Vienīgi Aizputē gadu desmitiem mēbeles top no melnalkšņa
“Aizputes mēbeles” darbojas jau gadu desmitiem, klienti tās ir iecienījuši un visai bieži atgriežas. Mēbeles šeit top galvenokārt no melnalkšņa, un ar to aizputnieki atšķiras no citiem Latvijas ražotājiem.
“Sākuma stāsts ir tik sens, ka to neviens vairs neatceras. Patiesībā šis mēbeļu uzņēmums pastāv jau no padomju laikiem, sākums bija tālajos 50. gados, pārmaiņu posmā tapis uz kādreizējā sadzīves pakalpojumu kombināta bāzes,” “Kas Jauns Avīzei” atklāj SIA “Barss-Am” valdes loceklis Mareks Kangro. “Protams, tagad tas izveidojies par privātu uzņēmumu, un laika gaitā arī īpašnieki mainījušies, taču visu laiku ir ražotas mēbeles.”
No baļķa līdz gultai
Laika gaitā mainījies arī sortiments, uzņēmums gājis plašumā, apaudzis ar papildu ēkām. Aizputnieku sērijveidā ražotais atšķiras no lielākās daļas Latvijas mēbeļu ražotāju veikuma, jo šeit tās top no melnalkšņa.
Aizputnieki ražo plašu klāstu, apmēram trīsdesmit variantu – dažādas kumodes, skapjus, gultām ir pieci līdz seši modeļi un katrs vēl tikpat izmēros. Mīkstās mēbeles pārsvarā top pēc individuālajiem pasūtījumiem, ir daudz virtuves iekārtu.
“Protams, ja ir pasūtījumi, ražojam arī no oša, ozola, kļavas un vēl citiem kokiem. Cik man zināms, mūsu valstī no melnalkšņa īpaši neviens mēbeles neražo, un ar to mēs arī atšķiramies. Melnalksnis ir nedaudz interesantāks nekā, piemēram, priede vai bērzs, laika gaitā arī mūsu klienti šo koku ir iecienījuši,” stāsta Kangro. “Var jau līdzināties citiem un mēģināt arī citus kokus, bet melnalkšņa taciņa mums ir iestaigāta un to arī izmantojam.”
Ražotnē notiek viss process – no baļķa līdz gatavai mēbelei. Izvēle par melnalksni saņemta mantojumā no iepriekšējiem laikiem. “Protams, mēbeļu ražošanai vispiemērotākais koks ir priede – taisns, mazāk defektu, zāģē tikai dēļos, līmē kopā un ražo. Melnalksnis bieži vien ir ar kādu stumbra deformāciju, un ražošanas process tādējādi ir nedaudz sarežģītāks,” atzīst Kangro.
Latiņu nav nolaiduši
“Kokus iepērkam no tuvējās apkārtnes, jo Kurzemes puse ar mežiem tiešām ir bagāta. Un tos melnalkšņus nepārstrādā šķeldā vai papīrmalkā, bet top kvalitatīvas mēbeles, tā ir mūsu lielākā pievienotā vērtība. Latvijas mežos augošie koki ir vērtīgi, un par to tikai priecājamies,” saka Kangro.
Lielākoties saražoto pārdod tepat Latvijā, Aizputes mēbeles ir pieprasītas. “Mūsu ražojumus izvēlas arī Lietuvas un Igaunijas klienti, nereti pasūtītāji ir arī citās tuvākajās ārzemēs. Tomēr pārsvarā aprite notiek pa mūsu valsti,” teic Kangro. Pašu veikali atrodas Liepājā, Aizputē un Kuldīgā, bet aizputnieku darinājumi nopērkami arī katrā lielākajā Latvijas pilsētā sadarbības partneru veikalos.
Populārākās ir kumodes un gultas, to dēļ klienti aizputniekus īpaši meklējot. “Šis, var teikt, ir plastmasas laikmets, ražotāji grib ražot ātrāk un lētāk, bet mēs savu latiņu pa šiem gadiem neesam nolaiduši zemāk,” uzsver Kangro. “Mūsu gultas joprojām ir no stingra materiāla, labi apstrādātas, lai būtu arī patīkamas taustei un uz aci glītas – tieši tas arī klientus piesaista. Piemēram, pasūta vienu gultu un pēc tam, lai papildinātu mēbeles, atkal meklē mūs. Tas ir ļoti patīkami. Latvieši nav emocionāli un īpaši atvērti, tomēr nereti gadās, ka atsūta īsziņu ar pateicības vārdiem.”
Tāpat uzņēmums raugās arī uz priekšu, mēģina eksperimentēt. “Varbūt izdomāsim ražot, piemēram, pirts lāvas dēļus, jo melnalksnis ir arī labs pirts materiāls,” spriež Kangro.
Var arī pēc pasūtījuma
Ražotnē strādā apmēram 30 darbinieku. “Latvijā diemžēl arodskolas tiek laistas uz grunti, un nākas cilvēkus apmācīt uz vietas,” atzīst Kangro. “Daudzi pie mums atnākuši, sākuši no nulles, visas iemaņas apgūst pie mums.”
Populārākās mēbeles ražo sērijveidā, piemēram, mēneša laikā vairākus desmitus gultu uzreiz. Vieni strādā pie desmit gultām, citi pie divdesmit kumodēm, nākamie pieci sagatavo materiālu – viss notiek vienlaikus. “Kā jau iepriekš minēju, viss notiek no baļķa līdz gatavai mēbelei,” teic uzņēmuma vadītājs.
Reizēm pēc individuāla pasūtījuma top kumode no ozola vai kas cits. Daudzi tomēr dzīvo dzīvokļos, kur platība ir ierobežota un jāpielāgo mēbeļu izmēri, tad pie aizputniekiem top skice, kopīgās pārrunās izvēlas, no kāda koka, un taisa augšā.
Der atgādināt, ka liela daļa mēbeļu izmaksu ir ne tikai par koku, bet arī darbaspēku. Te nu Kangro neslēpj: “Ja turpināsies tā, kā šobrīd mūsu valstī, tad visticamāk darbaspēks būs ekskluzīvs un dārgs. Uzņēmēji ir tie, kuri valstij vairo naudu, bet bieži vien paliekam pabērna lomā un par mums vispār aizmirst. Politiķi izsaka populistiskus un skaļus solījumus, lai tikai pievilinātu vēlētājus.”
Raksts tapis ar Meža attīstības fonda finansējuma atbalstu.
