Ļoti bīstamā bakteriālā iedega šogad konstatēta 30 vietās
Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) līdz 6.septembrim, veicot 1570 bakteriālās iedegas saimniekaugu pārbaudes, baktēriju konstatējis 30 vietās, informēja dienesta pārstāvji.
Visvairāk pārbaužu veiktas Kurzemes un Zemgales reģionos - ap 430 pārbaudēm katrā. Rīgas reģionā, kas iekļauj Pierīgas novadus, Ogres, Limbažu un Tukuma novadu, veiktas 344 pārbaudes, Latgales reģionā - 244 pārbaudes, bet - 128 pārbaudes Vidzemes reģionā, kur slimība līdz šim nav konstatēta.
Dienesta pārstāvji norādīja, ka līdz 6.septembrim noņemti 377 paraugi, no kuriem 356 veikta laboratoriskā testēšana un 42 bijuši pozitīvi uz bakteriālo iedegu. Kopumā šogad lielākā daļa slimības gadījumu konstatēti iepriekšējo gadu perēkļos un buferzonās, bet baktērija atklāta arī astoņās jaunas vietas.
Visvairāk bakteriālā iedega šogad piemeklējusi kokus Zemgalē -17 vietās. Tāpat Pierīgā bakteriālā iedega konstatēta astoņās vietās, Kurzemē - četrās vietās un Latgalē - vienā vietā.
Jau ziņots, ka Bakteriālā iedega ir ļoti bīstama augļu koku slimība, kas var izpostīt līdz 80% no augļu dārza stādījuma.
Bakteriālās iedegas saimniekaugi ir augļu koki un dekoratīvie krūmi, tostarp ābeles, bumbieres, krūmcidonijas, korintes, klintenes un vilkābeles. Tipiskas slimības pazīmes ir brūnas līdz melnas krāsas sačokurojušās lapas, kuras turas klāt zariem, bet izskatās kā apdegušas. Ziedi un augļi vīst, sačokurojas, kļūst tumši, bet nenokrīt un turas pie auga. Bakteriālā iedega sākas no ziedu vai zaru galiem, no tiem baktērija migrē uz lielākiem zariem un izplatās tālāk uz stumbru. Jaunie zaru dzinumi brūnē, kļūst nekrotiski, zaru gali bieži izliecas āķa formā. Lielāku zaru bojātā miza uzpūšas un plaisā.
Bakteriālās iedegas saimniekaugu ziedēšanas periodā un vismaz divas nedēļas pēc to ziedēšanas beigām aizliegts pārvietot bišu stropus no bakteriālās iedegas buferzonas un ievest bišu stropus bakteriālās iedegas buferzonā.
VAAD ir 1998.gadā izveidota valsts tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir nodrošināt kultūraugu un mežu resursu ilgtspējīgu izmantošanu, aizsardzību un aprites uzraudzību, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, veicinātu sabiedrības drošību un pasargātu apkārtējo vidi no iespējamā augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu radītā piesārņojuma, radīt priekšnoteikumus, lai lauksaimniekiem būtu pieejams vesels un kvalitatīvs pavairojamais materiāls, kā arī palielinātu produktivitāti un lauksaimniecības konkurētspēju.
