Zinātnieki pārsteigti, cik labi organizēta izrādījusies mājsaimniecība Akmens laikmetā

Kaut arī senie mednieki-vācēji bija klejotāji un mainīja dzīvesvietas, savas apmetnes viņi iekārtoja organizēti, līdzīgi kā mūsdienu mājoklī ir sava vieta atpūtai, sava ēdiena gatavošanai.

Pētnieku komanda no Jorkas universitātes un Ņūkāslas universitātes analizēja mikroskopiskus pierādījumus no akmens darbarīku izmantošanas. Cilvēki mitinājušies konusam līdzīgā mājā, un šajā pajumtē gan gulēja, gan darbojās ar gaļu, zivīm, augu valsts pārtiku, kauliem, koku.

Doktore Džesika Beitsa no Jorkas universitātes Arheoloģijas departamenta teic: “Mēs atklājām, ka dažādiem darbiem bija atšķirīgas zonas.” Piemēram, asiņainie darbi ar gaļas dalīšanu bijuši nošķirti no vietas, kur veikti tīrāki uzdevumi, piemēram, darinātas rotas, mākslas darbi vai instrumenti no koka vai kaula.

“Tas bija pārsteidzoši, jo mednieki-vācēji ir zināmi kā ļoti mobili, viņiem bija daudz jāpārvietojas, lai atrastu iztiku, un tomēr viņiem bijusi ļoti organizēta pieeja, lai radītu ne tikai mājvietu, bet arī māju sajūtu,” spriež arheoloģe. Acīmredzot arī akmens laikmetā cilvēki mājās ievēroja noteiktas sociālās normas, tāpat kā mūsdienās.

Varbūt nebija tik stingri kā mūsdienu Eiropas restorānā, kur gaļai un zivīm jābūt atsevišķām izlietnēm, bet sava kārtība bija. Agrākos pētījumos atklāts, ka mednieki-vācēji savus mājokļus uzturēja tīrus un iekšpusi slaucīja.

Stārkoras atklājumi liecina, ka aizvēsturiskie cilvēki cēla konusveidīgus mājokļus no nocirstiem kokiem un pārsedza ar dzīvnieku ādām vai niedrēm.

Kā bija Latvijā

Latvija mezolīta laikmetā pirms 6500 līdz 9600 gadu bija reti apdzīvota. Apmetņu paliekas un kapulauki atklāti galvenokārt pie Burtnieka ezera un Lubāna līdzenumā, atsevišķi priekšmeti atrasti Lielajā Ludzas ezerā, Dvietē, Užavā, Zaķusalā. Domājams, ka šo cilvēku dzīvesveids līdzinājās mūsdienu sāmu kultūrai Somijas ziemeļos.