kopšanas cirtē tādā apjomā, kas neapdraud darba drošību un ļauj nodrošināt meža atjaunošanu, saglabā mežābeles, kadiķus un citu vietējo sugu kokus un krūmus.

Tomēr nereti pamežs tiek likvidēts, pirms konkrētajā apgabalā ierodas hārvesteri. “Ja pamežs zūd, tad daudziem putniem šajā vietā ilgi nebūs ko darīt. Ja saglabā krūmus, daļai sugu tiek saglabāta dzīvotne. Ja nocērt arī krūmus, paliek kaila vieta. Kamēr tajā kaut kas sāk augt, līdz tam tas būs klajš tukšums,” teic Ķerus. Protams, salīdzinot ar jaunaudzēm, kurās ir krūmājs, putnu sugām bagātīgāks būs vecs mežs, jo tur būs gan lieli un resni koki, gan arī pamežs.

Drošākas ligzdas, vairāk barības

Ir putni, kas ligzdo lielos kokos, bet ir arī tādi, kas izvēlas krūmus un mazos kociņos. Ja tādus no meža izvāc, noteiktām sugām zūd ligzdošanas vietas. Pavasaros tie putni, kuri ligzdo agrāk, kā drošāko vietu var izvēlēties jaunas eglītes, jo tās palīdz nomaskēt ligzdas vietu. Eglēs mēdz ligzdot, piemēram, dziedātājstrazdi, arī ķauķi, kuri gan atgriežas vēlāk un ligzdo arī lapu krūmos, ja tie jau ir saplaukuši un spēj piesegt ligzdvietu.

Kad pīlādzim ir ogas, tā ir nozīmīga putnu barošanās vieta rudeņos un ziemās. Tāpat putniem nozīmīgas ir lazdas, jo tās, piemēram, mežirbei, kura ligzdo uz zemes, ir gan barošanās vietas, gan arī slēptuves. Lazdu riekstus ēd arī riekstroži.

Jo mežā ir dažādāki koki un krūmi, jo daudzveidīgākas barošanās iespējas ir putniem. Pamežs ir svarīgs ne tikai augēdājiem, bet arī kukaiņēdājiem, jo tie mēdz meklēt barību pameža krūmos un kociņos, kuros mīt dažādi kukaiņi.

Jāuzmanās no svešiniekiem

Apsaimniekojot savu mežu, jāuzmanās, lai pamežu neveido invazīvās sugas, piemēram, korintes. Kaut arī putniem un cilvēkiem garšo to ogas, tomēr korintes nav vēlamas Latvijas savvaļā mežos, jo tad tur sev vietu vairs neatrod citas pameža sugas un šīs sugas ietekmē mainās arī augsnes apstākļi.

Vietās, kur ir pamežs, mainoties mitruma apstākļiem, tas tiek ietekmēts – samazinoties krūmu un kociņu daudzveidībai, var noplicināties arī putnu sugu daudzveidība konkrētā dzīvotnē.

Kopumā padoms ir īss – lai mežs nekļūtu par klusuma valstību, jārūpējas, lai tajā ir arī pamežs – jauni kociņi un krūmu puduri.

Raksts tapis ar Meža attīstības fonda finansējuma atbalstu.