Miķelītes - rudens ziedu krāšņums Latvijas dārzos
Rudens Latviju sākumā apvelk sārtās un zeltainās saulrieta krāsās, kam drīz pievienojas bagātīgi brūnie un pelēkie toņi. Taču starp visiem rudens krāšņumiem košās miķelītes jeb ziemasteres zied baltos, rozā, zilganos un sārtos toņos, spītējot rudens vējiem un lietiem. Miķelītes piešķir dārzam krāšņumu līdz pat sezonas beigām un ir īsts rudens ziedu simbols.
Kā rūpēties par miķelītēm, lai tās ziedētu krāšņi
Lai miķelītes ziedētu veselīgi un bagātīgi, tām nepieciešama dziļi sastrādāta, irdena augsne ar vieglu kaļķainumu. Lai veidotos bagātīgs ziedu pumpuru daudzums, svarīgs ir vienmērīgs mitrums. Rudenī pēc noziedējušo ziedu nogriešanas ieteicams augsni bagātināt ar lapu kompostu vai kūtsmēsliem. Miķelītes īpaši priecāsies par kompleksu mēslojumu vismaz divas reizes sezonā.
Kad un cik bieži pārstādīt miķelītes?
Miķelītes var augt vienā vietā ilgstoši, pat līdz desmit gadiem, taču, ja tās aug pārāk cieši, palielinās slimību un kaitēkļu risks. Optimāli ir pārstādīt miķelītes ik pēc trim vai četriem gadiem, jo labos apstākļos tās katru gadu ievērojami sakuplo. Cerus vislabāk dalīt un pārstādīt pavasarī, lai augi spētu labi iesakņoties.
Miķelīšu slimības un kaitēkļi: kā tās novērst?
Viena no biežāk sastopamajām miķelīšu slimībām ir miltrasa, kas veidojas cieši saaugušos ceros. Lai izvairītos no šīs un citām kaitēm, vēlams regulāri pārstādīt miķelītes un izvairīties no pārāk lielas slāpekļa mēslošanas. Vēl rudenī mitrā un vēsā laikā miķelītes var skart pelēkā puve, kas izplatās īpaši biezi saaugušās grupās. Tīklērces, kas var apmesties uz miķelītēm, var apkarot ar dabīgiem uzlējumiem, piemēram, pelašķu, sīpolu vai ķiploku izvilkumiem.
