Augs, kurš veicina seksuālo vēlmi. Latviešu dārza klasika: romantiskās ozolītes
Īpatnējās zieda formas dēļ ozolītes tiek dēvētas dažādos vārdos. Pasaulē tās sauc par čigānu zvaniņiem, baložpuķēm, ziloņcimdiem, āksta cepurēm, pat par Veneras ratiem. Šis nosaukums radies viduslaikos, kad ozolītes uzskatīja par augu, kuram piemīt seksuālās vēlmes veicinošas īpašības.
No Ziemeļamerikas nākušās ozolītes zied dzelteniem un sarkaniem ziediem, savukārt Eiropas un Āzijas ozolītēm lielākoties ir zili, violeti, balti un rozā ziedi, kas ļoti patīk dažādiem kukaiņiem. Mūsu lauku sētās tās allaž bijušas iemīļotas, jo neprasa sevišķi smalku apiešanos. Augšanai un ziedēšanai būs laba gan saulaina vieta, gan pusēna. Ozolītes labi jūtas arī vietās, kur ir skraji koki vai kāda ēka daļu dienas met ēnu, bet pēc tam uzspīd saule. Augsne – labi drenēta, barības vielām bagātīga, mēreni mitra. Ilgstošs slapjums gan šīm puķēm nepatīk.
Četri knifiņi, kas jāņem vērā
■ Pēc noziedēšanas lapas un kāti neizskatās visai dekoratīvi, tāpēc ozolītes ieteicams sēt vai stādīt starp augiem, kas kātus aizsegs.
■ Ozolītes lieliski iederas romantiskos puķu dārziņos un labi izskatās kopā ar rozēm un pulkstenītēm. Atkarībā no krāsas un augstuma skaisti sader arī ar heihērām.
■ Ja vasaras sākumā pēc noziedēšanas izgriezīsi ziedkātus un augus pienācīgi samēslosi, labā gadā, kad vasara ilga, ozolītes uz rudens pusi uzziedēs vēlreiz.
■ Ja skaistajām dārza šķirnēm ziedus pēc noziedēšanas nenogriezīsi, bet ļausi sēklām sasēties, tās uzziedēs, bet lielākā daļa diemžēl vairs ne tādās krāsās, kā cerēts, bet gan pirmatnējos toņos – violeti zilajos.
