Rudens vēlziede - skaista, bet ļoti indīga! Padomā divreiz, vai gribi to audzēt savā dārzā
Gaiši violetu ziedu rudens vēlziedei (Colchicum autumnale) nu piepulcējušās tādas, kas zied zilganiem, purpura un pat baltiem ziediem. Šī sīpolpuķe nav prasīga, labprāt vairākus gadus bez pārstādīšanas aug vienā vietā – galvenais, lai tā būtu gana saulaina vai mazliet noēnota, pasargāta no vējiem, lai smilšmāla augsne būtu labi drenēta un bagāta trūdvielām. Lielu slapjumu vasarā tā necieš, bet ūdeni puķei vajag, citādi rudenī skaisti neziedēs.
Lapas vēlziedei nobrūnē un nokrīt vasaras vidū, aptuveni divus mēnešus, pirms tā ir uzziedējusi.
Jābūt piesardzīgam
Vēlziede ir ļoti indīgs augs, kuru dārzā nevajadzētu audzēt tad, ja pa to skraida mazi un zinātkāri bērni. Plūcot ziedus vai turot puķītes rokās, var saindēties. Tāpēc, kopjot vēlziežu stādījumus, vienmēr dari to gumijas cimdos. Ja vēlziedi esi turējusi rokās, rūpīgi tās nomazgā, bet, ja kādam ir ienācis prātā puķi pagaršot, zvani mediķiem.
Vēlziedes par savu latīnisko nosaukumu var pateikties Kolhīdas pussalai, savukārt tā – senatnē visā Eiropā pazīstamajai burvei un indētājai Kolhīdai. Pie viņas pēc indes ieradās visu galmu intriganti. Ir aprakstīti gadījumi, kad vēl nesenā pagātnē Kolhīdas pussalā cilvēki saindējušies ar pienu, jo govis ganībās saēdušās vēlziežu lapas. Latvijā savvaļā vēlziedes sastopamas reti un ir saudzējamas.
