Vai Latvijas zinātnieces izgudrojums iekaros pasauli? Enerģijas dzēriens no egļu pumpuriem

Šobrīd gan vēl nenotiek plaša ražošana, un plašākai sabiedrībai tas solās būt pieejams pēc dažiem gadiem, taču process ir sācies, un jaunā zinātniece neapstājas pie paveiktā – pētījumi turpinās.  

C vitamīna dienas deva

Kā radās ideja par šāda dabas enerģijas dzēriena radīšanu? “Tas notika diezgan neformālā gaisotnē ar draugiem pie pusdienu galda pēc visu darbu paveikšanas. Bija runa, ka vajadzētu kaut ko jaunu izdomāt, lai nebūtu tie paši ierastie produkti. Runas aizgāja no čiekuru sēklu cepumiem līdz pat egļu pumpuru izmantošanai,” sarunā ar Kas Jauns Avīzi atceras Klinta.

Varētu izmantot priežu skujas, bet to neatļaujot likumdošana, turpretim egļu pumpuri atzīti kā vienīgie nekoksnes materiāli, ko var lietot kā pārtikas produktu, nevis uztura bagātinātāju.

Sākumā pagatavots egļu pumpuru pulveris ar domu, ka to var izmantot daudzpusīgi, gan mērcēm, gan ievārījumiem, gan vienkārši sajaucot ar pienu, uzsildot un izveidojot veselīgu dzērienu.

“Tad no pumpuru pulvera pārgāju uz nedaudz plašāku loku, uz enerģijas dzērieniem. Mans iepriekšējais pētījums bija par enerģijas dzērienu, kas balstīts uz  kafiju un augļu sulu, bet, pievienojot egļu pumpurus, dod augstāku vērtība. Tie satur C vitamīnu. Piecos gramos egļu pumpuru ir visa ieteicamā dienas deva, ar tiem gan nevajadzētu aizrauties. Tajos ir arī labs hlorofila daudzums, pigments, kas dod zaļo krāsu, tā īpašības palīdz izvadīt toksīnus. Ir arī A vitamīns,” skaidro pētniece.

Cukura vietā sulas

Kā praktiski notika darbs? “Tika savākti egļu pumpuri un veikta neliela pirmapstrāde, nomazgājot un nosusinot, lai mazie puteklīši neiekļūst pašā produktā. Pēc tam izspiesta sula, kura drošības nolūkos pasterizēta. Pēc tam lēnām, pamazām pagatavots kafijas ekstrakts kofeīna daudzumam enerģijas dzērienā un arī piemeklētas dažādas augļu sulas, kas pēc garšas un krāsas būtu patērētājam patīkamākas,” stāsta Klinta.

“Šis būtu kā alternatīvais enerģijas dzēriens, kuram nav pievienots cukurs, kamēr komerciālajiem parasti ir šī izejviela un garšo pēc cukura sīrupa. Šim pievienota sula, kas dod dabīgo saldumu, kofeīna daudzums, salīdzinot ar komerciālajiem dzērieniem, ir mazāks, tomēr nedaudz vairāk nekā ierastajā kafijas krūzē,” atklāj Klinta.

Somi ar meža izejvielām uz tu

Izstrādes gaitā Klinta sazinājās ar somu kolēģiem, jo viņi ir pētījuši egļu pumpurus un to izmantošanu, galvenokārt pulvera veidā. “Somijā pēc platības ir diezgan daudz mežu, apmēram 80% teritorijas, un lielākoties mana informācija iegūta tieši no šīs valsts. Somiem šādi pētījumi ir plašāki, un viņi cenšas izmantot visus dabas labumus. Man ar somu kolēģi bija diezgan laba komunikācija, viņa man iedeva dažus savus rakstus, kur pasmelties iedvesmu,” klāsta Klinta.

Somijas ziemeļos mēdz lietot uzturā arī skuju koku iekšējo mizu, un par to ir arī pētījumi. “Kā somu kolēģe atzīst, šie egļu pumpuri ir zaļais zelts un kāpēc to neizmantot? Tie nāk no dabas dzīlēm un daudz spēj dot cilvēka veselībai,” uzsver jaunā pētniece. 

Trīs varianti

Jaunradītais enerģijas dzēriens novērtēts sensorajā vērtēšanā – pēc garšas, smaržas, izskata, kas bija viens no posmiem arī maģistra darbā, studējot pārtikas tehnoloģijas.

Pavisam bija trīs veidi. “Vienā dzērienā sastāvā bija egļu pumpuru sula ar kafijas ekstraktu, kas man šķita diezgan specifisks dzēriens. Ļoti daudzi atzina, ka, to dzerot, nejūtot kafijas garšu, kaut gan tā bija 97%, kas man šķita vienkārši unikāli. Otrs variants bija egļu pumpuru sula ar ābolu- aroniju sulu un kafijas ekstraktu. Cilvēkiem radās dažādi viedokļi – kam patika, kam nepatika, dažiem pievienotā ābolu sula šķita par skābu, citam par saldu. Cits kafiju juta vairāk, cits spēcīgu pumpuru garšu, kaut gan pumpuru sulas daudzums bija salīdzinoši zems,” stāsta Klinta.

Trešais variants bija apelsīnu sula ar egļu pumpuru sulu un kafijas ekstraktu – šis bija favorīts gan autorei, gan lielākajai daļai vērtētāju. “Tajā bija neliels skābenums no egļu pumpuriem, arī nedaudz citrusu garša, kas nāca ne tikai no apelsīniem, bet arī pumpuriem. Jo egļu pumpuriem pašiem par sevi piemīts skābena citrusa garša, līdzīga kā citronam,” skaidro Klinta.

Novērtēja labāk par ierastajiem

Pirmais posms, lai saprastu, vai potenciālajiem pircējiem varētu patikt šāds enerģijas dzēriens, ildzis apmēram gadu, un vēl papildus jāveic analīzes kvalitātes drošībai, kas varētu prasīt tikpat daudz laika.

Lai sāktu ražot, vēl jāpaiet vienam līdz trim gadiem. Klinta papildus apgūst kursus, kā to visu īstenot, un arī tas prasa laiku. Viņa vēlas turpināt pētīt nekoksnes materiālu izmantošanu pārtikas industrijā, vairāk balstoties uz drošību un kvalitāti. 

“Latvijas daba ir ļoti bagāta, un mums tikai jāprot to izmantot,” uzsver Klinta. “Pirmo gandarījumu jutu tajā momentā, kad savu dzērienu pasniedzu cilvēkiem, kuri bieži lieto komerciālos enerģijas dzērienus. Viņi atzina, ka manējais ir labāks un to lielo cukura daudzumu nemaz neprasās. Sapratu, ka esmu kaut ko sasniegusi. Sev novēlu – neizdegt un turpināt tādā pašā garā uz priekšu. Ar egļu izejvielām var radīt daudz plašāku produktu klāstu, un tas tagad ir manos nākotnes plānos.”

Raksts tapis ar Meža attīstības fonda finansējuma atbalstu.