Ko mežā dara vides eksperti?
Meža apsaimniekošana ietver plašu un dažādu darbību kopumu – rūpīgu plānošanu, datu reģistrēšanu, platību apsekošanu un izsvērtu lēmumu pieņemšanu. Nozīmīga daļa no ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas plānošanas ir vides vērtību apzināšana un aizsardzības pasākumu noteikšana. Akciju sabiedrībā “Latvijas valsts meži” (LVM) ar to nodarbojas Vides plānošanas daļa, kas apvieno meža biotopu un sugu ekspertus. Kā strādā un ko dara vides eksperti, stāsta LVM vides eksperte Vija Kreile.
Vides eksperti iegūst, sagatavo un ievieto datus ģeogrāfiskās informācijas sistēmā “LVM GEO”, lai ar tiem varētu darboties citu jomu kolēģi. Jebkāda meža darbu plānošana sākas ar teritorijas izvērtējumu, lai netiktu nodarīts kaitējums videi.
Dabas vērtības izvērtē vides eksperti
“Vides eksperta uzdevums ir sagatavot ieteikumus, kā mazināt ietekmi uz vides vērtībām. Piemēram, braucot ar meža tehniku tikai taisni, var nodarīt kaitējumu kādām vērtīgām augu sugām, tādēļ varbūt labāk braukt ar līkumu vai arī vispār veikt darbus ziemā,” skaidro Vija Kreile. Savā ziņā vides ekspertam ir jābūt tādam kā universālajam kareivim, jo, lai saprastu, cik lielas pēdas mežā atstās, piemēram, speciālā tehnika, ir jābūt zināšanām par meža tehnikas specifiku. Tādēļ ekspertiem tiek rīkotas mācības, lai palīdzētu labāk izprast dažādas nianses, piemēram, vai konkrētajā vietā var izbraukt ar konkrēto tehniku, vai arī tai vajadzētu pameklēt citu ceļu. “Arī citiem kolēģiem notiek mācības par to, kā notiek vides plānošana. Mēs stāstām, kādi apstākļi nepieciešami dabas vērtībām, lai tās saglabātos.”
Vides ekspertam jābūt arī plašām zināšanām par augiem, jo tie ir ļoti atšķirīgi. “Ir augi, kas mīl ēnu, un tiem vajag nemainīgu mikroklimatu un mitrumu. Tādā gadījumā, veicot jebkādas darbības, jāievēro pietiekams attālums, lai šim augam saglabātos nemainīgi apstākļi. Un ir arī gaismu mīloši augi, kas aug klajākās vietās, piemēram, ceļmalā. Darbība tieši blakus tiem netraucē, taču kaitējums var rasties, ja brauc tiem pāri. Arī tas jāņem vērā, plānojot darbus,” stāsta eksperte. Un jāplāno ir laikus, piemēram, ceļu būves darbiem pat trīs gadus pirms darbu sākšanas.
Lai visus šos apstākļus noskaidrotu, nepieciešams sagatavoties. Agrāk informāciju nācās vākt tieši uz vietas, apstaigājot teritoriju, bet digitālajā laikmetā sākotnējo informāciju par reljefu, mitrumu, reģistrētajām dabas vērtībām var uzzināt no datu bāzēm. Tādēļ vides eksperta darbs sākas jau ziemā ar datu bāzu un karšu pētīšanu, izmantojot gan “LVM GEO”, gan Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmu “Ozols”. Balstoties uz visu pieejamo informāciju, jau var spriest par konkrētās vietas apstākļiem. “Ja vides ekspertam pieejamie dati ir kvalitatīvi, nekādiem starpgadījumiem nevajadzētu būt. Lauka apsekojumi papildina trūkstošo informāciju. Taču dzīvē, protams, gadās arī tā, ka kaut kas nav reģistrēts vai situācija dabā mainījusies, piemēram, augi, kas katru gadu neuzzied, ir grūtāk pamanāmi – pirms kāda laika nebija, bet tagad ir. Gadījumā, ja jau ieplānoto vai sākto darbu laikā atklājas kāda nozīmīga dabas vērtība, tiek izvērtēta nepieciešamā aizsardzība un veiktas izmaiņas darbu plānošanā. Kopīgi meklējam risinājumu, kā saglabāt atrastās vērtības.”
Vides eksperti arī seko līdzi tam, kā augi jūtas pēc blakus veiktās saimnieciskās darbības; tas ir sugu monitorings. Monitoringa rezultāti parāda, vai sugas izplatība palielinās vai samazinās, un var spriest, kādi ir šo izmaiņu cēloņi. Informācija tiek apkopota ikgadējā uzņēmuma vides pārskatā. Piemēram, laksis izplatās arī ārpus mikrolieguma lapkoku jaunaudzēs, bet egļu jaunaudzēs noēnojums ir par lielu, un suga tur neieviešas.
Pēdējos gados vides ekspertiem ir daudz darba arī dabas aizsardzības projektos – biotopu struktūras atjaunošanas un kvalitātes uzlabošanā gan mežos, gan purvos. Atjaunots hidroloģiskais režīms Kreiču purva daļā, osu mežos Numernes valnī, Driksnas silā uzlaboti apstākļi gaismas prasīgajām sugām u. c.
Daudzveidīgā Latvijas daba
Vija Kreile LVM strādā jau 12 gadu. Pirms tam vides eksperte Jelgavā ieguvusi mežsaimniecības inženiera izglītību un Latvijas Universitātē ģeogrāfijas maģistra grādu ar specializāciju augu ģeogrāfijā. “Man ir dažādu veidu izglītība un arī dažādu veidu darba pieredze, jo esmu ilgu laiku strādājusi Teiču dabas rezervātā. Bet LVM trūka ekspertu, un es papildināju viņu pulku. Sapratu, ka ar savu mežinieka izglītību un dabas aizsardzības pieredzi varu šo darbu darīt,” saka Vija.
“Man patīk, kā LVM ir organizēts darbs, te ir sistēma, kas nosaka darbu plānošanas secību. Pretējā gadījumā tik lielā uzņēmumā un tik plašā teritorijā būtu ļoti grūti organizēti strādāt. Visi darbinieki jau laikus zina savus darba uzdevumus un to, kas jāpaveic. Patīkami, ka mums ir iespējas papildināt izglītību gan uzņēmuma iekšienē, gan arī citu organizāciju rīkotās mācībās un semināros. Arī mēs paši savā ekspertu vidē dalāmies ar pieredzi, jo viens zina vairāk par augiem, cits par sēnēm, vēl kāds par putniem. Ir sajūta – ja kaut ko pajautāsi kolēģiem, noteikti saņemsi izsmeļošu atbildi.”
Vides eksperti strādā ne tikai vienā noteiktā reģionā, bet vajadzības gadījumā dodas arī uz citiem reģioniem. Tā tikai šķiet, ka Latvija ir maza; patiesībā daba mums ir ļoti daudzveidīga. Vija Kreile stāsta: “Katrā vietā mazliet atšķiras augu sugu sastāvs, un arī meži ir atšķirīgi. Aizbraucot no sava ierastā Vidusdaugavas reģiona uz Kurzemi, tur varu redzēt kaut ko tādu, kas līdz šim nav sastapts. Atšķiras arī veģetācijas sezona – vienā Latvijas galā viss jau zied un plaukst, tikmēr otrā ir tikai agrs pavasaris.”
Reklāmas raksts sadarbībā ar Latvijas valsts meži.
