Latvijas valsts meži gatavo augsni meža atjaunošanai
Līdzīgi kā lauksaimniecībā, arī mežkopībā, gatavojoties jaunu koku stādīšanai, pirms tam ir jāsagatavo augsne. To parasti dara gada otrajā pusē, lai sagatavotu zemi koku stādīšanai nākamajā pavasarī. “Mūsdienu mežsaimniecība bez augsnes sagatavošanas pirms koku stādīšanas nav iedomājama,” uzsver akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) mežkopības ražošanas vadītājs Lauris Ropājs.
Augsnes sagatavošana pirms jauna meža stādīšanas ir nepieciešama vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas ievērojami palielina stādu izredzes izdzīvot un atvieglo augšanas apstākļus, jo visas nezāles un citi traucēkļi tiek novākti. Otrkārt, tiek uzlabotas augsnes mehāniskās un ķīmiskās īpašības. Treškārt, tiek samazinātas izmaksas vēlākai jaunaudzes kopšanai un retināšanai. Ceturtkārt, augsnes sagatavošanas laikā tiek iezīmētas stādīšanai paredzētās rindas, kas atvieglo dzīvi stādītājiem – viņiem atliek tikai virzīties pa uzarto rindu un ik pēc noteikta attāluma iestādīt koku. Un, protams, vieglāka ir arī vēlākā jaunaudzes kopšana, jo kopējiem nav jāzīlē, kur aizaugušajā zemē atrodas nākamais stāds.
Ar arklu un ekskavatoru
“Augsnes sagatavošanas procesā minerālu kārtiņa tiek atsegta un auglīgais zemes slānis apvērsts otrādi. Pati augsnes sagatavošana notiek vairākos veidos. Viens no tiem ir joslās ar disku arklu, otrs – ar traktora (forvardera) vilktu rotējošo pacilotāju, kas ik pēc noteikta attāluma uztaisa mazas kupicas, apvēršot zemi. Izveidojas tāds kā augsnes pjedestāls, kurā tad iestāda stādu. Tā tas atrodas virs nezālēm un var raženāk augt. Trešais veids ir ar ekskavatoru, kas ar specializētu kausu apgriež velēnu, veidojot pacilas. Šī metode prasa vairāk laika, un to parasti izmanto mitrākās vietās,” skaidro Lauris Ropājs.
Augsnes sagatavošanas darbos ļoti no svara ir tehnikas operatoru meistarība, jo nepieciešams noteiktā platībā sagatavot konkrētu pacilu skaitu, lai iekļautos noteiktajā stādu skaitā uz hektāru. Otrs būtisks faktors ir rindu veidošanas laikā noturēt vienādu attālumu starp vagām, jo pretējā gadījumā stādītājiem pēc tam būs grūti iestādīt nepieciešamo stādu skaitu – nāksies tos dēstīt tuvāk vai tālāk pa izdzītajām vagām.
Kas notiktu, ja mežu stādītāji mēģinātu iztikt bez augsnes sagatavošanas? Nekas labs, jo, kā lēš speciālisti, bez savlaicīgas kopšanas 90 procenti stādu aizietu bojā – tos vienkārši nomāktu ātrāk augošie zālaugi. Turklāt arī jaunaudzes kopējam būtu grūtāk appļaut stādus, jo bez augsnes sagatavošanā savilktajām rindām būtu sarežģīti saprast, kur aizaugušajā zālē meklēt haotiski augošos kociņus, un, visticamāk, lielāko daļu no tiem netīšām nopļautu.
Jāsagatavojas pavasarim
Parasti LVM cenšas pēc iespējas ātrāk izcirtumos sagatavot augsni un stādīt jaunu mežu. Jo ilgāk izcirtums netiek apstādīts, jo ātrāk tas aizaug un rada papildu izmaksas turpmākai jaunaudzes kopšanai. Tādu pašu praktisku apsvērumu dēļ augsnes sagatavošana tiek organizēta gada otrajā pusē. “Ja mēs to darīsim jau maijā vai jūnijā, līdz rudenim augsne jau paspēs aizaugt un pirms stādīšanas būs jāpļauj. Bet, ja to sāk darīt jūlija vidū, tad zāle vairs tik strauji neaug un līdz nākamā gada pavasarim nepaspēj aizaugt. Tad varam tīrā vietā ķerties pie stādīšanas,” skaidro Lauris Ropājs. Tikai gadījumos, ja rudenī laika apstākļi nav piemēroti, piemēram, zeme ir pārāk mitra, agri uzsnieg sniegs, augsnes sagatavošanu atliek līdz pavasarim, lai uzreiz pēc tam ķertos pie stādīšanas.
Kopumā 2024. gadā LVM plāno veikt augsnes sagatavošanas darbus meža atjaunošanai nākamajā gadā vairāk nekā 12 000 hektāru platībā. Lielāko daļu darbu – 8514 hektāros – paredzēts veikt ar disku arklu, ar rotējošo pacilotāju 1420 hektāros, bet ar ekskavatoru 2085 hektāros.
Reklāmas raksts sadarbībā ar Latvijas valsts mežiem.
