Iededzam pirmo svecīti! Sākas advente - Ziemassvētku gaidīšanas laiks
Svētdien, 1. decembrī, šogad sākas advente - Ziemassvētku jeb Kristus dzimšanas svētku gaidīšanas laiks. Adventes vainagā tiek iedegta pirmā no četrām svecēm.
Advente ir četru nedēļu periods, kas sākas svētā Andreja svētkiem tuvākajā svētdienā - 30.novembrī - un ilgst līdz 24.decembra vakaram. Šajā laikā visa kristīgā pasaule gaida Jēzus Kristus dzimšanas svētkus. Simboliska nozīme ir arī adventes rotai - vainagam. Priežu, egļu, tūju vai kadiķu zari, no kuriem pin vainagu, liecina par cerību un mūžīgo dzīvību. Vainags veido apli, kas nozīmē mūžību un vienotību. Sveces iedegšana katrā no četru nedēļu svētdienām simbolizē gaismas uzvaru pār tumsu, piedzimstot Kristum.
Vārds „advente” nāk no latīņu valodas, tulkojumā tas nozīmē „atnākšana” vai „nākšana”, un adventes laiks simboliski kristiešus aicina sagatavoties Jēzus Kristus atnākšanai jeb piedzimšanai. Jāteic, ka Ziemassvētki - 24. decembris nav vēsturiskais Jēzus Kristus dzimšanas datums. To par Dieva Dēla dzimšanas datumu noteica kristīgā baznīca, svētkus pieskaņojot pirmskristīgajiem dažādu tautu pagānu svētkiem, ziemas saulgriežiem. Vēstures gaitā pirmkristīgie svētki tika atbīdīti malā un pārsvaru ņēma kristīgās tradīcijas.
Kāpēc Adventes vainagā ir četras svecītes?
Advente tiek saistīts ar gavēni, mieru, klusumu un pārdomām. Šajā laikā no egļu zariem pītajā adventes vainagā tiek dedzinātas četras sveces, pa vienai katras gaidīšanas nedēļas svētdienā. Luteriskajā baznīcā pirmā svece tiek dēvēta par pravieša sveci, simbolizējot cerību - Kristu, otrā ir Betlēmes svece, apzīmējot aicinājumu uz pestīšanu, trešā ir ganiņu svece – prieks, bet ceturtā – eņģeļu svece jeb mīlestība.
Adventes laika būtisks simbols ir vainags jeb aplis, kas apzīmē mūžību un vienotību, gaismas uzvaru pār tumsu. To veido no mūžzaļiem priežu vai egļu zariem, kas simbolizē cerību un mūžīgo dzīvību.
Baznīcā adventes laikā dominē violetā krāsa, kurai jāliecina gan par gavēņa laiku, gan Ķēniņa ierašanos uz Zemes. Violetā krāsa dominē arī priesteru un mācītāju amata tērpos, altārsegās, kas, nozīmējot augstāko prieka izpausmi. Ziemassvētkos tā tiek nomainīta pret balto krāsu.
Adventes tradīcijas aizsākums meklējams 490. gadā, kad bīskaps Tūras Perpētijs oficiāli atzina Adventu par grēku nožēlas laiku Rietumeiropas Franku Baznīcā, uzliekot trīs dienu gavēni nedēļā no 11. novembra līdz Ziemassvētkiem. Šis 40 dienu gavēnis, kurš ir līdzīgs Lielā Gavēņa laikam (pirms Lieldienām), tika saukts arī par svētā Mārtiņa 40 dienu gavēni. 13. gadsimtā noteikts četru nedēļu cikls. Ar Pirmo adventi sākas arī jaunais Baznīcas gads.
Kā pareizi gavēt?
Daudzi ticīgie adventes laikā ievēro gavēni, kuru tagad var izvēlēties pēc savas ticības un spējām. Gavēnis tiek iedalīts četrās kategorijās:
* ļoti stingrs gavēnis – sausēšana: ēd neapstrādātu (nepagatavotu) augu barību bez augu eļļas, maizi;
* stingrs gavēnis – ēd visāda veida vārītu augu barību kopā ar augu eļļu;
* parastais gavēnis – bez visa tā, ko ēd stingrajā gavēnī, lieto vēl zivis;
* atvieglotais gavēnis (nespējīgiem, slimiem, ceļiniekiem, grūtniecēm, zīdītājām un tiem, kas spiesti ēst ēdnīcās), ēd visu, izņemot gaļu.
Jāpiebilst, ka gavēnis kristīgajā tradīcijā nav tikai ēšanas paradumu maiņa. Tas arī nozīmē atteikšanos no baumošanas, sliktām domām un sliktiem darbiem. Līdz ar jauno tehnoloģiju ienākšanu daudzi par vienu no gavēņa izpausmēm arī uzskata atteikšanos no sociālo tīklu un interneta lietošanas.
